Reputācijas loma augstskolu izaicinājumu pārvarēšanā

Augstākajai izglītībai ir būtiska loma ne tikai cilvēka personības veidošanā, personiskās labklājības un veselības nodrošināšanā, bet arī tā sniedz nozīmīgus ieguvumus tautsaimniecībai - gan sociālus (piemēram, mazāka noziedzība, kultūras attīstība, sociālā saliedētība), gan ekonomiskus (piemēram, augstāka produktivitāte, lielāks patēriņš, lielāki nodokļu ieņēmumi). Augstāko izglītības iestāžu uzdevums un vienlaicīgi izaicinājums ir apmierināt ne tikai studēt gribētāju personiskās vajadzības un intereses, bet arī sekot līdzi darba tirgus tendencēm, sagatavojot jaunos speciālistus darba tirgus vajadzībām.

Šobrīd potenciālo studentu ir būtiski mazāk nekā pirms dažiem gadiem. To galvenokārt ietekmē gan demogrāfiskie procesi, gan globalizācija, kas veicina Latvijas studentu iespējas studēt ārvalstīs. Šie faktori augstskolām rada vidi, kurā, likumsakarīgi, būtiski ir celt piedāvātās izglītības kvalitāti un attīstīt starptautiski konkurētspējīgus izglītības pakalpojumus, lai veicinātu augstskolu konkurētspēju ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā (tai skaitā piesaistot ārvalstu studentus). Tomēr konkurētspējas paaugstināšanā ne mazāk svarīgs par augstskolas objektīvajiem sasniegumiem ir jautājums par uzticību un paļāvību, līdz ar to arvien biežāk izskan jautājums par tādu nozīmīgu nemateriālu vērtību uzturēšanu un vadību kā augstskolas reputācija.

Reputācija ir ilgtermiņa rezultāts, kas atkarīgs no tā, kā tiek uztverts uzņēmuma/ iestādes sniegums, balstoties uz dažādu ieinteresēto pušu (stakeholders) gaidām, kuras var būt kā emocionālas tā racionālas. Gaidas var ietekmēt skaidri izteikti vai netieši uzņēmuma/ iestādes solījumi, mutvārdu slava, personiska pieredze, publiski apspriesti aktuāli jautājumi, kā arī nozares un pat valsts tēls kopumā.

Mūsdienu strauji mainīgajā vidē un arvien pieaugošas konkurences apstākļos, spēcīgas reputācijas sistemātiska veidošana un aizsargāšana ir kļuvusi izšķiroši svarīga.

Šogad, sekojot veiksmīgajam Igaunijas kolēģu Kantar Emor piemēram, pētījumu kompānija Kantar TNS veic augstskolu reputācijas mērījumu Latvijā ar mērķi noskaidrot, kā jaunieši un sabiedrība kopumā uztver augstskolu darbību. Pētījumā iegūtie rezultāti augstskolām kalpos kā instruments reputācijas vadībā, sniedzot gan augstskolas reputācijas līmeņa novērtējumu, tai skaitā konkurējošās vides kontekstā (gan Latvijas, gan Baltijas mērogā), gan rīcības plānu ar prioritātēm reputācijas risku vadībai.

Igaunijā līdzīgs pētījums veikts jau vairāk nekā piecus gadus pēc kārtas, un Kantar Emor pētījumu eksperte Anete Šulca norāda, ka: “Pētījumā iegūtie rezultāti ir palīdzējuši izglītības iestādēm radīt jēgpilnu un efektīvu komunikāciju, paaugstināt augstskolu un to veikto aktivitāšu atpazīstamību potenciālo studentu vidū, kā arī visā sabiedrībā kopumā. Plašāk zināmām augstskolām pētījums ir sniedzis iespēju pozicionēt sevi ar vēl lielāku pārliecību, kamēr augstskolām, kuras raksturojamas vairāk kā nišas augstākās izglītības sniedzējas, - izcelt savas priekšrocības komunikācijā un iekšēji strādāt ar vājo pušu uzlabošanu.”

Aicinām detalizētāk iepazīties ar Tartu Universitātes sagatavoto preses relīzi par Kantar Emor veikto reputācijas pētījumu Igaunijā (angļu valodā): http://www.ut.ee/en/news/university-tartu-still-most-reputable-university-estonia?language=et

Reputācijas vadībā uzņēmumi/ iestādes strādā ar dažādām ieinteresēto pušu grupām, kuru intereses skar konkrētā uzņēmuma/ iestādes darbība. Augstskolu reputācijas izpētes iespēju, papildus Latvijas iedzīvotāju (tai skaitā jauniešu) mērķauditorijai, redzam arī no darba devēju skatupunkta – cik lielā mērā augstskolas piepilda darba devēju, kuri uzņems jaunos speciālistus, gaidas: kā darba devēji vērtē augstskolā iegūtās izglītības kvalitāti; vai speciālistiem ir pietiekamas praktiskās zināšanas apgūtajā specialitātē, ienākot darba tirgū; vai jaunie speciālisti ir sagatavoti darbam starptautiskā vidē/ kolektīvā u.tml..
 

Par pētījumu

Pētījumu par augstskolu reputāciju Latvijā, pielietojot specializēto TRI*M metodoloģiju, tirgus, sociālo un mediju pētījumu kompānija Kantar TNS veica laika posmā no 2017. gada februāra līdz martam. Telefoninterviju (CATI) veidā visā Latvijā tika aptaujāti 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 60 gadiem. Izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju ģenerālajam kopumam šajā vecuma grupā.

Intereses gadījumā par reputācijas pētījumiem kopumā vai tieši šo pētījumu aicinām sazināties ar Sandu Vecenani.

Kontakti

Sanda Vecenane
Kantar TNS klientu vadītāja
t 67 096 300
sanda.vecenane@tns.lv
Twitter: @TNSLatvia
Facebook: @TNSLatvia