Īsumā par visu

Par Kantar TNS
Lielie reklāmdevēji arvien vairāk atgriežas pie TV reklāmām

Darbinieku un darba tirgus pētījumi
Darbinieku piesaistība Latvijā
LMT komentārs par darbinieku piesaistību uzņēmumā
“Jaunieši” darba tirgū
Kā kļūt par pievilcīgu darba devēju?
Augstskolu sniegums darba devēju gaidu piepildīšanā

Mediju pētījumi
Lielākie reklāmdevēji 2016. gadā


Arhīvs


www.tns.lv

“Jaunieši” darba tirgū – kas viņiem ir svarīgi un kas viņus piesaista pašreizējai darbavietai


Ir dažādi pieņēmumi par jauniešiem darba tirgū – piemēram, ka viņiem ir saistoša brīvība, rūp tikai jautrība, karjerā visu vēlas tagad un tūlīt. Ir ļoti daudz un dažādu stāstu par atšķirībām, kas valda starp “jauniešiem” un “pieaugušajiem” – atšķirībām vērtībās, pieņēmumos, patēriņā, tajā skaitā arī attieksmē pret darbu. Kādi faktori ir top stiprās un vājās puses gados jaunāko strādājošo vidū? Kas ir “foršs” darbs gados jaunāko strādājošo skatījumā? Un vai pastāv atšķirības starp to, ko no darba sagaida jaunieši un ko sagaida jau strādājošie Latvijas iedzīvotāji?

 

Kas ir svarīgi gados jaunāko strādājošo grupai?

Domājot par esošo darbavietu, gados jaunāko strādājošo grupā (vecumā no 18 līdz 25 gadiem) pašreizējās darbavietas vidēja līmeņa stiprās puses jeb faktori, kuri pozitīvi ietekmē darbinieku piesaistību, ir ar uzņēmuma/ iestādes tēlu, darbību un vadību saistīti faktori - uzņēmuma/ iestādes stabilitāte un drošība, darba devēja sociālais atbildīgums un kvalitatīvi produkti/ pakalpojumi. Kā vidēja līmeņa stiprās puses gados jaunāko strādājošo vidū iezīmējas arī brīva un draudzīga atmosfēra kolektīvā, savlaicīgi saņemta informācija par darbinieku saistošām izmaiņām, kā arī labi darba apstākļi un darbam nepieciešamo līdzekļu un resursu pieejamība.

 


 

Savukārt vidēja līmeņa vājās puses gados jaunāko strādājošo mērķa grupā ir atalgojuma neatbilstība strādājošā ieguldījumam uzņēmuma darbībā, iespējas, ko sasniegt darbavietā, atalgojuma neatbilstība tirgus situācijai un individuālo izaugsmes plānu nenoteikšana. Šie faktori ir aplūkojami, kā top prioritātes, kurām ir negatīva ietekme uz darbinieku piesaistību un tādēļ tās iespēju robežās ir nepieciešams uzlabot.

 

 
Atšķirības starp gados jaunākajiem un strādājošajiem kopumā?

Latvijas strādājošie kopumā kā savas pašreizējās darbavietas stiprās puses norādījuši dažādus ar uzņēmuma/ iestādes tēlu saistītus faktorus. Strādājošie kopumā kā stiprās puses norādījuši faktorus, kas saistīti ar iekšējo komunikāciju, informāciju, darba saturu un kvalitāti, kā arī ar kolēģu savstarpējām attiecībām. Tikmēr kā pašreizējās darbavietas vājās puses strādājošie kopumā ir norādījuši ar atalgojumu, vadības komunikācijas stilu un darba procesa efektivitāti saistītus aspektus. Vairāk par Latvijas strādājošo piesaistību lasiet šeit.


Var secināt, ka gan gados jaunāko strādājošo, gan strādājošo kopumā piesaistību pozitīvi ietekmē darba devēja tēls – pārliecība, ka uzņēmums/ iestāde ir sociāli atbildīgs, stabils un sniedz kvalitatīvu pakalpojumu, tomēr nozīme ir arī atalgojumam un ar to saistītie faktori diemžēl negatīvi ietekmē strādājošo piesaistību. Tomēr, atšķirībā no gados jaunākajiem darbiniekiem, Latvijas strādājošajiem kopumā būtiski ir arī tādi aspekti kā vadības komunikācija un darba procesu efektivitāte.


Kā liecina citi Kantar TNS veiktie pētījumi, ir aspekti, kas darbiniekiem ir svarīgi, neatkarīgi no vecuma. Aptaujājot gan vēl nestrādājošus jauniešus, gan jau strādājošus iedzīvotājus, abām vecuma grupām ir svarīgi, ka darbs ir interesants, ka tam ir atbilstošs temps – tas ir dinamisks, aktīvs, vienmēr kustībā vai mierīgs, kluss un harmonijā). Gan jauniešiem, gan jau strādājošajiem iedzīvotājiem ir svarīgi redzēt darba rezultātu un darba jēgu, kas ļauj gūt gandarījumu par paveikto. Tāpat neatkarīgi no vecuma darbiniekam ir svarīgs kolektīvs – labas savstarpējās attiecības ir “forša” darba neatņemama sastāvdaļa, un “kolektīvs” šajā gadījumā ietver arī attiecības ar vadību.

 

 

Līdz ar to var secināt, ka nepastāv būtiskas atšķirības starp jauniešu un jau strādājošo iedzīvotāju gaidām no darba devēja. Jaunieši gan salīdzinoši biežāk nekā strādājošie kopumā uzskata, ka viņi spētu savā jomā atrast labāk apmaksātu darbu, kā arī salīdzinoši biežāk ir norādījuši, ka darba vietā ir būtiskas profesionālās izaugsmes iespējas. Tomēr šīs atšķirīgās tendences var skaidrot nevis ar vecumu, bet gan ar vispārīgiem dzīves posmiem un akcentiem tajos – gados jaunākajiem strādājošajiem objektīvi ir mazāka pieredze, lielākas gaidas no nodarbinātības radītās finansiālās un cita veida brīvības, kā arī, iespējams, viņiem piemīt citāda veida ambīcijas un nosacīts “jaunības maksimālisms”. Salīdzinājumam, strādājošo senioru atbildes atsevišķos aspektos ir gluži pretējas - nodarbinātie seniori salīdzinoši retāk nekā strādājošie kopumā uzskata, ka viņi spētu savā jomā atrast labāk apmaksātu darbu. Turklāt senioriem salīdzinoši nozīmīgāka ir darbavietas stabilitāte.

 

Kādēļ ir būtiski izzināt un sadzirdēt strādājošo viedokli un vērtējumus?

Pirmkārt, gan stiprās, gan vājās puses būs tās, ko darbinieki ņems vērā, apsverot jaunu darba piedāvājumu – ko darbinieks iegūs un/vai zaudēs, aizejot pie cita darba devēja. Otrkārt, neatkarīgi no strādājošo vecuma, dzimuma, stāža un citiem parametriem, dažādo faktoru vērtējums parāda top prioritātes, kuras ir jāiekļauj uzņēmuma iekšējā un/vai ārējā komunikācijā. Stiprās puses ir tās, kuras uzņēmums var aktīvi izmantot savā komunikācijā, gan piesaistot jaunus darbiniekus, gan stiprinot esošo darbinieku piesaistību. Savukārt vājās puses norāda uz tām tēmām, kuras darba devējiem nepieciešams pēc iespējas ātrāk uzlabot, atrisināt vai vienkārši izskaidrot.

 

Par aptauju

Pētījumu par Latvijas darbinieku piesaistību, izmantojot specializēto TRI*M metodoloģiju, tirgus, sociālo un mediju pētījumu kompānija Kantar TNS veica 2017.  gada janvārī. Telefoninterviju veidā visā Latvijā tika aptaujāti 528 darba ņēmēji (izlase ir reprezentatīva Latvijas darba ņēmēju ģenerālajam kopumam).

 

Pētījumu par Latvijas strādājošo iedzīvotāju attieksmi pret dažādiem ar nodarbinātību saistītiem jautājumiem Kantar TNS veica 2016. gada augustā. Interneta aptauja veikta visā Latvijā un tajā tika aptaujāti 1019 darba ņēmēji (izlase ir reprezentatīva Latvijas darba ņēmēju ģenerālajam kopumam vecumā no 18 līdz 55 gadiem).

 

Pētījumu par Latvijas jauniešu attieksmēm un viedokļiem par dažādām tēmām, tajā skaitā nodarbinātību, Kantar TNS veica 2016. gada aprīlī. Tiešsaistes platformā ThinkTank piedalījās 91 jaunietis no visas Latvijas (vecumā no 13 līdz 21 gadam).

 

Kontakti

Alise Lāce
Kantar TNS Klientu atbalsta vadītāja
t 67 096 300

Twitter: @TNSLatvia
Facebook: @TNSLatvia


© 2025 TNS Latvia | Autortiesības