Vairums darbinieku Latvijā kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu

15.06.2016. TNS pētījumi atklāj, darba devēji aizvien vairāk izjūt kvalificēta darba spēka trūkumu, darbinieku pārliecības pieaugumu par savu konkurētspēju darba tirgū un sekojoši arī prasību pieaugumu, mainību un atvērtību labākiem darba piedāvājumiem. Vienlaikus pieaug arī darba ņēmēju ekspektācijas attiecībā uz atalgojumu, kā arī pārliecība par savām iespējām atrast labāk apmaksātu darbu.

Šī raksta mērķis ir noskaidrot, kāda ir darbinieku kopējā apmierinātība ar savu pašreizējo darbu, kā arī identificēt galvenos iemeslus, kas strādājošos notur pašreizējā darbā un kas savukārt veicinātu lēmuma pieņemšanu par darba maiņu.

Kāda ir Latvijas strādājošo apmierinātība ar darbu?

Pētījumu kompānijas TNS veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka vairums darba ņēmēju (70%) kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu, kamēr nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa (28%) darbinieku ar savu darbu nav īsti apmierināti. Raksturīgi, ka caurmērā apmierinātāki ar savu pašreizējo darbu ir strādājošie ar augstākiem personīgajiem un arī vidējiem ģimenes ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī (701 EUR +).

Salīdzinoši neapmierinātāki ar savu darbu ir cittautieši, darbinieki bez Latvijas pilsonības, strādnieki, darbinieki ar zemākiem personīgajiem ienākumiem (līdz 500 EUR), tirdzniecībā un arī NVO strādājošie, kā arī darbinieki Kurzemē.

Lai gan darba ņēmēju kopējā apmierinātība, salīdzinot ar periodu pirms diviem gadiem, nav būtiski mainījusies, tomēr salīdzinoši mazāk ir to aptaujāto, kuri ir ļoti apmierināti ar savu darbu, kas varētu būt skaidrojams ar salīdzinoši augsto darbinieku gatavību un atvērtību darba maiņai. Salīdzinot ar 2014.gadu, ievērojami ir samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuri ir teikuši, ka grib turēties pie esošā darba un noteikti neapsver darba maiņas iespēju.

Darbiniekus pašreizējā darbā visvairāk notur pārliecība par darba vietas stabilitāti

TNS pētījuma dati liecina, ka līdzīgi kā pirms diviem gadiem strādājošos pašreizējā darbā visvairāk notur darba vietas stabilitāte jeb drošums (42%). Tas lielā mērā saistāms ar uzņēmumu ilgtspējīgas darbības nozīmi “darbinieku prātos”. Darbiniekiem ir svarīga pārliecība, ka uzņēmums (darba vieta) būs šodien un būs arī rīt. Nākamie būtiskie iemesli ir – interesants darba saturs vai nozare (32%), uzņēmuma atrašanās vieta, piemēram, tuvu dzīvesvietai (32%), kā arī labas attiecības ar kolēģiem un labs iekšējais mikroklimats (32%).  Jāatzīmē, ka šie iemesli kā nozīmīgi tika minēti arī pirms diviem gadiem veiktajā pētījumā.

Kā būtisks iemesls, kas notur pašreizējā darbā, salīdzinoši bieži tiek minēts arī labāku alternatīvu trūkums jeb grūtības atrast citu darbu (24%). Tomēr jāuzsver, ka šis iemesls, salīdzinot ar 2014.gadā veikto pētījumu, ir minēts ievērojami retāk. Arī šis aspekts raksturo darbinieku atvērtību darba maiņai un jauniem darba piedāvājumiem.

Darba vietas stabilitāti kā būtisku iemeslu, kas notur pašreizējā darbā, salīdzinoši biežāk ir minējuši valsts vai pašvaldību sektorā un lielajos uzņēmumos (250+) strādājošie, kā arī ilggadējie darbinieki (uzņēmumā nostrādājuši 11 un vairāk gadus).

Interesantu darba saturu vai nozari kā būtisku iemeslu caurmērā biežāk ir atzīmējuši vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, kā arī strādājošie ar augstākiem personīgajiem ienākumiem vidēji mēnesī (701 EUR +).

Raksturīgi, ka uzņēmuma atrašanās vietu kā nozīmīgu faktoru biežāk ir norādījušas sievietes, laukos strādājošie, kā arī darbinieki ar zemākiem personīgiem un ģimenes vidējiem ienākumiem mēnesī.

Savukārt to, ka pašreizējā darbā notur labāku alternatīvu trūkums, caurmērā biežāk ir uzsvēruši strādājošie vecumā no 40 līdz 55 gadiem, Latgalē strādājošie, cittautieši, kā arī darbinieki ar zemākiem personīgiem un ģimenes vidējiem ienākumiem mēnesī.

Strādājošie no darba aizietu galvenokārt lielāka atalgojuma dēļ

Saskaņā ar TNS pētījuma rezultātiem, strādājošie no darba galvenokārt aizietu lielāka atalgojuma dēļ (64%). Jāatzīmē, ka šis iemesls kā visbūtiskākais lēmumam par darba maiņu, tika minēts arī pirms diviem gadiem veiktajā pētījumā.

Nākamie trīs biežāk minētie iemesli ir:

■  personīgie apsvērumi, piemēram, ģimenes stāvoklis, veselība, vecums u.c. (24%);

■  labāki piedāvātie labumi un bonusi (22%);

■  labākas personiskās un profesionālās izaugsmes iespējas (21%). Raksturīgi, ka labākas personiskās un profesionālās izaugsmes iespējas kā iemesls darba maiņai šogad ir minēts būtiski biežāk, salīdzinot ar 2014.gadā veikto pētījumu.

Starp būtiskiem darba maiņas iemesliem šogad veiktajā pētījumā ir minēts arī mazāks stresa līmenis (17%), interesantāks darba saturs (15%), uzņēmuma reorganizācija un darbības pārtraukšana (15%), kā arī slikti darba apstākļi (15%). Jāuzsver, ka, salīdzinot ar 2014.gada pētījumu, šogad veiktajā pētījumā slikti darba apstākļi kā iemesls darba maiņai ir minēts būtiski retāk. Tas varētu liecināt par darba apstākļu un vides uzlabošanos Latvijas uzņēmumos.

Personīgus apsvērumus (ģimenes stāvoklis, veselība, vecums u.c.) un līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi kā iemeslu aiziešanai no darba vidēji biežāk ir minējuši tie darbinieki, kuri strādā vairāk nekā 40 stundas nedēļā (virsstundu darbs).

Labākas personīgās un profesionālās izaugsmes iespējas kā būtisku iemeslu darba maiņai caurmērā biežāk ir minējuši darbinieki vecumā no 18-29 gadiem. Tieši gados jaunāki darbinieki ir tie, kuri kopumā ir salīdzinoši daudz atvērtāki darba maiņai.

Raksturīgi, ka mazāku stresa līmeni kā iemeslu aiziešanai no darba, vidēji biežāk ir minējuši vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti. Atceramies, ka šīs darbinieku grupas pārstāvjus darbā noturēja interesants darba saturs un nozare.

Par pētījumu

Pētījumu kompānijas TNS 2016.gada janvārī veica pētījumu ar mērķi noskaidrot darba ņēmēju viedokli par aktuāliem ar darbu un darba tirgu saistītiem jautājumiem. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju regulārā Omnibusa ietvaros interneta aptaujas veidā visā Latvijā tika aptaujāti 706 darba ņēmēji (izlase ir reprezentatīva Latvijas darba ņēmēju ģenerālajam kopumam).

Signe Kaņējeva

TNS lielo klientu direktore
Personāla pētījumu eksperte
t 67 096 300
e signe.kanejeva@tns.lv