Darbinieku nevēlama uzvedība – Latvijas darba devēju novērojumi un priekšstati
26.04.2016. Kā liecina TNS ekspertu pieredze darbinieku piesaistības pētījumu veikšanā un analīzē, nepiesaistīti darbinieki ir mazāk lojāli savam darba devējam un salīdzinoši retāk izjūt motivējošu darba vidi. Nepiesaistību rada neapmierinātība ar dažādiem darba apstākļiem vai nepiepildītām gaidām, piemēram, nepietiekamu atalgojumu, nepiepildītām profesionālām interesēm, spējām neatbilstošu darba saturu, atzinības trūkumu, netīkamu darba fizisko vidi. Pēc teorijas nepiesaistītiem darbiniekiem ir salīdzinoši lielāks risks īstenot nevēlamu uzvedību.
Kā jau iepriekšējā TNS elektroniskā vēstneša numurā uzzinājām, nevēlamas uzvedības piemēru “klāsts” ir ļoti plašs – sākot ar negatīvas informācijas izplatīšanu par uzņēmumu, darba kavēšanu, darba devēja resursu piesavināšanos vai izmantošanu personīgām vajadzībām, beidzot ar melošanu vai pat slēptu sabotāžu. Būtiski, ka darba ņēmēji šīs darba devējam nevēlamās darbības cenšas veikt paslepus. Tieši tādēļ TNS vēlējās noskaidrot, vai darba devēji pamana darbinieku nevēlamu uzvedību.
Turpinājumā apkopoti pētījumu kompānijas TNS 2015.gada rudenī veiktās Latvijas darba devēju aptaujas rezultāti, atklājot nevēlas darbinieku uzvedības tendences Latvijā darba devēju novērojumos un priekšstatos.
Kādas nevēlamas darbības pamana darba devējs?
Nevēlama darbinieku uzvedība tās dažādo izpausmju dēļ ir ļoti komplicēts un grūti nomērāms sociāls fenomens. Tādēļ, lai gūtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par nevēlamas darbinieku uzvedības tendencēm Latvijā, aptaujājām ne tikai darba ņēmējus, bet arī darba devējus. Darba devējiem lūdzām norādīt, cik bieži viņi kā uzņēmuma vai iestādes vadītāji ir manījuši savus kolēģus veicam kādu no pētījumā iekļautajām nevēlamajām uzvedībām. TNS pētījums atklāj, ka Latvijas darba devēji salīdzinoši biežāk pamana, ka darbinieki kavē darbu (39%), izmanto darba devēja resursus savām personīgajām vajadzībām (36%), pavirši attiecas pret saviem darba pienākumiem (22%), nepamatoti ir ārpus darba (15%), kā arī iesaistās savstarpējos konfliktos ar kolēģiem, kas kopumā traucē darba pienākumu veikšanai (9%).
Vai nevēlamas darbības rada zaudējumus?
Darba devēji norāda, ka zaudējumus uzņēmumam vai iestādei rada katrs no pētījuma iekļautajiem darbinieku nevēlamas uzvedības veidiem. Tomēr salīdzinoši retāk kā zaudējumus radošu darbību darba devēji norādījuši tenkošanu, intrigu vērpšanu (51%). Tikmēr salīdzinoši biežāk zaudējumus rada materiālu, resursu vai uzņēmuma īpašuma piesavināšanās (94%) un pavirša attieksme pret darba pienākumiem (90%).
Kuras darbības cenšas mērķtiecīgi novērst?
Pavirša attieksme pret darba pienākumiem ir arī visbiežāk minētā darbība, kuru Latvijas darba devēji mērķtiecīgi cenšas novērst (53%). Darba devēji salīdzinoši biežāk cenšas novērst arī tādas nevēlamas darbinieku uzvedības, kā darbinieku nepamatota prombūtne (48%), darba kavēšana (43%), neprofesionāla komunikācija ar klientiem (42%) un kolēģu savstarpējie konflikti, kas traucē darba pienākumu veikšanai (37%).
Profilaksei – izglītot vai audzināt?
Darbinieku piesaistība ir cieši saistīta ar uzņēmuma vai iestādes iekšējo kultūru un tajā pastāvošajiem priekšstatiem par atbilstošu vadības un komunikācijas stilu. Paradoksālā kārtā, stingra darbinieku uzraudzīšana, kontrole un “stingras audzināšanas” pieeja var radīt tieši negatīva klimata veidošanos un sekmēt nevēlamu darbinieku uzvedību. Tomēr, kā liecina TNS pētījuma rezultāti, Latvijas darba devēji ievērojami biežāk dod priekšroku izglītošanas un iesaistīšanas pieejai. Salīdzinoši visbiežāk darba devēji ir personīgi īstenojuši vai ieviesuši pasākumus darbinieku informēšanai par iekšējās kartības noteikumiem (59%). Tāpat salīdzinoši bieži nevēlamas uzvedības profilaksei darba devēji ir organizējuši kolektīva saliedēšanas, izklaidēšanas pasākumus (54%). Darba devēji ir ieviesuši arī motivējošu bonusu sistēmu (49%) un ir organizējuši izglītojošus, karjeras izaugsmi veicinošus pasākumus (33%).
Par pētījumu
Pētījumu kompānijas TNS laika posmā no 2015.gada 15. līdz 17.septembrim veica Latvijas darba devēju aptauju, kopā aptaujājot 301 ar personāla vadību saistītu lēmumu pieņemšanā iesaistītu personu, izmantojot tiešsaistes interviju (CAWI – Computer Assisted Web Interviews) metodi.
Alise Lāce
Klientu atbalsta vadītāja t 67 096 300 e alise.lace@tns.lv
|