Darba ņēmēju vidū nostiprinās pārliecība par iespējām atrast labāk apmaksātu darbu

26.04.2016. Darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās un bezdarba līmeņa kritums, darba tirgus ekspertu vērtējumā, ir galvenie faktori, kas sekmē pieaugošu spiedienu palielināt algas, pat neskatoties uz salīdzinoši piezemētajām ekonomiskās izaugsmes prognozēm. Īpaši aktuāli tas ir atsevišķās nozarēs un noteiktu sfēru speciālistu kategorijā.

Situācija darba tirgū kļūst darba ņēmējam labvēlīgāka – kopumā iespējas atrast darbu ir lielākas, arī vidējā darba samaksa valstī pieaug, un atsevišķās jomu speciālistu atalgojumā vērojama pat pārmaksa. Vienlaikus, eksperti brīdina, ka valstī algas aug straujāk nekā darba ražīgums, un tas var radīt ekonomiskās pārkaršanas risku, kas ilgtermiņā var samazināt valsts ekonomisko izaugsmi.

Jaunākie TNS darba tirgus pētījumu dati liecina, ka galvenais iemesls, kāpēc darbinieki aizietu no darba, ir tieši lielāks atalgojums (66%). Salīdzinot ar laika periodu pirms diviem gadiem, ir būtiski palielinājies arī to darba ņēmēju īpatsvars, kuri lielākas personīgās un profesionālās izaugsmes iespējas saredz ārpus uzņēmuma, kurā strādā pašreiz. Kopumā iezīmējas tendence, ka darbinieku atvērtība darba maiņai pakāpeniski pieaug. Vienlaikus pieaug arī darba ņēmēju ekspektācijas attiecībā uz atalgojumu, kā arī pārliecība par savām iespējām atrast labāk apmaksātu darbu.

Viens no četriem darbiniekiem apsver iespēju mainīt savu pašreizējo darbu

Raksturojot kopējo situāciju darba tirgū, redzams, ka darbinieku gatavība un atvērtība darba maiņai ir salīdzinoši augsta. Tā ceturtā daļa (24%) darbinieku šogad apsver iespēju mainīt savu pašreizējo darbu, bet desmitā daļa (13%) darbinieku nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Iespējams, ka arī starp šiem darbiniekiem atrodas “svārstīgie” – tie, kuri skaļi nesaka, bet patiesībā apsver darba maiņas iespēju. Savukārt divas trešdaļas (63%) darbinieku pašlaik vēl nav gatavi jaunu izaicinājumu pieņemšanai.

“Riska grupas” jeb darbinieki, kuri salīdzinoši biežāk apsver iespēju mainīt darbu, ir gados jaunāki darbinieki (18 - 29 gadu vecumā), kā arī darbinieki, kuri uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku (1 - 5 gadus), un rīdzinieki. Raksturīgi, ka darba maiņa salīdzinoši biežāk nav aktuāla valsts vai pašvaldību sektorā strādājošiem (par spīti valdošajam mītam, ka privātais sektors pārvilina sabiedriskā sektora “gaišākos” prātus). Darba maiņu retāk apsver arī ilggadējie darbinieki (uzņēmumā nostrādājuši 11 un vairāk gadus), kā arī darbinieki ar augstu vidējo personīgo un ģimenes ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī (700 EUR un vairāk).

Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 2014.gadu, ievērojami ir samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuri ir teikuši, ka grib turēties pie esošā darba un noteikti neapsver darba maiņas iespēju.

Pieaug iespējas atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā

Kopumā 37% darbinieku uzskata, ka, ņemot vērā viņu pašreizējo amatu un darbības jomu, viņiem ir pieaugušas iespējas atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā. Savukārt nedaudz mazāk kā puse (47%) ir snieguši noliedzošu atbildi. Jāatzīmē, ka gandrīz katram piektajam (16%) darbiniekam nav bijis konkrēts viedoklis šajā jautājumā.

Pārliecinātāki par iespējām atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā ir gados jaunāki darbinieki (18 - 29 gadu vecumā), darbinieki, kuri uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku (1 - 5 gadus), kā arī rīdzinieki. Šie iedzīvotāju grupu pārstāvji ir arī tie, kuri salīdzinoši biežāk apsver darba maiņas iespēju.

Savukārt kritiskāk noskaņoti par iespējām atrast labāk apmaksātu darbu ir gados vecāki darbinieki (40 – 55 gadu vecumā), Latgalē strādājošie, kā arī ilggadējie darbinieki, kas uzņēmumā nostrādājuši 11 un vairāk gadus.

Vēlamā vidējā mēnešalga “uz rokas” būtiski pārsniedz vidējo algu valstī

Viens no trijiem darbiniekiem (34%) pēc nodokļu nomaksas “uz rokas” vēlētos saņemt vairāk nekā 1 000 EUR. Vēlamā strādājošo vidējā mēnešalga “uz rokas” ir 1 122 EUR, un tā divas reizes pārsniedz vidējo algu valstī, kas pēc 2015.gada CSP datiem ir apmēram 580 EUR “uz rokas” (818 EUR “uz papīra”). Visbiežāk nosauktais vēlamais vidējais atalgojums “uz rokas” ir 1 000 EUR.

Jāatzīmē, ka starp darbiniekiem, kurus pēc nodokļu nomaksas apmierinātu salīdzinoši zemāks atalgojums (līdz 600 EUR “uz rokas”), salīdzinoši biežāk ir sievietes, darbinieki ar pamata un vidējo izglītību, strādnieki un speciālisti, tirdzniecības nozarē strādājošie, darbinieki ar salīdzinoši zemāku patreizējo atalgojumu (līdz 500 EUR “uz rokas”), tie, kuri nedēļā strādā līdz 39 stundām, lauku reģionos un Latgalē strādājošie, kā arī mikro uzņēmumu darbinieki (1 – 9 darbinieki).

Raksturīgi, ka salīdzinoši augstāku mēnešalgu (1001 EUR un vairāk) vēlētos saņemt vīrieši, darbinieki ar augstāko izglītību, vadītāji un pakalpojumu sfērā strādājošie, darbinieki ar salīdzinoši augstāku patreizējo atalgojumu (vairāk nekā 700 EUR “uz rokas”), tie, kuri nedēļā strādā 41 un vairāk stundas, Rīgā un Pierīgā strādājošie, kā arī lielo uzņēmumu (250 +) darbinieki.

Par pētījumu

Pētījumu kompānijas TNS 2016.gada janvārī veica pētījumu ar mērķi noskaidrot darba ņēmēju viedokli par aktuāliem ar darbu un darba tirgu saistītiem jautājumiem. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju regulārā Omnibusa ietvaros interneta aptaujas veidā visā Latvijā tika aptaujāti 706 darba ņēmēji (izlase ir reprezentatīva Latvijas darba ņēmēju ģenerālajam kopumam).

Signe Kaņējeva

TNS lielo klientu direktore
Personāla pētījumu eksperte
t 67 096 300
e signe.kanejeva@tns.lv