Vai interneta aptaujas ir piemērots veids Latvijas senioru viedokļa izzināšanai
26.04.2016. Gadījumos, kad uzņēmumiem tirgus situācijas izzināšanai nepieciešams noskaidrot gados vecāku Latvijas iedzīvotāju viedokli, šobrīd ļoti populārā tiešsaistes interviju (CAWI) pētījuma metode tiek izvēlēta salīdzinoši retāk, jo, lai arī interneta lietošana valstī arvien pieaug, Latvijas senioru vidū joprojām tā nav plaši izplatīta. Pastāv uzskats, ka tie seniori, kuri ir digitāli aktīvi un lieto modernās tehnoloģijas, ir atšķirīgi no senioriem, kuri internetu lieto reti vai nelieto vispār. Šoreiz mēģināsim izpētīt, vai šādas atšķirības pastāv, un kādas tās ir.
Regulārā interneta patēriņa paradumu pētījuma TNS Latvia Digital 2015.gada rezultāti vēsta, ka, lai arī tikai 36% Latvijas iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem regulāri, t.i. vismaz vienu reizi nedēļā, lieto internetu, tomēr pēdējo piecu gadu laikā regulāro interneta lietotāju īpatsvars senioru vidū ir pieaudzis tikpat strauji kā kopējais interneta lietotāju skaits visā Latvijā. Šādi procesi ir likumsakarīgi, ņemot vērā tehnoloģiju plašo pieejamību, dažādas uzņēmumu veiktās aktivitātes, kurās seniori apgūst pamatiemaņas darbam ar datoru un internetu, kā arī sava loma ir arī paaudžu nomaiņai.
Lai saprastu, kā atšķiras seniori, kuri regulāri lieto internetu, no senioriem, kuri internetu lieto reti vai nelieto to vispār, esam izanalizējuši TNS regulāri veikto pētījumu TNS Latvia Digital un TNS Atlas datus. Sociāli demogrāfisko grupu analīze atklāj, ka 60 – 74 gadus veco regulāro interneta lietotāju vidū biežāk ir seniori ar augstāko izglītību, Rīgā dzīvojošie, kā arī strādājošie seniori. Savukārt to senioru vidū, kuri internetu lieto reti vai nelieto vispār, biežāk ir seniori ar pamata izglītību un nestrādājošie pensionāri.
Jāsaka, ka atšķirības mērķa grupās parādās gan dažādu mobilo ierīču lietošanas paradumos, gan kopumā attieksmē pret tehnoloģijām. Tā, piemēram, ja kopumā Latvijā viedtālruni lieto 10%, bet planšetdatoru 6% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 60 līdz 74 gadiem, tad 60 līdz 74 gadīgu interneta lietotāju vidū viedtālrunis lietošanā ir 22%, bet planšetdators – 17% senioru.
Patēriņa paradumu pētījuma TNS Atlas ietvaros iedzīvotājiem tika lūgts novērtēt, kāda ir viņu attieksme pret tehnoloģijām. Pētījuma rezultāti atklāj, ka 60 līdz 74 gadus veci iedzīvotāji, kuri regulāri lieto internetu, cenšas iet roku rokā ar tehnoloģiju attīstību (apgalvojumam piekrīt 52%) un nepiekrīt apgalvojumam (57%), ka datori viņus mulsina un viņi nekad pie tiem nepieradīs.
Hobiji, brīvā laika pavadīšana un attieksme pret naudu
Atšķirības vērojamas ne tikai pēc sociāli demogrāfiskiem parametriem, bet arī senioru dzīves stilā un uzskatos.
Analizējot, kādi ir Latvijas iedzīvotāju vecumā no 60 līdz 74 gadiem hobiji, redzams, ka visbiežāk gan seniori, kuri lieto internetu, gan tie, kuri nelieto internetu, lasa grāmatas un nodarbojas ar dārzkopību. Tomēr ir atsevišķas nodarbošanās, kurās aktīvāki ir tieši tie seniori, kuri regulāri lieto internetu. Tādas aktivitātes ir: ceļošana pa Latviju, kā arī uz ārzemēm, namdara, galdniecības u.tml. darbi mājās, sevis pilnveidošanas aktivitātes un mācības, fotografēšana un video uzņemšana. Savukārt internetu nelietojošo senioru vidū krietni populārāka nekā internetu lietojošo senioru vidū ir šūšana, rokdarbi, keramika.
Par atšķirībām internetu lietojošo un nelietojošo senioru vidū liecina arī veids, kā tiek pavadīts brīvais laiks. Analizējot iedzīvotāju patēriņa paradumu pētījuma TNS Atlas datus, redzams, ka seniori, kuri lieto internetu, ir sociāli aktīvāki, nekā 60-74 gadus veci interneta nelietotāji. Lai arī abas senioru grupas – regulārie interneta lietotāji un nelietotāji - vienlīdz bieži brīvajā laikā iet ciemos pie draugiem un uzņem ciemiņus pie sevis, tomēr tie seniori, kas regulāri lieto internetu, biežāk pavada brīvo laiku ar bērniem, apmeklē kultūras pasākumus, staigā pa tirdzniecības centriem un veikaliem, apmeklē restorānus, krogus un bārus, sporta sacensības, popmūzikas koncertus.
Savukārt diezgan liela vienprātība redzama 60 līdz 74 gadus veco iedzīvotāju attieksmē pret naudu un tās tērēšanu. Gan seniori, kuri regulāri lieto internetu, gan tie, kuri to dara reti vai nelieto vispār, piekrīt apgalvojumam, ka viņiem nepatīk būt kādam parādā (attiecīgi 84% un 87%). Kā arī vērojama nopietna attieksme pret naudas tērēšanu, jo apgalvojumam “es tērēju naudu nedomājot” nepiekrīt 54% senioru, kuri regulāri lieto internetu, un 66% senioru, kuri internetu lieto reti vai nelieto vispār.
Iepriekš minētais apliecina, ka seniori, kuri regulāri lieto internetu, savos paradumos un uzskatos ir atšķirīgi no tiem senioriem, kuri to nedara. Tādēļ gadījumos, kad nepieciešams iegūt kopējo Latvijas senioru viedokli, ir nopietni jāizvērtē, vai tiešsaistes interviju (CAWI) pētījuma metode būs piemērotākais veids šo Latvijas iedzīvotāju viedokļa iegūšanai. Lai precīzi izvērtētu katru individuālo senioru izpētes gadījumu, lūdzu, sazinieties ar mums.
Par pētījumiem
TNS Latvia Digital
Pētījumu kompānija TNS interneta patēriņa paradumu pētījumu TNS Latvia Digital, Pavasaris 2015 veica laika periodā no 2015. gada 2. februāra līdz 26. aprīlim. Izmantojot kombinēto aptaujas metodi - tiešās datorizētās intervijas (CAPI) respondenta dzīvesvietā un aptauju internetā (CAWI) – visā Latvijā tika aptaujāti 2029 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
TNS Atlas
Pētījumu kompānija TNS patēriņa paradumu pētījumu TNS Atlas, Pavasaris 2015 veica laika periodā no 2015. gada 2. februāra līdz 26. aprīlim. Izmantojot kombinēto aptaujas metodi - pašaizpildāmās anketas respondenta dzīvesvietā (PAPI) un aptauju internetā (CAWI), visā Latvijā tika aptaujāti 1634 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Signe Hokonena
Klientu vadītāja Sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte t 67 096 300 e signe.hokonena@tns.lv
|