Kādi ir validi un uzticami dati kvantitatīvajos pētījumos?

21.01.2015. Domājot par pētījuma veikšanu, nereti tiek uzdots jautājums, kāpēc pētījums prasa tieši tādu laika un citu resursu ieguldījumu, vai to nevar paveikt ātrāk, vienkāršāk un lētāk? Lai uz to atbildētu, vispirms būtu svarīgi saprast, cik precīzi dati ir nepieciešami, lai uz tiem balstītu savus biznesa lēmumus? Jo rūpīgi, atbilstoši pētījuma mērķim izstrādāta metodoloģija un precīzs izpildījums ne vienmēr var tikt īstenots ātri un vienkārši. Lūk, kāpēc ir nepieciešams parunāt par pētījuma validitātes un uzticamības jautājumiem.

Galvenie pētījuma kvalitātes kritēriji

Pētniecībā, izstrādājot kvantitatīva vai kvalitatīva pētījuma metodoloģiju, ir jāievēro divi būtiski principi, lai garantētu augstu iegūto datu kvalitāti jeb drošticamību. Tie ir:

1) Validitāte (validity) jeb pētījuma (metodoloģijas) derīgums un atbilstība pētījuma mērķim.

Tā raksturo to, cik precīza ir pētījuma metode (pētījuma jautājumi un atbilžu varianti, pētījuma izlase un datu apstrāde un analīze), jeb cik precīzi tā nomēra tieši to, ko paredzēts, nevis kaut ko citu. Citiem vārdiem sakot, cik precīzi metode spēj "radīt patiesu bildi" par pētāmo parādību. Ja rezultāti neizskaidro parādību, tad metode nav derīga. Augsta pētījuma validitāte nozīmē izvairīšanos no sistemātiskās kļūdas (systematic error) un novirzītiem rezultātiem. Ir vairāki pētījuma validitātes līmeņi, tostarp:

■  Ārējā validitāte (external validity) jeb rezultātu vispārināmība. Tas raksturo, cik lielā mērā ir panākts, ka pētījuma rezultāti, kas iegūti aptaujājot tikai daļu iedzīvotāju (izlases grupu), ir droši attiecināmi uz plašāku sabiedrības daļu. Te ir svarīgi nodrošināt precīzus respondentu izlases un atlases nosacījumus. Ārējās validitātes kontekstā svarīgākais ir izvairīties no izlases kļūdas (sampling error), pretējā gadījumā iegūtie rezultāti nav pielietojami, raksturojot plašākas sabiedrības daļas viedokli. Papildus par korektu pētījumu izlases veidošanu varat lasīt arī elektroniskajā vēstnesī Tavs Neredzamais Sabiedrotais #36 un  Tavs Neredzamais Sabiedrotais #42.

■  Iekšējā validitāte jeb rezultātu precizitāte, atbilstība, objektivitāte (internal validity). Raksturo, cik precīzi pētījums nomēra tieši to, ko tas paredz nomērīt un vai visi svarīgie pētāmo parādību raksturojošie aspekti ir iekļauti mērījumā. Tas parāda, cik kvalitatīvi pētījuma objekts un to raksturojošie aspekti tiek operacionalizēti jeb pārveidoti kvantitatīvi nomērāmos kritērijos, un rezultātā - cik precīzi iegūtie dati atspoguļo realitāti. Tas ietver arī to, cik precīzas ir pētāmo jautājumu skalas un iekļautie atbilžu varianti (piemēram, vai aptver vismaz 90% no realitātē iespējamām atbildēm).

2) Uzticamība (reliability) jeb pētījuma precizitāte, stabilitāte.

Tas raksturo, vai izpētes metodoloģija un tehnika ir tik precīza, ka, veicot atkārtotu mērījumu, tiek uzrādīti gandrīz identiski rezultāti. Mērķis ir izskaust gadījuma kļūdas iespējamību (random error). Ja pētījuma instrumentārijs un datu iegūšanas metodes nav pietiekami precīzas, tad arī rezultāti nav uzticami. Īpaši svarīgi instrumentārija precizitāti ir nodrošināt salīdzinošajos pētījumos (piemēram, starptautiskajos vai atkārtotajos pētījumos), lai rezultāti būtu droši salīdzināmi.

Lai nodrošinātu uzticamus un precīzus datus, ir jāievēro vairāki kritēriji, lūk svarīgākie no tiem:

■  pētījuma instrumentārija testēšana un kvalitātes pārbaude (t.sk. instrumentārija "attīrīšana" un pielāgošana vietējiem apstākļiem, ja tiek adaptēts citās valstīs izstrādāts instrumentārijs; anketas jautājumu un atbilžu variantu precīza atbilstība visās valodās, kurās veicams pētījums; vienāda jēdzienu un pētījuma instrukciju izpratnes nodrošināšana visās pētāmajās iedzīvotāju grupās un ambivalentu jēdzienu (jēdzienu ar neskaidru, ar divējādu nozīmi) paskaidrošana vai izslēgšana);

■  labi instruēti, regulāri apmācīti, profesionāli intervētāji (subjektīvas ietekmes uz rezultātiem izslēgšana, precīza informācijas piereģistrēšana), to darba kvalitātes kontrole (piemēram, tiešajās intervijās paredzēto izlases kritēriju ievērošanas kontrole ar planšetdatoros iestrādātu GPS funkciju, interviju fragmentu noklausīšanās (telefonintervijās, arī tiešajās intervijās), lauka darba atskaites);

■  analīzes procesā precīza datu apstrāde, izmantojot korektas statistiskās analīzes metodes, izslēdzot no pētījuma rezultātiem ārpus normālā atbilžu sadalījuma esošus gadījumus.
Pētījuma validitāti un uzticamību kā pētījuma kvalitātes kritērijus var aplūkot analoģijā ar mērķi, kurā katra pētnieka uzdevums ir trāpīt tā centrā jeb mērķī (pētījuma derīgums jeb validitāte) un atkārtoti "metot šautriņu" (jeb veicot pētījumu) sasniegt tikpat stabilu rezultātu.

Jāpiebilst, ka arī kvalitatīvajos pētījumos ir tikpat svarīgi nodrošināt augstu pētījuma validitāti un uzticamību, taču šīs pētījuma metodes datu kvalitātes kritēriji būs pavisam citi. Par tiem parunāsim turpmākajos Neredzamā Sabiedrotā rakstos.

TNS, veicot pētījumu, katram gadījumam izstrādā tam piemērotāko un atbilstošāko metodoloģiju un pētniecisko risinājumu, vadoties pēc ESOMAR pētījumu veikšanas kodeksa priekšsrakstiem, starptautiskās uzņēmuma pieredzes un labākās prakses pētījumu veikšanā piemēriem, lai klientam nododamie rezultāti būtu drošticami un ar augstu informatīvo vērtību.

Ja vēlaties savus biznesa lēmumus balstīt uz drošiem, derīgiem, pamatotiem un pārbaudītiem datiem, tad sazinieties ar mums!

Kristīne Krasauska

Klientu atbalsta vadītāja
t 67 096 300
e kristine.krasauska@tns.lv