Reprezentatīva un proporcionāla izlase - vai tiešām tas ir viens un tas pats?

15.09.2014. Kā nerakstīts likums pētījumos, kur nepieciešams iegūt visu Latvijas iedzīvotāju viedokli, tiek veidota nacionāli reprezentatīva izlase. Ko gan tas nozīmē? Vai tikai to, lai aptaujāto iedzīvotāju skaitam jābūt proporcionālam oficiālajiem statistikas datiem par iedzīvotāju sadalījumu pēc dzimuma, vecuma, tautības, reģiona un apdzīvotas vietas tipa? Arī, bet ne tikai. Proporcionāla izlase automātiski nenozīmē to, ka tā ir reprezentatīva. Lai nodrošinātu reprezentativitāti, daudz svarīgāka ir nejauša respondentu atlase.

Veikt tiešās intervijas iedzīvotāju dzīves vietās ar katru gadu kļūst arvien grūtāk – pilsētās māju durvis tiek slēgtas ne tikai ar kodiem, bet ar atslēgām; no pagastiem cilvēki ir izbraukuši un satikt tajos pierakstītos jaunos cilvēkus ir gandrīz neiespējami. Šie apstākļi vēl jo vairāk pētniekam uzliek pienākumu veidot nevis proporcionālu, bet patiešām reprezentatīvu pētījuma izlasi.

Esam novērojuši, ka ir aptauju veicēji, kas iedod intervētājam sarakstu ar nosacījumiem, kādus cilvēkus viņam ir jānointervē – tik sieviešu, tik vīriešu, tādā vecumā, tādas tautības un palaist darbā, neskatoties uz to, vai viņš šos cilvēkus atrod savā darbavietā, pie veikala, korī, universitātē vai tamlīdzīgi. Pēc kvotām taču viss būs kārtībā un būs iegūta proporcionāla izlase! Bet vai tiešām klientam ir pietiekami iegūt viedokli no cilvēkiem, kuriem ir kopīgas intereses vai līdzīgs dzīves stils? Vai šo varam uzskatīt par tirgus izpētes normu?

Lai cik tas būtu sarežģīti, laikietilpīgi un dārgi, mēs tomēr pieturamies pie reprezentatīvu datu iegūšanas un nejauši, pēc precīziem nosacījumiem izvēlētu iedzīvotāju aptaujāšanas:

Pirmkārt, nejauši atlasām starta adreses, kurās intervētāji sāks savu darbu.

Otrkārt, intervētāji apmeklē mājsaimniecības, izmantojot „soli” – atkarībā no darba uzdevuma tiek izlaista viena līdz četras mājsaimniecības. Lai iegūtu 10 intervijas, intervētājam nereti ir jāapmeklē 100-200 mājsaimniecības.

Treškārt, mājsaimniecībā netiek aptaujāts tas ģimenes loceklis, kurš vēlas piedalīties aptaujā, bet gan tas, kuram tas pienākas atbilstoši respondenta atlases metodei, piemēram, tuvākās dzimšanas dienas principam.

Tikai tad, ja tiek veikta respondentu atlase un visiem mērķa grupas pārstāvjiem tiek dota vienāda iespēja tikt aptaujātiem, mēs varam runāt par reprezentatīvu izlasi. Arī tad, ja iegūtās 500 vai 1000 intervijas nesadalās precīzi atbilstoši oficiālajiem datiem par iedzīvotāju sadalījumu sociāli demogrāfiskajās grupās, precīzi ievērojot respondentu atlases nosacījumus, ir iegūta reprezentatīva izlase. Tātad arī neproporcionāla izlase var būt reprezentatīva. Šādā gadījumā, lai iegūtos datus varētu attiecināt uz visiem mērķa grupas pārstāvjiem, dati tiek svērti un iegūtie svērtie rezultāti ir gan reprezentatīvi, gan proporcionāli.

Ja jums ir svarīgi uzzināt iedzīvotāju viedokli un uz iegūtajiem rezultātiem izstrādāt sava uzņēmuma vai produkta mārketinga stratēģiju, vai ja jums ir svarīgi zināt, kā jūsu uzņēmums tiek vērtēts, jautājiet savai pētījumu kompānijai, kas ir tie cilvēki, kuri šīs atbildes sniedz un vai tas ir tas, ko patiešām vēlējāties.

Santa Tolka

Ražošanas un attīstības direktore
t 67096300
e santa.tolka@tns.lv