Klimata pārmaiņu radīto draudu nozīmīgums eiropiešu uztverē

17.06.2014. Klimata pārmaiņu radītie draudi mūsdienās ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Arvien biežāk tiek ziņots par dažādām dabas katastrofām (vētrām, plūdiem, ilgstoša karstuma un sausuma periodiem u.c.), un nereti šīs izmaiņas tiek saistītas tieši ar klimata pārmaiņām. Temperatūras paaugstināšanās rezultātā tiek prognozētas izmaiņas arī saldūdens sistēmās, ietekme uz daudzām augu un dzīvnieku sugām, dažādu saslimšanu izplatība un līdz ar to slodzes radīšana veselības aprūpes sistēmai, arī pārmaiņas saimnieciskajā darbībā, jo īpaši lauksaimniecībā.

Cīņa ar klimata pārmaiņām, to aizkavēšana ir Eiropas Savienības viena no piecām galvenajām prioritātēm nākamajā desmitgadē, atvēlot izdevumiem, kas saistīti ar klimatu, aptuveni piekto daļu no kopējā Eiropas Savienības budžeta.

Lai noskaidrotu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu attieksmi pret klimata pārmaiņām, Eiropas Komisija sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS 2013. gada nogalē veica speciālu Eirobarometra pētījumu. Šajā rakstā sniegts ieskats Latvijas un citu ES valstu pilsoņu attieksmē pret klimata pārmaiņām citu globālu problēmu kontekstā, viedokļi par to, kas ir atbildīgie par klimata pārmaiņu problēmu risināšanu, kā arī iedzīvotāju rīcība cīņai ar klimata pārmaiņām.

Klimata pārmaiņas citu globālu problēmu kontekstā

Trešā daļa jeb 33% Latvijas pilsoņu uzskata, ka klimata pārmaiņas ir viena no nopietnākajām problēmām pasaulē. Šis rādītājs ierindo Latviju to Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, kurās pilsoņi visretāk klimata pārmaiņas uzskata kā vienu no pasaules nopietnākajām problēmām. Līdzīgs ir arī Portugāles rādītājs (33%) un zemāks - Igaunijas rādītājs (28%). Visaugstākie rādītāji ir Zviedrijā (81%), Dānijā (73%), kā arī Vācijā un Austrijā (70% katrā valstī). Vidēji visās ES dalībvalstīs 50% pilsoņu uzskata, ka klimata pārmaiņas ir viena no lielākajām problēmām globālā mērogā, ierindojot šo problēmu trešajā vietā.

Kā pati nopietnākā problēma pasaulē eiropiešu uztverē ir nabadzība, bads un dzeramā ūdens trūkums (76%) un otrajā vietā - ekonomiskā situācija (61%). Arī Latvijas pilsoņi minētās problēmas ierindojuši kā pašas nopietnākās globālā mērogā.

Pēc Latvijas pilsoņu domām, aktuālākas nekā klimata pārmaiņas ir arī starptautiskā terorisma un bruņotu konfliktu radītie draudi, tādējādi klimata pārmaiņas atstājot piektajā vietā.

Salīdzinot šajā pētījumā iegūtos datus ar 2011. gadā veiktā pētījuma rezultātiem, redzams, ka, pēc Latvijas pilsoņu domām, pēdējo pāris gadu laikā aktuālākas ir kļuvušas tādas problēmas, kā ekonomiskā situācija (minēšanas biežums pieaudzis par 12 procentu punktiem), terorisma draudi (pieaugums par 3 procentu punktiem). Savukārt rādītājs ievērojami krities, domājot par klimata pārmaiņu aktualitāti globālā kontekstā (kritums par 13 procentu punktiem).

Kas ir atbildīgs par klimata pārmaiņu problēmu risināšanu?

Eiropiešiem tika vaicāts, kas, pēc viņu domām, ES ir atbildīgs par klimata pārmaiņu problēmu risināšanu. Gan Latvijas, gan ES pilsoņi kopumā visbiežāk uzskata, ka klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana ir uzņēmumu, rūpniecības pārstāvju (Latvijas pilsoņi - 35%, ES pilsoņi vidēji – 41%) un valstu valdību (Latvijas pilsoņi - 32%, ES pilsoņi vidēji – 48%) atbildība. Eiropas Savienības pilsoņi kopumā salīdzinoši biežāk nosauc arī Eiropas Savienību, kurai jāuzņemas atbildība par klimata pārmaiņu problēmu risināšanu.

Aptuveni katrs desmitais Latvijas pilsonis (12%) klimata pārmaiņu problēmas uzskata par paša personīgo atbildību. Ņemot vērā, ka 10% Latvijas pilsoņu spontāni norādījuši, ka tā ir visu iesaistīto pušu kolektīvā atbildība, tad var teikt, ka kopumā 22% piekrīt tam, ka tā ir sava veida katra personīgā atbildība (salīdzinoši vidēji visās ES valstīs šis rādītājs sasniedz 36%).

Zviedrijas (57%), Dānijas (51%), Nīderlandes (41%) un Beļģijas (37%) pilsoņi salīdzinoši visbiežāk atzīst, ka klimata pārmaiņu novēršana ir katra personīgā atbildība, kamēr Bulgārijā (9%) un Itālijā, Rumānijā un Slovākijā (10% katrā valstī) šādu atbildi sniedz salīdzinoši vismazākais īpatsvars pilsoņu.

Ko mēs katrs darām klimata problēmu mazināšanā?

Aptuveni trešā daļa (30%) Latvijas pilsoņu uz jautājumu: „Vai Jūs personiski esat pēdējo sešu mēnešu laikā ko darījis cīņai ar klimata pārmaiņām?”, atbild apstiprinoši. Šis ir viens no zemākajiem rādītājiem starp visām ES dalībvalstīm, kā arī ievērojami zemāks nekā vidējais ES dalībvalstu rādītājs – 50%. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka pastāv liela atšķirība starp to, ko cilvēki uzskata, ka viņi dara, un viņu reālo rīcību (pilsoņiem tika parādīts saraksts ar dažādām aktivitātēm cīņai ar klimata pārmaiņām, sākot no salīdzinoši vienkāršas rīcības un izvēlētā dzīvesveida līdz pat aktivitātēm, kas prasa lielākus vai mazākus finansiālus ieguldījumus) un jautāts, ko tieši viņi ir darījuši. Kopumā 83% Latvijas pilsoņu ir veikuši kādu no aktivitātēm (salīdzinoši vidēji visu ES pilsoņu vidū – 89%), kas liecina, ka iedzīvotāji visticamāk šīs aktivitātes kā tādas nesaista ar ietekmi uz klimata pārmaiņām.

Vietējās izcelsmes un sezonālu pārtikas produktu iegāde, kad vien tas iespējams, ir visbiežāk minētā klimata problēmu mazināšanas rīcība Latvijas iedzīvotāju vidū (48%). Turklāt kopš 2011. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 10 procentu punktiem. Jāpiebilst, ka šīs atbildes minēšanas biežums ievērojami pārsniedz visu ES dalībvalstu vidējo rādītāju (36%). Aptuveni 1/3 Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēc iespējas cenšas samazināt vienreiz lietojamo preču patēriņu (36%), kā arī cenšas samazināt savu atkritumu daudzumu un regulāri šķirot atkritumus (33%). Šīs ir visbiežāk norādītās aktivitātes vidēji visās ES dalībvalstīs kopumā ar ievērojami augstāku minēšanas biežumu nekā Latvijā.

Aptuveni ceturtā daļa (27%) Latvijas pilsoņu norāda, ka viņi regulāri izmanto videi draudzīgus pārvietošanās līdzekļus (piemēram, iet ar kājām, brauc ar velosipēdu utml.) un līdzīgs īpatsvars pilsoņu (24%) norāda, ka, pērkot jaunu sadzīves tehniku, izvēlas energoefektīvāko modeli.

Kopumā pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotājii neuzskata klimata pārmaiņas kā vienu no būtiskākajām globālajām problēmām. Turklāt kopš 2011. gada, pieaugot bažām par ekonomiskajām problēmām un terorisma draudiem, klimata pārmaiņas ievērojami mazāks īpatsvars Latvijas pilsoņu uztver kā nopietnu globālu problēmu. Un šis kritums ir ne tikai Latvijā, bet Eiropas Savienībā kopumā, kas liecina, ka pilsoņi vairāk ir fokusējušies uz tām aktualitātēm, kas pašlaik vai tuvākajā nākotnē tiešā veidā skar, var skart viņu dzīves, mazāk domājot par ilgtermiņa jautājumiem. Lai gan, ar indikatoru palīdzību nomērot reālu iedzīvotāju rīcību cīņai ar klimata pārmaiņām, redzams, ka iedzīvotāji jau dara daudz (apzināti vai neapzināti) - pārliecinoši lielākā daļa aptaujāto gan Latvijā, gan ES valstīs kopumā veic dažādas aktivitātes, kas ietekmē klimata pārmaiņu aizkavēšanu.

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social Eirobarometra pētījumu veica no 2013.gada 23.novembra līdz 2.decembrim, ar tiešo interviju metodi aptaujājot 27 919 Eiropas Savienības pilsoņus 28 dalībvalstīs.

Latvijā Eirobarometra pētījumu veica pētījumu kompānija TNS, aptaujājot 1011 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

Papildus avots par ES stratēģiju 2020: www.ec.europa.eu 

Sanda Vecenane

Klientu vadītāja
t 67 096 300
e sanda.vecenane@tns.lv