Atskats uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014

17.06.2014. Saulainā un siltā maija dienā Latvijā, līdzīgi kā citur Eiropas Savienībā, notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas. TNS atskatās, kāda bija vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014.

Kaut šķietami tālu no Latvijas, Briselē bāzētais Eiropas Parlaments (EP) ir nozīmīga institūcija, kurā katras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts ievēlēti pārstāvji kolektīvi lemj par ES politisko, ekonomisko un sociālo attīstību piecu gadu garumā. Piecu, jo katra EP sasaukuma periods ilgst tieši piecus gadus. Kaut Eiropas Parlaments šogad ar vēlēšanu biļešu starpniecību ir kļuvis tuvāks vēlētājiem, jo ar šo gadu vēlētājiem ir tieša ietekme uz to, kuras EP partijas izvirzītais pārstāvis tiks nominēts Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam, kad šī gada rudenī beigsies pašreizējā EK prezidenta Žozē Manuela Barrozu pilnvaras. Un arī šajā Eiropas Parlamentā ievēlētie deputāti noteiks tos virzienus, kādos turpmāk virzīsies no ekonomiskās krīzes vēl tikai „ārā kāpjošā” Eiropas ekonomika.

Pienākums būt aktīvam pilsonim

Kopumā šajās EP vēlēšanās ir piedalījušies 43% 28 Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kopējo vēlētāju aktivitāti saglabājot tādā pašā līmenī, kāda tā bija 2009. gada EP vēlēšanās (2009. gadā Eiropas Parlamentu vēlēja 27 Eiropas Savienības dalībvalstis). Pavirši uzmetot skatienu vēlēšanu rezultātiem, rādītāji par vēlētāju aktivitāti šajās EP vēlēšanās ir raibi un kā nu kurā valstī: citās vēlētāji ir bijuši ļoti aktīvi, citās – izteikti pasīvi.

Līdzīgi kā 2009.gadā, arī šogad visaugstākā vēlētāju aktivitāte ir bijusi Beļģijā un Luksemburgā – abās valstīs pie vēlēšanu urnām devušies 90% balsstiesīgo pilsoņu. Nozīmīgi, ka dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās šajās valstīs ir obligāta. Obligāta dalība EP vēlēšanās ir arī Grieķijā (58,2%) un Kiprā (44%), taču šajās valstīs vēlētāju līdzdalība bijusi ievērojami zemāka nekā Beļģijā un Luksemburgā. Ja neņem vērā to, ka šajās valstīs dalība vēlēšanās bija obligāta, kopumā šajās valstīs vēlētāju aktivitāte ir salīdzinoši augsta, pārsniedzot ES vidējo aktivitātes rādītāju. Kā liecina TNS veiktā Eirobarometra pētījuma rezultāti, abas valstis vieno izteikti zema uzticēšanās Eiropas Parlamentam (tam neuzticas 77% Grieķijas un 75% Kipras pilsoņu), ko var skaidrot ar finanšu krīzes radītajiem satricinājumiem, kurus pārdzīvojušas šo valstu ekonomikas, un ar Eiropas Savienības noteiktajiem taupības pasākumiem šīm valstīm kā nosacījumu aizdevuma izsniegšanai valstu budžeta deficīta aizpildīšanai. Iespējams, salīdzinoši augstā vēlētāju aktivitāte ir kā vēlētāju protesta balsojums, paužot savu attieksmi pret ekonomiskajiem procesiem lokālā (savas valsts) un globālā (ES) mērogā. Interesanti, ka Grieķijā pēc vēlēšanām vietas EP ieguvusi arī vietējā galēji labējā partija, kas plaši pauž anti-eiropeisku retoriku.

Brīvprātīga dalība un aktīvi pilsoņi

No valstīm, kurās dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir brīvprātīga, vēlētāju aktivitāte ir ievērojami pārsniegusi vidējo vēlētāju aktivitātes rādītāju tādās valstīs, kā Malta (74,8%), Itālija (60%), Dānija (56,4%) un Īrija (51,6%). Zīmīgi, ka arī 2009.gada EP vēlēšanās Maltas pilsoņi bija vieni no aktīvākajiem – toreiz pie vēlēšanu urnām devās 79% balsstiesīgo. Aplūkojot Eirobarometra pētījuma rezultātus, kamēr Dānija un Malta kopumā ir salīdzinoši optimistiskas, salīdzinoši biežāk nekā Eiropā vidēji norādot Eiropas ekonomiku kā labu (ES – 28%; Dānija – 37%; 36% - Malta) un salīdzinoši biežāk prognozējot, ka ekonomiskā situācija ES paliks labāka (ES – 21%; 32% - Dānija; 31% - Malta), īri ir salīdzinoši pesimistiski attiecībā uz Eiropas ekonomisko situāciju (to par sliktu nodēvējuši 71% īru un vidēji 65% eiropiešu), savukārt Itālijas pilsoņi ir pesimistiski gan attiecībā uz esošo Eiropas ekonomisko situāciju (86% apgalvo, ka tā ir slikta), gan uz ekonomikas situāciju ES nākamajos 12 mēnešos (37% Itālijas pilsoņu apgalvo, ka tā pasliktināsies, pretstatā – šādi domā 27% eiropiešu). Līdzīgi kā Grieķija un Kipra, arī Itālija pēdējos gados ir piedzīvojusi krasas ekonomiskās un politiskās svārstības, kas ļauj vēlētāju aktivitāti interpretēt kā aktīvi paustu vēlmi pēc pārmaiņām.

Brīvprātīga, taču pasīva dalība

Viszemākā vēlētāju aktivitāte šajās EP vēlēšanās bija Slovēnijā (21%), Čehijā (19,5%) un Slovākijā (13%).  Interesanti, ka 2009. gada EP vēlēšanās otrs zemākais vēlētāju aktivitātes rādītājs bija starp Lietuvas pilsoņiem – togad vēlēt devās vien 21% balsstiesīgo lietuviešu, savukārt šogad savu viedokli paust devās 44,9% jeb divtik vairāk Lietuvas pilsoņu. Šāds lēciens gan nav nekas pārsteidzošs – no 2015. gada 1. janvāra Lietuva nodibinās vēl ciešākas saites ar ES, kļūstot par 19. eiro zonas valsti. Savukārt Slovākijas pilsoņi nemainīgi ir saglabājuši savu kūtrāko vēlētāju titulu, tomēr šogad pie urnām devās 13% jeb par 7 procentpunktiem mazāk vēlētāju, nekā 2009.gadā.

Kāda Eiropas Parlamenta vēlēšanu diena bija Latvijā?

Vēl svaigā atmiņā ir šī siltā maija nedēļas nogale, kad atpūta pie dabas un dārza darbi teju sauktin sauca atslēgties no ikdienas un baudīt saules starus. Šī gada 24. maijā pie vēlēšanu urnām devās 30% Latvijas pilsoņu. Vēlētāju aktivitātes rādītājs sakrīt ar Latvijas pilsoņu viedokli par savām iespējām ietekmēt politikas lēmumus plašākā mērogā. Kā rāda TNS veiktā Flash Eirobarometra pētījuma rezultāti, dalību Eiropas mēroga vēlēšanās par efektīvu politikas lēmumu pieņemšanā uzskata trešā daļa jeb 32% Latvijas pilsoņu.

Mēģinot saskatīt korelācijas starp vēlētāju aktivitāti šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un eiropiešu attieksmi pret Eiropas Savienību un Eiropas Parlamentu, iespējams secināt, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir skatuve sinhronai katras dalībvalsts iekšpolitikas jautājumu risināšanai, kur katrai valstij ir sava scenogrāfija un savs scenārijs. Tomēr neskatoties uz to, gan ES, gan EP ir vienojošie elementi, kas rada dialogu starp katras valsts individuālajiem stāstiem, iemesliem un attīstības vīzijām. Kopā mēs varam!

Par pētījumiem

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social „Eirobarometra Standard 80” aptauju veica no 2013.gada 2. līdz 17.novembrim, aptaujājot 27 829 Eiropas Savienības pilsoņus 28 ES dalībvalstīs. Latvijā Eurobarometer Standard pētījumu veica tirgus, mediju un sociālo pētījumu kompānija TNS, aptaujājot 1007 Latvijas pilsoņus, kas ir vecāki par 15 gadiem. „Eirobarometrs 80” ir divdesmitā „Eurobarometer Standard” aptauja, kopš Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. „Eurobarometer Standard” pētījums tiek veikts divas reizes gadā, un šīs aptaujas ietvaros tiek sekots līdzi pilsoņu viedoklim par dažādiem ES un tās dalībvalstīs aktuāliem jautājumiem.

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social Eirobarometra Flash 373 pētījumu veica 2013.gada februārī, aptaujājot 25 551 Eiropas Savienības pilsoņus 27 dalībvalstīs. Latvijā Eirobarometra Flash pētījumu veica tirgus, mediju un sociālo pētījumu kompānija TNS, aptaujājot 1001 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

Plašāk ar Eirobarometra pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties Eiropas Komisijas interneta vietnē: http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm

Alise Lāce

Klientu atbalsta vadītāja
t 67 096 300
e alise.lace@tns.lv