17.12.2013. Rīga 2014. gadā nesīs Eiropas kultūras galvaspilsētas godu un titulu. Tādēļ pētījumu kompānija TNS pēta, kādas ir Eiropas Savienības pilsoņu kultūras patēriņa iezīmes – kādas ir eiropiešu iecienītākās kultūras patēriņa formas un kādās ar kultūru saistītās darbībās eiropieši visvairāk iesaistās, kā arī izsakām prognozes par to, kādus viesus no citām ES valstīm varam gaidīt ciemos.

Lai prognozētu Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas potenciālos viesus, aplūkošu, kuru ES valstu iedzīvotāji salīdzinoši biežāk kaut reizi 12 mēnešu laikā ir apmeklējuši kādu ar kultūru saistītu pasākumu vai vietu kādā citā ES valstī. Kā izrādās, kultūras baudīšanai ārpus savas zemes robežām visbiežāk nododas Luksemburgas, Nīderlandes un Zviedrijas pilsoņi. TNS veiktais Eirobarometra pētījums liecina, ka vismaz vienu reizi pēdējo 12 mēnešu laikā kādu vēsturisku vietu vai pieminekli kādā citā Eiropas Savienības valstī bija apmeklējusi vairāk nekā puse Luksemburgas (53%) un Nīderlandes (51%) pilsoņu, un gandrīz puse Zviedrijas (49%) pilsoņu. Līdzīgi arī uzstāšanos, festivālu, izstādi vai citu kultūras aktivitāti kādā citā Eiropas Savienības valstī pēdējos 12 mēnešos vismaz vienu reizi visbiežāk ir apmeklējuši tieši Luksemburgas (30%), Zviedrijas (23%) un Nīderlandes pilsoņi (21%). Latvijas pilsoņi gan salīdzinoši retāk bauda kultūru ārpus savas valsts robežām: pēdējo 12 mēnešu laikā kādu vēsturisku vietu vai pieminekli kādā citā ES valstī ir apmeklējusi 1/5 jeb 21% Latvijas pilsoņu, un kādu uzstāšanos, festivālu, izstādi vai kultūras aktivitāti citā ES valstī vismaz reizi pēdējo 12 mēnešu laikā ir apmeklējusi 1/10 (9%) Latvijas pilsoņu. Būtiski, ka šie rādītāji ir cieši saistīti ar citiem aspektiem, tādiem, kā ekonomiskā labklājība un ceļošanas paradumi (iecienītākie galamērķi, biežāk veiktās aktivitātes ceļojot utml.).

Aplūkojot dažādas kultūras patēriņa formas, kā iecienītākā eiropiešu vidū ir kultūras programmu skatīšanas televizorā vai klausīšanās radio – šādi kultūru vismaz vienu reizi pēdējo 12 mēnešu laikā ir patērējuši 72% ES dalībvalstu pilsoņu, un, apskatot valstu rādītājus atsevišķi, 83% Latvijas pilsoņu, kas ir ceturtais augstākais rādītājs starp visām ES valstīm. Eiropieši ir arī gana naski lasītāji: pēdējo 12 mēnešu laika 68% eiropiešu ir vismaz reizi lasījuši grāmatu, ierindojot šo kā otro iecienītāko kultūras patēriņa formu ES dalībvalstu pilsoņu vidū. Visnaskākie grāmatu lasītāji ir meklējami Zviedrijā, kur grāmatu kaut reizi pēdējo 12 mēnešu laikā ir lasījuši 9 no 10 pilsoņiem. Salīdzinoši lasītkāri ir arī Nīderlandes (86%) un Dānijas (82%) pilsoņi. Savukārt Latvijas pilsoņi ir nedaudz slinkāki uz lasīšanu nekā mūsu kaimiņi igauņi – attiecīgi 72% Latvijas un 78% Igaunijas pilsoņu pēdējo 12 mēnešu laikā kaut reizi ir lasījuši grāmatu, taču esam naskāki, salīdzinājumā ar kaimiņiem lietuviešiem (66%).

Ne velti Eiropa ir mājas vairāk nekā 100 dažādiem filmu festivāliem, un ne velti tieši Eiropā tiek dalīti „Zelta palmu” zari un „Berlīnes lāči”. Saskaņā ar Eirobarometra pētījuma datiem, vairāk nekā puse (52%) eiropiešu vismaz reizi gadā ir apmeklējuši kinoteātri, ierindojot šo kultūras patēriņa formu kā trešo iecienītāko ES dalībvalstu pilsoņu vidū. Kinoteātri vismaz reizi 12 mēnešu laikā ir apmeklējuši lielākā daļa Dānijas (76%), Zviedrijas (74%) un Nīderlandes (70%) pilsoņu, ierindojoties kinoteātru apmeklētāju saraksta augšgalā. Latvijas pilsoņi gan kinoteātrus apmeklē salīdzinoši retāk – pēdējo 12 mēnešu laikā vismaz vienu reizi kinoteātri ir apmeklējuši 43% Latvijas pilsoņu.

Tomēr Latvijas pilsoņi ir ievērojami mūzikas cienītāji - vairāk nekā puse (55%) Latvijas pilsoņu pēdējo 12 mēnešu laikā ir apmeklējuši kādu koncertu, kamēr vidēji vismaz reizi pēdējo 12 mēnešu laikā koncertu ir apmeklējusi 1/3 (35%) eiropiešu. Koncertu apmeklēšana gan ir ceturtā iecienītākā kultūras patēriņa forma Latvijas pilsoņu vidū, aiz sevis atstājot muzeju vai galeriju apmeklēšanu (49%), teātra apmeklēšanu (43%) un baleta, dejas priekšnesuma vai operas apmeklēšanu (24%).

Interesanti, ka neraugoties uz savulaik izvērsto akciju „Trešais tēva dēls”, kas centās stiprināt bibliotēku kā vietējas nozīmes informācijas ieguves un apmaiņas centru, publisko bibliotēku vismaz vienu reizi pēdējo 12 mēnešu laikā ir apmeklējuši vien 39% Latvijas pilsoņu. Kaut arī šis rādītājs ir augstāks par Eiropas vidējo (31%), tas ir salīdzinoši zemāks par ES aktīvāko publisko bibliotēku apmeklētāju valstīm Zviedriju (74%), Somiju (66%) un Dāniju (63%).

Latvijas pilsoņi mūziku ne tikai klausās un apmeklē koncertus, bet labprāt arī dzied – dziedāšana patiesi ir visbiežāk īstenotā kultūras aktivitāte Latvijā, ar ko 12 mēnešu laikā kaut reizi ir nodarbojušies 14% pilsoņu. Taču, kopumā aplūkojot rādītājus starp visām ES valstīm pa to pilsoņu dalību dažādās kultūras aktivitātēs, kā absolūtās līderes pilsoņu iesaistē pašizpausmes kultūras darbībās ir Skandināvijas valstis Dānija un Zviedrija, kurās salīdzinoši vislielākā daļa pilsoņu 12 mēnešu laikā ir vismaz reizi iesaistījušies kādā no kultūras aktivitātēm – spēlējuši kādu mūzikas instrumentu, dziedājuši, tēlojuši uz skatuves vai filmā, dejojuši, uzrakstījuši dzejoli, eseju, noveli, veidojuši filmu, uzņēmuši fotoattēlus, nodarbojušies ar rokdarbiem, zīmējuši, gleznojuši vai nodarbojušies ar tēlniecību, veidojuši interneta dizainu mājaslapām, blogiem (emuāriem) u.c. Minētajām Skandināvijas valstīm seko arī Nīderlandes un Somijas rādītāji par pilsoņu iesaisti dažādās kultūras aktivitātes pēdējo 12 mēnešu laikā.

Pārskatot šos rezultātus, kļūst saskatāma tendence, ka kultūras patēriņa augstākie rādītāji dažādās tās patēriņa formās, kā arī iesaistē konkrētās darbībās koncentrējas noteiktu valstu starpā: tās ir Dānija un Zviedrija ar īpaši izteiktu patēriņu gan pēc dažādām formām, gan pēc iesaistes intensitātes dažādās darbībās, kā arī Nīderlande. Skandināvijas valstīs šādu tendenci var skaidrot ar tā dēvēto Ziemeļu kultūras modeli, kurš darbojas Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un šīm valstīm piederošajās teritorijās, un kas nosaka tādu valsts īstenotu kultūras finansēšanas veidu, kas nodrošina vienlīdzīgu, brīvu piekļuvi un demokrātisku iesaisti dažādās kultūras formās, izpausmēs un aktivitātēs jebkuram valsts pilsonim. Līdzīgi arī Nīderlandē kultūra ir viens no labklājības sistēmas elementiem. Vēl šīm valstīm ir vienojošs tas, ka visos gadījumos valsts pārvaldes un politikas veidošanas līmeņos kultūras politika iet roku rokā ar izglītības politiku. Piemēram, Nīderlandē tā ir Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija. Arī Dānijā ilgstoši Izglītības ministrijas paspārnē bija kultūras joma, un arī Zviedrijā Izglītības ministrija ir iesaistīta visiem vienlīdz pieejamas kvalitatīvas kultūras nodrošināšanā.

Amerikāņu autors Malkolms Gladvels (Malcolm Gladwell; 1963) savā grāmatā „Outliers” (2008) raksta par tā dēvēto „10 000 stundu likumu”, kas nosaka, ka izcilības un panākumu sasniegšanai ar konkrēto darbību jānodarbojas vismaz 10 tūkstoši stundu. Taču, „10 tūkstoši stundu” likums nedarbotos, ja cilvēkam nebūtu dota iespēja to darīt. Tātad, ir svarīgi, ka cilvēkiem vispārīgi tiek nodrošināta iespēja - iespēja nodarboties ar viņiem interesējošajām aktivitātēm sevis pilnveidošanai un pašizpausmei. Eirobarometra pētījums atklāj, ka eiropieši vidēji, tajā skaitā arī Latvijas pilsoņi, ļoti labprāt klausās un skatās kultūras programmas ar televīzijas un radio starpniecību, kas norāda uz iespējamiem šķēršļiem kultūras patēriņam klātienē.

Lai 2014.gads Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai un visai Latvijai būtu iespēja gan sev, gan ārvalstu viesiem baudīt savu un ārvalstu kultūru, paplašināt iespaidus, novērtēt sevi, citus un tapt atzinīgi novērtētiem!

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social Eirobarometra pētījumu veica no 2013.gada 26.aprīļa līdz 12.maijam, ar tiešo interviju metodi aptaujājot 26 563 Eiropas Savienības pilsoņus 27 dalībvalstīs.

Latvijā Eirobarometra pētījumu veica pētījumu kompānija TNS, aptaujājot 1006 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā virs 15 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

Alise Lāce

Klientu atbalsta vadītāja
t 67 096 300
e alise.lace@tns.lv