Vai lojalitātes un atlaižu karšu skaits pircēju maciņos pieaug?
17.12.2013. Lojalitātes un atlaižu kartes ir viena no pakalpojumu un preču pārdevēju mārketinga aktivitātēm, kuras mērķis ir palielināt atkārtotu darījumu skaitu. Klientiem lojalitātes jeb atlaižu kartes var būt izdevīgas (piemēram, atlaides, uzkrāto punktu apmaiņa pret bonusiem vai balvām, īpašas akcijas, personalizēti piedāvājumi, ņemot vērā klientu ikdienas iepirkšanās paradumus). Savukārt pakalpojumu sniedzējiem lojalitātes/atlaižu kartes ļauj stiprināt klientu lojalitāti, piegādāt dažādus reklāmas materiālus, uzkrāt un analizēt statistiku par pircēju interesēm (iepirkumu grozu) un iepirkšanās paradumiem.
Pagājušā gada novembrī TNS veiktais pētījums par lojalitātes un atlaižu kartēm atklāja, ka vidēji viena ekonomiski aktīvā Latvijas iedzīvotāja vecumā no 18 līdz 55 gadiem maciņā ir 6 atlaižu/lojalitātes kartes, kuras tiek lietotas ikdienā vai gadījumos, kad nepieciešams iegādāties konkrētās preces/pakalpojumus.
Pēdējo 12 mēnešu laikā lojalitātes un atlaižu karšu skaits Latvijā ir pieaudzis, un tagad pircēju maciņos vidēji ir jau 7 lojalitātes jeb atlaižu kartes (t.i., par 1 atlaižu karti vairāk nekā pērn). Šāds lojalitātes karšu pieaugums liecina par to, ka abas puses – kā klienti, tā pakalpojumu sniedzēji – saskata ieguvumus no lojalitātes jeb atlaižu kartēm.
Kopumā absolūtajam vairākumam ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 55 gadiem (94%) ir vismaz viena lojalitātes/atlaižu karte, kura tiek izmantota ikdienā. Un tikai 6% ikdienā neizmanto lojalitātes vai atlaižu kartes.
Joprojām visbiežāk izplatītas ir to pakalpojumu sniedzēju lojalitātes vaiatlaižu kartes, kuri ikdienā tiek izmantoti visbiežāk – tā ir pārtika un ikdienas preces (90%). Salīdzinoši lielam skaitam ir būvmateriālu (71%), aptieku (63%), kā arī degvielas uzpildes staciju (58%) lojalitātes vai atlaižu kartes. 2/5 jeb 43% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju ir kāda no lojalitātes/atlaižu kartēm sabiedriskajā ēdināšanā, savukārt 42% - apģērbu, apavu veikalos, bet 33% - kāda no tirdzniecības centru lojalitātes kartēm.

Pakalpojumu sfērās, kurās lielie tirgus spēlētāji ir nostabilizējušies, un nav notikusi kāda jauna tirgus spēlētāja ienākšana vai aiziešana, nav vērojamas būtiskas izmaiņas lojalitātes karšu skaitā (piem., tirdzniecības centri, būvmateriālu veikali, pārtikas tirdzniecība). Izmaiņas lielākoties notikušas sfērās, kurās kāds no pakalpojumus sniedzējiem ir ieviesis lojalitātes jeb atlaižu kartes, un/vai arī uzsācis aktīvu lojalitātes jeb atlaižu karšu rekomendēšanas/ ieteikšanas kampaņu.
Salīdzinoši visbiežāk ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji ikdienā izmanto Rimi un Maxima kartes. Interesants ir fakts, ka vairāk kā pusei ir gan Rimi, gan Maxima kartes. Rimi karti salīdzinoši biežāk atradīsim rīdzinieka maciņā, savukārt Maxima kartes īpašniece salīdzinoši biežāk ir sieviete.
Kopumā pārtikas un ikdienas preču veikalu kartes salīdzinoši biežāk izmanto sievietes. Tāpat sieviešu maciņos biežāk atrodamas un tiek izmantotas apģērbu, apavu un aptieku lojalitātes un atlaižu kartes, kā arī sabiedriskās ēdināšanas kartes. Savukārt vīrieši salīdzinoši biežāk ikdienā lieto degvielas uzpildes staciju kartes. Gados jaunāki cilvēki (18 – 29 gadi) salīdzinoši biežāk izmanto lojalitātes/atlaižu kartes kādā no sabiedriskās ēdināšanas vietām vai apģērbu, apavu veikalos.
Ņemot vērā pakalpojumu sniedzēju izplatību Latvijā, salīdzinoši vairāk lojalitātes un atlaižu kartes izmanto pilsētnieki (īpaši – Rīgas un pierīgas iedzīvotāji), mazāk – laukos dzīvojošie.
Tehnoloģijas strauji attīstās, un arī Latvijā parādās pirmie uzņēmumi, kā arī uzņēmumu grupas, kuri pāriet uz ērtāku sistēmu, lai klientiem katru dienu nebūtu līdzi jānēsā visas nepieciešamās atlaižu/lojalitātes kartes. Jautājums tikai – kura būs drošākā, ērtākā sistēma, un kad to uzsāks lietot vairākums Latvijas uzņēmumu un klientu?
Par pētījumu
Pētījumu kompānija TNS pētījumu veica laikā no 2013.gada 12. - 14. novembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
TNS pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Izlases kopa ir veidota balstoties uz gadījuma izlasi, izslēdzot pašpieteikšanos. Interneta pētījumu organizēšanā TNS stingri ievēro ESOMAR rekomendācijas interneta aptauju izlašu veidošanā un veikšanā.
Revita Logina
Klientu vadītāja Patērētāju uzvedības pētījumu eksperte t 67 096 300 e revita.logina@tns.lv
|