19.06.2012. Katru gadu Eiropā no smēķēšanas izraisītām slimībām mirst ap 695 tūkstoši iedzīvotāju. Latvijā, smēķēšanas izraisīto slimību dēļ, ik gadu mirst ap 5 500 Latvijas iedzīvotāju. Mūsdienās smēķēšana tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem veselības draudiem, no kā iespējams izvairīties.

Situācija pašreiz

Vairāk nekā trešdaļa (36%) Latvijas pilsoņu smēķē katru dienu. Vēl vairāk ikdienā smēķē tikai Grieķijas pilsoņi (40%), kamēr vidēji ES ikdienā smēķē 28% pilsoņu vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Salīdzinoši, Lietuvā ikdienā smēķē 30% pilsoņu un Igaunijā – 26%. Kopumā biežāk smēķē vīrieši, bezdarbnieki un pašnodarbinātas personas, kā arī iedzīvotāji vecumā no 25-54 gadiem.

Latvijas pilsoņi – smēķētāji vidēji dienā izsmēķē 13 cigaretes, kamēr eiropieši izsmēķē vidēji 14,2 cigaretes. Eiropā visvairāk cigarešu dienā izsmēķē Kipras un Grieķijas iedzīvotāji, attiecīgi 20,5 un 19,4 cigaretes dienā, kamēr Slovākijas un Francijas smēķētāji vidēji dienā izsmēķē vismazāk cigarešu - attiecīgi 11,7 un 10,9 cigaretes dienā.

Kāpēc izvēlas sākt?

Eiropas līmenī kā nozīmīgākais faktors, kas veicinājis smēķēšanas uzsākšanu, minēta smēķējošo draugu ietekmē 79%. Arī Latvijā šī faktora ietekme atzīstama par nozīmīgu, jo to kā galveno regulāras smēķēšanas veicinātāju norādījuši 76% Latvijas pilsoņu. Kā citi motivātori smēķēšanas uzsākšanai vienlīdz bieži minēti fakti, ka arī vecāki ir smēķējuši (10%) un ka cigarešu cena ir bijusi pieejama (10%).

ES līmenī 19% iedzīvotāju norādījuši, ka smēķēšanu uzsākuši, jo viņiem patikusi tabakas smarža vai garša, savukārt Latvijas iedzīvotāji šo iemeslu kā smēķēšanu pamudinošu norādījuši trīs reizes retāk (6%).

Kad izvēlas sākt?

Vidēji Latvijas pilsoņi uzsāk regulāri smēķēt 18,2 gadu vecumā, kas ir salīdzinoši nedaudz vēlāk nekā vidēji ES (17,6 gadi). Visagrāk regulāru smēķēšanu uzsāk Īrijā – vidēji 16,4 gados, Dānijā – 16,6 gados un Maltā un Lielbritānijā – 16,8 gados, kamēr visvēlāk regulārai smēķēšanai pievēršas Slovēnijas pilsoņi – vidēji 21,1 gada vecumā.

Visbiežāk (50%) Latvijas smēķētāji uzsākuši regulāri smēķēt 15 līdz 18 gadu vecumā. Salīdzinoši retāk (29%) smēķēšana uzsākta vecumā no 19 līdz 25 gadiem, pēc 25 gadu vecuma regulāru smēķēšanu uzsākuši vien 5% Latvijas pilsoņu. Kopumā vairāk nekā desmitā daļa (14%) Latvijas smēķētāju sākuši regulāri smēķēt jau agrā pusaudžu vecumā - līdz 15 gadu vecumam.

Kāpēc izvēlas atmest?

Trīs ceturtdaļas (75%) Latvijas smēķējošo iedzīvotāju ir kādreiz centušies atmest smēķēšanu, kamēr ES līmenī šis rādītājs ir zemāks - divas trešdaļas (61%) smēķējošo Eiropiešu ir kādreiz centušies pārtraukt smēķēt. Visbiežāk smēķēšanu centušies atmest Dānijas iedzīvotāji (80%), savukārt visretāk - Bulgārijas (36%), Austrijas (37%) un Grieķijas pilsoņi (39%).

Vairāk nekā puse (54%) Latvijas smēķētāju kā motivējošu faktoru smēķēšanas atmešanai norāda rūpes par savu veselību, tāpat kā citi nozīmīgi faktori norādīti tabakas produktu cena (31%) un ģimenes, draugu vai partnera pamudinājums atmest smēķēšanu (23%). Salīdzinoši retāk kā smēķēšanas atmešanas motivātorus Latvijas smēķētāji norādījuši rūpes par to, kā smēķēšana ietekmē nesmēķētājus (8%) un ārsta vai cita veselības aprūpes speciālista padomus vai ieteikumus atmest (5%).

Sabiedrības noliedzošā attieksme pret smēķēšanu kā atmešanu motivējošs faktors Latvijā norādīta ļoti reti (2%), kamēr, piemēram, Dānijā (14%), Slovākijā (12%) un Austrijā (12%), negatīvo sabiedrības attieksmi pret smēķēšanu kā nozīmīgu motivējošu faktoru norāda vismaz katrs desmitais iedzīvotājs.

Kā izvēlas atmest?

No visiem smēķētājiem ES, kas atmetuši smēķēšanu, 74% ir centušies to izdarīt bez citu palīdzības vai bez nikotīna saturošo produktu lietošanas. Latvijā pašu spēkiem smēķēšanu atmetuši 87% bijušo smēķētāju. Tikai Čehoslovākijā bijušie smēķētāji vēl biežāk smēķēšanu centušies atmest pašu spēkiem – 89% gadījumu.

Tikai neliela daļa ES bijušo smēķētāju norāda, ka smēķēšanas atmešanai lietojuši nikotīnu aizvietojošos produktus (6%) vai izmantojuši ārstu konsultācijas un palīdzību (6%). Latvijas bijušie smēķētāji kopumā nikotīnu aizvietojošos produktus izmantojuši 3% gadījumu, un ārsta vai speciālistu palīdzību – 4% gadījumu.

Savukārt, no tiem Latvijas smēķētājiem, kas centušies atmest smēķēšanu pēdējo 12 mēnešu laikā, 71% centušies to izdarīt bez citu palīdzības un nikotīna saturošu produktu lietošanas. Viens no 10 smēķētājiem atmešanai ir izmantojis kādus nikotīnu aizstājošus medikamentus (11%), vienlīdz reti izmantoti arī ārsta vai veselības speciālistu palīdzība (3%) un kādas alternatīvas terapijas – akupunktūras vai hipnozes (3%).

Kopumā visā ES vidēji 28% pilsoņu smēķē, 21% pilsoņu norādījuši, ka smēķēšanu ir atmetuši, un 51% - ka nav nekad smēķējuši. Latvijā pašlaik 36% pilsoņu vecumā no 18 līdz 74 gadiem norādījuši, ka smēķē regulāri – vismaz vienu reizi dienā; 16% norādījuši, ka kādreiz ir smēķējuši, bet pašlaik ir atmetuši un 47% norādījuši, ka nekad nav smēķējuši.

Salīdzinoši ar 2006. gadu smēķēšanas tendences Latvijā nav mainījušās.

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social 2012.gada februārī un martā veica Eirobarometra pētījumu, aptaujājot 26 751 Eiropas Savienības pilsoņus 27 dalībvalstīs. Pētījumā par aktuāliem sociāliem un politiskiem jautājumiem aptaujāti 18 līdz 74 gadus veci ES pilsoņi.

Latvijā pētījumu aģentūra TNS aptaujāja 1 027 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

Monta Dalke

Klientu atbalsta vadītāja
Sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte
t 67 096 300
e monta.dalke@tns.lv