16.04.2012. Esmu pārliecināta, ka neviens neapšaubīs ik sekundes nozīmību ārkārtas situācijā. Tieši laika relatīvā vērtība mūsu drošības jautājumos ir viens no iemesliem, kādēļ Eiropas Savienības valstīs ir ticis izveidots vienots palīdzības tālrunis, kas ļauj nekļūdīgi un ātri sazināties ar attiecīgo palīdzības organizāciju.

Eiropas glābšanas dienesta numura 112 nozīmību tieši Baltijas valstīs apliecina fakts, ka vairākums Baltijas valstu pilsoņu (Latvijā - 76%, Lietuvā – 72% un Igaunijā – 90%) ārkārtas situācijā zvanītu tieši uz šo numuru. Skatot Eiropas Savienību kopumā, jāsecina, ka, salīdzinājumā ar Baltijas valstīm, numuru 112 ārkārtas palīdzības nepieciešamības gadījumā izmantotu salīdzinoši retāk - aptuveni puse (47%) no visiem Eiropas Savienības valstu pilsoņiem.

Jautājot tikai par pēdējo gadu, vidēji Eiropas Savienībā par glābšanas dienesta numuru 112 ir dzirdējuši vien 28% visu valstu pilsoņu. Savukārt, Baltijas valstu iedzīvotāji pēdējā gada laikā ar informāciju par to ir saskārušies salīdzinoši biežāk - Latvijā 44%, Lietuvā 48% un Igaunijā 44%. Kā komentē Aija Feldmane, viens no iemesliem salīdzinoši augstajiem Baltijas rādītājiem, ir dažādas informēšanas kampaņas par numuriem, uz kuriem zvanīt ārkārtas situācijās.

Absolūtais vairākums Latvijas pilsoņu informāciju par 112 guvuši no masu medijiem. Visefektīvākais informācijas nodošanas kanāls pēdējā gada laikā bijusi televīzija (77%), tad seko informācija radio (24%), internetā (28%) un dažādos laikrakstos (19%).

Numurs 112 ir katra Eiropas Savienības iedzīvotāja „drošības veste” ne vien savā valstī, bet arī citviet Eiropas Savienībā. Kaut arī informētība par Eiropas glābšanas dienestu vienoto numuru 112 jau kopš tā darbošanās pirmsākumiem 1997. gadā pieaug, nozīmīga daļa pilsoņu nav informēti nedz par tā esamību, nedz par iespēju zvanīt uz numuru, esot citās Eiropas Savienības valstīs.

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social Flash Eirobarometra pētījumu veica no 2011.gada 15. līdz 19.decembrim, aptaujājot 30 302 Eiropas Savienības pilsoņus 27 dalībvalstīs.
Latvijā Eirobarometra pētījumu veica tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra TNS, aptaujājot 1 004 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

Aija Feldmane

Klientu atbalsta vadītāja
Sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte
t 67 096 300
e aija.feldmane@tns.lv