Uzņēmumu izaicinājumi stratēģijas jomā
15.09.2011. Latvijas uzņēmumi, kuri domā par savu ilgtermiņa
attīstību, šajā pavasarī piedalījās Ilgtspējas indeksa projektā, kas
veidots pēc starptautiski atzītas metodoloģijas un palīdz Latvijas uzņēmumiem
diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni.
Ilgtspējas indeksa iniciatori ir Latvijas Darba devēju konfederācija
(LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kuri tā īstenošanai
piesaistījuši dažādu ilgtspējas jomu ekspertus. TNS Latvia Ilgtspējas
indeksa ekspertu grupā ir iesaistīta pētnieciskā procesa organizēšanā un
uzņēmumu pieredzes un prakses stratēģisko jautājumu izvērtēšanā.
Uzņēmumu pārstāvju pieredze
2011. gada Ilgtspējas indeksa projektā piedalījās vairāk nekā 70
uzņēmumi, kuru motivācija piedalīties vairumā gadījumu bija vēlme saņemt
pašnovērtējumu, iespēja izglītoties, kā arī iespēja salīdzināt savu sniegumu ar
citiem uzņēmumiem Latvijā.
Piedaloties indeksa rezultātu izvērtēšanā un pārrunājot ar dažādiem uzņēmumu
pārstāvjiem aktuālos izaicinājums uzņēmumu stratēģiju jautājumos, atklājas divas
līdz galam neapzinātas un neapgūtas korporatīvās pārvaldības jomas:
vienota
pieeja ietekmes pušu viedokļu izzināšanai;
korporatīvās
reputācijas izpētes pielietošana korporatīvās pārvaldības vadībā.
Vienota pieeja ietekmes pušu viedokļu izzināšanai
Latvijas uzņēmumu vairākums saskaras ar problēmu, ka tiem nav vienotas jeb
sistēmiskas pieejas visu uzņēmuma ietekmes pušu viedokļa izzināšanai. No vienas
puses, uzņēmumi labi apzinās, ka uzņēmējdarbības panākumu pamatā ir apmierināts
jeb noturīgs klients, kura lojalitāti veicina paša uzņēmuma darbinieki, kas ir
saskarē ar šo klientu. Šis apmierinātais klients kopā ar piesaistītajiem
uzņēmuma darbiniekiem izplata noteiktu mutvārdu slavu par uzņēmumu, kuru
uzņēmums vēl pastiprina ar mārketinga un sabiedrisko attiecību aktivitātēm, kā
rezultātā veidojas konkrēts uzņēmuma tēls. Tēls savukārt ietekmē dažādu uzņēmuma
ietekmes pušu priekšstatu un attieksmi pret uzņēmumu, ko plašākā kontekstā mēdz
apzīmēt ar korporatīvo reputāciju.
Bet, no otras puses, Latvijas uzņēmumi bieži vien nespēj novērtēt šo saikni
jeb integrāciju starp dažādām ietekmes pusēm, tiem nav vienota skatījuma uz
ietekmes pušu viedokļiem un to patieso ietekmi uz uzņēmuma ilgtspēju un
attīstības potenciālu.
Veiksmīgāko Latvijas uzņēmumu pieredze rāda, ka tie regulāri seko līdzi visu
tiem būtisko ietekmes pušu viedokļiem, neatkarīgi no tā, kura no pusēm dotajā
brīdī ir izvirzīta par prioritāru. Tieši ar tādu sistēmisko pieeju var panākt
to, ka uzņēmums tiek laikus brīdināts par izmaiņām un iespējami briestošajām
problēmām kādā no ietekmes pusēm, un tas attiecīgi var operatīvi reaģēt uz
radušos situāciju.
Optimālajā modelī ir jāietilpst ne tikai faktu konstatācijai (t.s.
What? fāze biznesa lēmumu pieņemšanā), bet arī cēloņsakarību
izskaidrojumam (t.s. So What? fāzei), kam seko pats galvenais, kāpēc
vispār tiek veikta jebkāda veida izpēte – turpmākā rīcības plāna izstrāde un
mērķu nospraušana (t.s. Now What? fāze).
Protams, šis modelis ir optimāls, ja uzņēmums analizē jau notikušus faktus un
parādības. Tomēr uzņēmumi bieži saskaras ar jautājumu: kā paredzēt potenciālo
lēmumu ietekmi uz uzņēmuma noteiktām ietekmes pusēm?
Piemēram, uzņēmums plāno mainīt cenu politiku un tam ir nepieciešams
novērtējums, kā tas varētu ietekmēt klientu uzvedību – vai klienti mazāk pirks
uzņēmuma produkciju, vai viņi meklēs alternatīvus produktus uzņēmuma iekšienē
vai, sliktākajā gadījumā, pārslēgsies uz citu konkurējošo uzņēmumu produkciju?
Šajā gadījumā novērtējuma veikšanai var pielietot integrēto analīzes pieeju. No
vienas puses, ir jāskatās, cik augsta ir klientu noturība – ja tā ir augsta,
visdrīzāk, ka būtiska „klientu staigāšana” nenotiks, viņi turpinās izmantot
esošo produkciju, pat ja tā būs dārgāka. No otras puses, uzņēmumam, pat ja tam
ir daudz noturīgu klientu, tomēr vajadzētu novērtēt veidu, kā tieši viņiem
pasniegt šo jauno ziņu par cenu politikas izmaiņām. Šajā gadījumā var pielietot
fokusa grupas metodi, kuras laikā klienti izvērtē (testē) uzņēmuma piedāvātos
komunikācijas materiālus un ierosina dažādas idejas, kā vislabāk uzņēmumam ar
viņiem runāt.
Korporatīvās reputācijas vadība
Uzņēmumu korporatīvās pārvaldības kontekstā bieži vien tiek aizmirsts tāds
būtisks aspekts kā korporatīvā reputācija, kas ietver gan reputācijas mērījumu,
gan tam atbilstošu rīcības plāna izstrādi, tā ieviešanu un nepārtrauktu
pārraudzību.
Lai korporatīvā reputācija kalpotu kā patiess iesaistīto pušu vadības rīks,
tai ir jābūt mērķtiecīgai un nepārtrauktai uzņēmuma iniciatīvai, kas balstīta uz
kompleksu pieeju reputācijas izpētē un vadībā.
Tomēr Latvijā korporatīvās reputācijas jēdziens bieži vien tiek pārprasts.
Par korporatīvo reputāciju tiek uzskatīta uzņēmuma atpazīstamība, kopējais tēls,
klientu un darbinieku atsauksmes u.tml. parametri. Latvijā bieži novērojams, ka
uzņēmumi korporatīvās reputācijas izpētē izmanto publiski pieejamos datus vai
vienreizējas izpētes rezultātus, kas ne vienmēr pēc būtības atbilst uzņēmuma
korporatīvai pārvaldībai –biznesa mērķiem, neaptver visas būtiskās ietekmes
puses, turklāt reputācijas jēdziens nereti tiek „pievilkts aiz ausīm”.
Lai korporatīvā reputācija kļūtu par uzticamu mērījumu un vadības rīku, tai
ir jābūt daudzdimesionālam mērījumam, kam jāaptver:
1) reputācijas līmeņa rādītāja (indeksa) kā galvenā
veikuma rādītāja (KPI) izmaiņu analīze dinamikā un
būtiskākajā ietekmes grupās;
2) reputāciju ietekmējošo aspektu analīze:
vispārējā
reputācija
attieksme
uzticēšanās
ilgtermiņā
veiktspējas
vērtējums
produktu
un pakalpojumu kvalitātes vērtējums
3) ietekmējošo aspektu salīdzinājumu un kavējošo un veicinošo
aspektu analīze uzņēmuma biznesam būtiskākajās ietekmes
pusēs;
4) atkarībā no uzņēmuma prioritātēm un stratēģiskiem mērķiem, lai izzinātu
vairāk par stiprajām (uzturamajām) un vājajām (uzlabojamām) pusēm, ieteicama
padziļināta reputāciju ietekmējošo faktoru analīze.
Ja vēlaties savā uzņēmumā ieviest vienotu pieeju ietekmes pušu viedokļu
izzināšanai vai korporatīvās reputācijas vadības sistēmu, sazinieties ar
mums!
Par Ilgtspējas indeksu
Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instruments, kas balstīts uz
starptautiski atzītas metodoloģijas, palīdzot Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt
savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni. Vienlaikus tas
sabiedrībai, valsts un nevalstiskajām organizācijām sniedz objektīvus
kritērijus, lai uzslavētu un atbalstītu tādus uzņēmumus, kuri palīdz stiprināt
Latvijas ekonomiku ilgtermiņā.
Ilgtspējas indeksa iniciatori ir nacionālā līmeņa sociālie partneri –
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību
savienība (LBAS), kuri tā īstenošanai piesaistījuši dažādu ilgtspējas jomu
ekspertus. Ekspertu padomi veido dažādu jomu speciālisti no sekojošām
organizācijām - Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE), Hauska
& Partner, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju
konfederācija, Latvijas Universitāte, Latvijas Zaļais punkts, BORENIUS, Spring
Valley un tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia.
Papildus informācija: www.ilgtspejasindekss.lv
Inta Priedola
TNS Latvia vecākā projektu vadītāja Reputācijas izpētes eksperte t 67
096 300 e inta.priedola@tns.lv
|