Īsumā par visu


TNS Latvijā
   Ģimenei draudzīgs uzņēmums
   Atvērto durvju diena


Mārketinga pētījumi
   Stratēģijas izaicinājumi
   Attieksmes segmentācija
   Videi draudzīgs iepakojums


Personāla pētījumi
   Izpratne par koučingu


Mediju pētījumi
   Ieradumi digitālajā vidē
   Reklāmu reģistrs


Sociālie pētījumi
   Politisko tēmu apspriešana


Tehnoloģijas & risinājumi
   Aptaujas internetā
   Web lapu uztvere


Paralēlā darbība


Arhīvs


www.tns.lv


Uzņēmumu izaicinājumi stratēģijas jomā

 

15.09.2011. Latvijas uzņēmumi, kuri domā par savu ilgtermiņa attīstību, šajā pavasarī piedalījās Ilgtspējas indeksa projektā, kas veidots pēc starptautiski atzītas metodoloģijas un palīdz Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni.

 

Ilgtspējas indeksa iniciatori ir Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kuri tā īstenošanai piesaistījuši dažādu ilgtspējas jomu ekspertus. TNS Latvia Ilgtspējas indeksa ekspertu grupā ir iesaistīta pētnieciskā procesa organizēšanā un uzņēmumu pieredzes un prakses stratēģisko jautājumu izvērtēšanā.

 

Uzņēmumu pārstāvju pieredze

 

2011. gada Ilgtspējas indeksa projektā piedalījās vairāk nekā 70 uzņēmumi, kuru motivācija piedalīties vairumā gadījumu bija vēlme saņemt pašnovērtējumu, iespēja izglītoties, kā arī iespēja salīdzināt savu sniegumu ar citiem uzņēmumiem Latvijā.

 

Piedaloties indeksa rezultātu izvērtēšanā un pārrunājot ar dažādiem uzņēmumu pārstāvjiem aktuālos izaicinājums uzņēmumu stratēģiju jautājumos, atklājas divas līdz galam neapzinātas un neapgūtas korporatīvās pārvaldības jomas:

 

 vienota pieeja ietekmes pušu viedokļu izzināšanai;

 korporatīvās reputācijas izpētes pielietošana korporatīvās pārvaldības vadībā.

 

Vienota pieeja ietekmes pušu viedokļu izzināšanai

 

Latvijas uzņēmumu vairākums saskaras ar problēmu, ka tiem nav vienotas jeb sistēmiskas pieejas visu uzņēmuma ietekmes pušu viedokļa izzināšanai. No vienas puses, uzņēmumi labi apzinās, ka uzņēmējdarbības panākumu pamatā ir apmierināts jeb noturīgs klients, kura lojalitāti veicina paša uzņēmuma darbinieki, kas ir saskarē ar šo klientu. Šis apmierinātais klients kopā ar piesaistītajiem uzņēmuma darbiniekiem izplata noteiktu mutvārdu slavu par uzņēmumu, kuru uzņēmums vēl pastiprina ar mārketinga un sabiedrisko attiecību aktivitātēm, kā rezultātā veidojas konkrēts uzņēmuma tēls. Tēls savukārt ietekmē dažādu uzņēmuma ietekmes pušu priekšstatu un attieksmi pret uzņēmumu, ko plašākā kontekstā mēdz apzīmēt ar korporatīvo reputāciju.

 

Bet, no otras puses, Latvijas uzņēmumi bieži vien nespēj novērtēt šo saikni jeb integrāciju starp dažādām ietekmes pusēm, tiem nav vienota skatījuma uz ietekmes pušu viedokļiem un to patieso ietekmi uz uzņēmuma ilgtspēju un attīstības potenciālu.

 

Veiksmīgāko Latvijas uzņēmumu pieredze rāda, ka tie regulāri seko līdzi visu tiem būtisko ietekmes pušu viedokļiem, neatkarīgi no tā, kura no pusēm dotajā brīdī ir izvirzīta par prioritāru. Tieši ar tādu sistēmisko pieeju var panākt to, ka uzņēmums tiek laikus brīdināts par izmaiņām un iespējami briestošajām problēmām kādā no ietekmes pusēm, un tas attiecīgi var operatīvi reaģēt uz radušos situāciju.

 

Optimālajā modelī ir jāietilpst ne tikai faktu konstatācijai (t.s. What? fāze biznesa lēmumu pieņemšanā), bet arī cēloņsakarību izskaidrojumam (t.s. So What? fāzei), kam seko pats galvenais, kāpēc vispār tiek veikta jebkāda veida izpēte – turpmākā rīcības plāna izstrāde un mērķu nospraušana (t.s. Now What? fāze).

 

 

Protams, šis modelis ir optimāls, ja uzņēmums analizē jau notikušus faktus un parādības. Tomēr uzņēmumi bieži saskaras ar jautājumu: kā paredzēt potenciālo lēmumu ietekmi uz uzņēmuma noteiktām ietekmes pusēm?

 

Piemēram, uzņēmums plāno mainīt cenu politiku un tam ir nepieciešams novērtējums, kā tas varētu ietekmēt klientu uzvedību – vai klienti mazāk pirks uzņēmuma produkciju, vai viņi meklēs alternatīvus produktus uzņēmuma iekšienē vai, sliktākajā gadījumā, pārslēgsies uz citu konkurējošo uzņēmumu produkciju? Šajā gadījumā novērtējuma veikšanai var pielietot integrēto analīzes pieeju. No vienas puses, ir jāskatās, cik augsta ir klientu noturība – ja tā ir augsta, visdrīzāk, ka būtiska „klientu staigāšana” nenotiks, viņi turpinās izmantot esošo produkciju, pat ja tā būs dārgāka. No otras puses, uzņēmumam, pat ja tam ir daudz noturīgu klientu, tomēr vajadzētu novērtēt veidu, kā tieši viņiem pasniegt šo jauno ziņu par cenu politikas izmaiņām. Šajā gadījumā var pielietot fokusa grupas metodi, kuras laikā klienti izvērtē (testē) uzņēmuma piedāvātos komunikācijas materiālus un ierosina dažādas idejas, kā vislabāk uzņēmumam ar viņiem runāt.

 

Korporatīvās reputācijas vadība

 

Uzņēmumu korporatīvās pārvaldības kontekstā bieži vien tiek aizmirsts tāds būtisks aspekts kā korporatīvā reputācija, kas ietver gan reputācijas mērījumu, gan tam atbilstošu rīcības plāna izstrādi, tā ieviešanu un nepārtrauktu pārraudzību.

 

 

Lai korporatīvā reputācija kalpotu kā patiess iesaistīto pušu vadības rīks, tai ir jābūt mērķtiecīgai un nepārtrauktai uzņēmuma iniciatīvai, kas balstīta uz kompleksu pieeju reputācijas izpētē un vadībā.

 

Tomēr Latvijā korporatīvās reputācijas jēdziens bieži vien tiek pārprasts. Par korporatīvo reputāciju tiek uzskatīta uzņēmuma atpazīstamība, kopējais tēls, klientu un darbinieku atsauksmes u.tml. parametri. Latvijā bieži novērojams, ka uzņēmumi korporatīvās reputācijas izpētē izmanto publiski pieejamos datus vai vienreizējas izpētes rezultātus, kas ne vienmēr pēc būtības atbilst uzņēmuma korporatīvai pārvaldībai –biznesa mērķiem, neaptver visas būtiskās ietekmes puses, turklāt reputācijas jēdziens nereti tiek „pievilkts aiz ausīm”.

 

Lai korporatīvā reputācija kļūtu par uzticamu mērījumu un vadības rīku, tai ir jābūt daudzdimesionālam mērījumam, kam jāaptver:

 

1) reputācijas līmeņa rādītāja (indeksa) kā galvenā veikuma rādītāja (KPI) izmaiņu analīze dinamikā un būtiskākajā ietekmes grupās;

 

2) reputāciju ietekmējošo aspektu analīze:

 vispārējā reputācija

 attieksme

 uzticēšanās ilgtermiņā

 veiktspējas vērtējums

 produktu un pakalpojumu kvalitātes vērtējums

 

3) ietekmējošo aspektu salīdzinājumu un kavējošo un veicinošo aspektu analīze uzņēmuma biznesam būtiskākajās ietekmes pusēs;

 

4) atkarībā no uzņēmuma prioritātēm un stratēģiskiem mērķiem, lai izzinātu vairāk par stiprajām (uzturamajām) un vājajām (uzlabojamām) pusēm, ieteicama padziļināta reputāciju ietekmējošo faktoru analīze.

 

Ja vēlaties savā uzņēmumā ieviest vienotu pieeju ietekmes pušu viedokļu izzināšanai vai korporatīvās reputācijas vadības sistēmu, sazinieties ar mums!

 

Par Ilgtspējas indeksu

Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instruments, kas balstīts uz starptautiski atzītas metodoloģijas, palīdzot Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni. Vienlaikus tas sabiedrībai, valsts un nevalstiskajām organizācijām sniedz objektīvus kritērijus, lai uzslavētu un atbalstītu tādus uzņēmumus, kuri palīdz stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā.

Ilgtspējas indeksa iniciatori ir nacionālā līmeņa sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kuri tā īstenošanai piesaistījuši dažādu ilgtspējas jomu ekspertus. Ekspertu padomi veido dažādu jomu speciālisti no sekojošām organizācijām - Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE), Hauska & Partner, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Universitāte, Latvijas Zaļais punkts, BORENIUS, Spring Valley un tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia.

 

Papildus informācija: www.ilgtspejasindekss.lv

 

Inta Priedola

TNS Latvia vecākā projektu vadītāja
Reputācijas izpētes eksperte
t 67 096 300
e inta.priedola@tns.lv


© 2024 TNS Latvia | Autortiesības