Pasaki, kādus banku pakalpojumus Tu izmanto, un mēs pateiksim, ko Tu dari
internetā!
15.09.2011. Turpinot iepriekšējos Tava Neredzamā Sabiedrotā
vēstnešos aizsākto tēmu par Latvijas iedzīvotāju ieradumiem digitālajā vidē,
piedāvājam ieskatīties, kā, izmantojot TNS Latvia Digital un TNS AtlasTM pētījuma
rezultātus, iespējams noteikt optimālo komunikācijas kanālu interneta vidē.
Šoreiz par piemēru izmantosim banku nozari, jo kā rāda patēriņa pētījuma TNS AtlasTM 2011. gada
pavasara rezultāti - vairāk nekā 4/5 Latvijas iedzīvotāju pēdējā pusgada laikā
ir izmantojuši kādu no banku piedāvātajiem pakalpojumiem. Iepriekšējā Tava
Neredzamā Sabiedrotā vēstnesī noskaidrojām, ka visvairāk Latvijas interneta
lietotāju vidū ir komunikatori, zināšanu meklētāji un ietekmētāji (vairāk
par interneta lietotāju segmentāciju lasiet ŠEIT!).
Bet vai interneta izmantošanas paradumi atšķiras atkarībā no tā, kādus bankas
pakalpojumus Latvijas iedzīvotāji izmanto? Izrādās, ka jā. Ņemot palīgā pētījumu
TNS Latvia Digital un TNS Atlas TM 2011. gada pavasara
perioda rezultātus, secinām, ka dažādu banku pakalpojumu lietotājiem ir
atšķirīgi paradumi digitālajā vidē. Tā, piemēram, to Latvijas iedzīvotāju vidū,
kuri pēdējā pusgada laikā ir ņēmuši īstermiņa aizņēmumus, salīdzinoši biežāk
nekā vidēji Latvijas interneta lietotāju vidū kopumā ir tīklotāji, kas pamatā internetu izmanto,
lai kontaktētos ar citiem cilvēkiem. Savukārt iedzīvotāji, kuri pēdējā pusgada
laikā ir ņēmuši hipotekāros kredītus, kā arī tie, kuri ir veikuši noguldījumus
vai veidojuši uzkrājumus, biežāk ir funkcionālisti, kuriem internets ir rīks, piemēram, lai
rakstītu vēstules, lasītu ziņas, sporta jaunumus, laika prognozi un kuriem
neinteresē jaunās lietas (kā, piemēram, sociālie tīkli).
Vēl detalizētāku informāciju iespējams iegūt, pētot, kādas aktivitātes dažādu
banku pakalpojumu lietotāji veic internetā. Piemēram, viena no ikdienā interneta
lietotāju vidū visizplatītākajām aktivitātēm – sociālo tīklu jeb "draudzēšanās"
portālu pārlūkošanu – salīdzinoši biežāk veic tieši telefonbankas vai mobilās
bankas pakalpojumu lietotāji. Savukārt e-pasta sūtīšanai/ saņemšanai internetu
salīdzinoši aktīvāk izmanto iedzīvotāji, kuri pēdējā pusgada laikā ir
aizņēmušies naudu, lai iegādātos nekustamo īpašumu, veikuši noguldījumus un
veido uzkrājumus, lietojuši internetbanku vai veikuši iemaksas pensiju fondos.
Interesanti, ka iedzīvotāji, kas ņēmuši īstermiņa kredītus, salīdzinoši biežāk
izmantojuši internetu laika ziņu prognožu skatīšanai, kā arī kolektīvās
iepirkšanās interneta portālu (piem., PērkamKopā, Atlaižuklubs u.c.)
pārlūkošanai. Savukārt tie, kas ir izmantojuši līzingu auto vai preču
/pakalpojumu iegādei, aktīvāk lieto internetu, lai mācītos, izglītotos un
papildinātu zināšanas.
Pēc padziļinātas datu analīzes varam secināt, ka dažādus banku pakalpojumus
izmanto dažādi cilvēki ar atšķirīgiem ieradumiem un vērtībām digitālajā vidē. Šo
secinājumu noteikti nepieciešams ņemt vērā, veidojot digitālo mārketinga
stratēģiju konkrētam pakalpojumam. Tā piemēram, ja banka vēlēsies patērētājiem
paziņot par jaunu pakalpojumu mobilās bankas lietotājiem, tad noteikti jādomā
par interaktīvas kampaņas izveidi sociālajos tīklos, savukārt, lai popularizētu
īstermiņa kredītus, ir vērts apdomāt kolektīvās iepirkšanās portālu izmantošanu
kā komunikācijas kanālu.
Vērtīga informācija iegūstama, arī sīkāk izpētot to, par kādām tēmām banku
pakalpojumu lietotāji meklē informāciju internetā - piemēram, iedzīvotāji, kuri
izmanto īstermiņa kredītus, salīdzinoši biežāk interneta vidē meklē informāciju
par tādām tēmām kā notikumi Latvijā, skaistumkopšana, bērni, receptes, ēdienu
gatavošana, bet tiem, kuri veikuši noguldījumus un veido uzkrājumus, aktuālākas
ir tēmas par ekonomiku, politiku, notikumiem pasaulē, kultūras pasākumiem,
tūrismu un ceļojumiem, kā arī nekustamo īpašumu.
Vai vēlaties uzzināt, kādus komunikācijas kanālus izmantot sava produkta
virzīšanai digitālajā vidē? Sazinieties ar mums!
Par pētījumu
Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia veica TNS Latvia Digital pētījumu,
izmantojot tiešās datorizētās intervijas metodi (CAPI – computer assisted
personal interview) respondentu dzīvesvietā. Intervijas tika veiktas laika
periodā no 2011. gada 7. februāra līdz 15. maijam regulārās iedzīvotāju aptaujas
Omnibuss ietvaros, aptaujājot 2081
respondentu vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Pētījums TNS Atlas TM tika veikts pašaizpildāmo
papīra anketu veidā respondenta dzīvesvietās laikā no 2011. gada 7. februāra
līdz 2011. gada 15 maijam, aptaujājot 1665 respondentus vecumā no 15 līdz 74
gadiem.
Signe Hokonena
TNS Latvia vecākā klientu vadītāja Mediju pētījumu eksperte t 67
096 300 e signe.hokonena@tns.lv
|