Īsumā par visu


TNS Latvijā
   Ģimenei draudzīgs uzņēmums
   Atvērto durvju diena


Mārketinga pētījumi
   Stratēģijas izaicinājumi
   Attieksmes segmentācija
   Videi draudzīgs iepakojums


Personāla pētījumi
   Izpratne par koučingu


Mediju pētījumi
   Ieradumi digitālajā vidē
   Reklāmu reģistrs


Sociālie pētījumi
   Politisko tēmu apspriešana


Tehnoloģijas & risinājumi
   Aptaujas internetā
   Web lapu uztvere


Paralēlā darbība


Arhīvs


www.tns.lv


Pasaki, kādus banku pakalpojumus Tu izmanto, un mēs pateiksim, ko Tu dari internetā!

 

15.09.2011. Turpinot iepriekšējos Tava Neredzamā Sabiedrotā vēstnešos aizsākto tēmu par Latvijas iedzīvotāju ieradumiem digitālajā vidē, piedāvājam ieskatīties, kā, izmantojot TNS Latvia Digital un TNS AtlasTM pētījuma rezultātus, iespējams noteikt optimālo komunikācijas kanālu interneta vidē.

 

Šoreiz par piemēru izmantosim banku nozari, jo kā rāda patēriņa pētījuma TNS AtlasTM 2011. gada pavasara rezultāti - vairāk nekā 4/5 Latvijas iedzīvotāju pēdējā pusgada laikā ir izmantojuši kādu no banku piedāvātajiem pakalpojumiem. Iepriekšējā Tava Neredzamā Sabiedrotā vēstnesī noskaidrojām, ka visvairāk Latvijas interneta lietotāju vidū ir komunikatori, zināšanu meklētāji un ietekmētāji (vairāk par interneta lietotāju segmentāciju lasiet ŠEIT!).

 

Bet vai interneta izmantošanas paradumi atšķiras atkarībā no tā, kādus bankas pakalpojumus Latvijas iedzīvotāji izmanto? Izrādās, ka jā. Ņemot palīgā pētījumu TNS Latvia Digital un TNS Atlas TM  2011. gada pavasara perioda rezultātus, secinām, ka dažādu banku pakalpojumu lietotājiem ir atšķirīgi paradumi digitālajā vidē. Tā, piemēram, to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri pēdējā pusgada laikā ir ņēmuši īstermiņa aizņēmumus, salīdzinoši biežāk nekā vidēji Latvijas interneta lietotāju vidū kopumā ir tīklotāji, kas pamatā internetu izmanto, lai kontaktētos ar citiem cilvēkiem. Savukārt iedzīvotāji, kuri pēdējā pusgada laikā ir ņēmuši hipotekāros kredītus, kā arī tie, kuri ir veikuši noguldījumus vai veidojuši uzkrājumus, biežāk ir funkcionālisti, kuriem internets ir rīks, piemēram, lai rakstītu vēstules, lasītu ziņas, sporta jaunumus, laika prognozi un kuriem neinteresē jaunās lietas (kā, piemēram, sociālie tīkli).

 

 

Vēl detalizētāku informāciju iespējams iegūt, pētot, kādas aktivitātes dažādu banku pakalpojumu lietotāji veic internetā. Piemēram, viena no ikdienā interneta lietotāju vidū visizplatītākajām aktivitātēm – sociālo tīklu jeb "draudzēšanās" portālu pārlūkošanu – salīdzinoši biežāk veic tieši telefonbankas vai mobilās bankas pakalpojumu lietotāji. Savukārt e-pasta sūtīšanai/ saņemšanai internetu salīdzinoši aktīvāk izmanto iedzīvotāji, kuri pēdējā pusgada laikā ir aizņēmušies naudu, lai iegādātos nekustamo īpašumu, veikuši noguldījumus un veido uzkrājumus, lietojuši internetbanku vai veikuši iemaksas pensiju fondos. Interesanti, ka iedzīvotāji, kas ņēmuši īstermiņa kredītus, salīdzinoši biežāk izmantojuši internetu laika ziņu prognožu skatīšanai, kā arī kolektīvās iepirkšanās interneta portālu (piem., PērkamKopā, Atlaižuklubs u.c.) pārlūkošanai. Savukārt tie, kas ir izmantojuši līzingu auto vai preču /pakalpojumu iegādei, aktīvāk lieto internetu, lai mācītos, izglītotos un papildinātu zināšanas.

 

Pēc padziļinātas datu analīzes varam secināt, ka dažādus banku pakalpojumus izmanto dažādi cilvēki ar atšķirīgiem ieradumiem un vērtībām digitālajā vidē. Šo secinājumu noteikti nepieciešams ņemt vērā, veidojot digitālo mārketinga stratēģiju konkrētam pakalpojumam. Tā piemēram, ja banka vēlēsies patērētājiem paziņot par jaunu pakalpojumu mobilās bankas lietotājiem, tad noteikti jādomā par interaktīvas kampaņas izveidi sociālajos tīklos, savukārt, lai popularizētu īstermiņa kredītus, ir vērts apdomāt kolektīvās iepirkšanās portālu izmantošanu kā komunikācijas kanālu.

 

Vērtīga informācija iegūstama, arī sīkāk izpētot to, par kādām tēmām banku pakalpojumu lietotāji meklē informāciju internetā - piemēram, iedzīvotāji, kuri izmanto īstermiņa kredītus, salīdzinoši biežāk interneta vidē meklē informāciju par tādām tēmām kā notikumi Latvijā, skaistumkopšana, bērni, receptes, ēdienu gatavošana, bet tiem, kuri veikuši noguldījumus un veido uzkrājumus, aktuālākas ir tēmas par ekonomiku, politiku, notikumiem pasaulē, kultūras pasākumiem, tūrismu un ceļojumiem, kā arī nekustamo īpašumu.

 

Vai vēlaties uzzināt, kādus komunikācijas kanālus izmantot sava produkta virzīšanai digitālajā vidē? Sazinieties ar mums!

 

Par pētījumu

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia veica TNS Latvia Digital pētījumu, izmantojot tiešās datorizētās intervijas metodi (CAPI – computer assisted personal interview) respondentu dzīvesvietā. Intervijas tika veiktas laika periodā no 2011. gada 7. februāra līdz 15. maijam regulārās iedzīvotāju aptaujas Omnibuss ietvaros, aptaujājot 2081 respondentu vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

 

Pētījums TNS Atlas TM tika veikts pašaizpildāmo papīra anketu veidā respondenta dzīvesvietās laikā no 2011. gada 7. februāra līdz 2011. gada 15 maijam, aptaujājot 1665 respondentus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

 

Signe Hokonena

TNS Latvia vecākā klientu vadītāja
Mediju pētījumu eksperte
t 67 096 300
e
signe.hokonena@tns.lv


© 2024 TNS Latvia | Autortiesības