Kā jūtas patērētāji šajos apstākļos?
16.12.2009. Lai gan ikdienā apkārt dzirdamas negatīvas ziņas
un runas par ekonomikas lejupslīdi un iedzīvotāju materiālā stāvokļa
pasliktināšanos valstī, tomēr vēl ir iespējams redzēt smaidīgus un dzīves
problēmu nesagrauztus cilvēkus. Kā tad jūtas iedzīvotāji un kā viņi reaģē uz
esošo situāciju un pašreizējiem apstākļiem?
Domājot par finanšu prioritātēm, kā svarīgāko iedzīvotāji visbiežāk min
rēķinu nomaksu, ko absolūtais vairums Latvijas iedzīvotāju (77 %)
atzīmējuši kā savu galveno finanšu prioritāti.

Savukārt nākamā biežāk minētā prioritāte (37 %) ir vēlme dzīvot, cik
labi vien iespējams, izmantojot savus pašreizējos ienākumus. Lai arī
iedzīvotājiem ir pasliktinājušies materiālie apstākļi, viņi tomēr nav gatavi
atteikties no lietām, kas viņiem sagādā prieku. Piemēram, ja līdz šim cilvēki
ceļoja, tad arī tagad viņi to turpina darīt, bet izvēlas lētākus variantus -
nevis dodas tālos ceļojumus, bet apceļo Latviju, tuvās ārzemes. Tāpēc zīmoliem
ir nepieciešams piedomāt par „labās dzīves” sajūtas radīšanu un patērētājiem
atbilstošu risinājumu piedāvāšanu.
Tāpat salīdzinoši bieži tiek domāts par ģimenes nodrošināšanu neparedzētiem
gadījumiem un uzkrājumu veidošanu nākotnei, attiecīgi 36 % un 28 %
iedzīvotāju. Tas ļauj secināt, ka par spīti esošajai situācijai, cilvēki ne
tikai gaužas par apkārt notiekošo, bet arī domā par savu pašreizējo labsajūtu un
nodrošinājumu nākotnē. Tādēļ apdrošināšanas kompānijām un bankām vajadzētu
padomāt par atbilstošu apdrošināšanas vai uzkrājumu veidošanas piedāvājumu
radīšanu un komunicēšanu.
Turpinot analizēt iedzīvotāju iepirkšanās uzvedību, redzams, ka līdzīgi kā
pirms gada visbiežāk pircēji (61 %) pievērš uzmanību preces kvalitātei –
iegādājoties labas kvalitātes produktus, bet par izdevīgu cenu. Nenoliedzami
svarīgāks iedzīvotāju vidū pēdējā gada laikā ir kļuvis produktu cenas faktors
(29 %), jo biežāk tiek meklēti lētāki produkti, kam ir īpašas akcijas vai
zemākas cenas, tādēļ šajā patērētāju grupā gada laikā ir vērojams būtisks cenu
piedāvājuma nozīmes pieaugums (par 7 procentpunktiem).
Tomēr neskatoties uz zemo cenu svarīguma pieaugumu, patērētāji
būtiski biežāk izvēlas labas kvalitātes produktus par, viņuprāt, izdevīgu cenu.
Tātad vairākuma produktu komunikācijā labāk būtu uzsvērt izdevīgumu (radīt t.s.
value for money sajūtu) nevis lētumu.
Taču joprojām ir arī tādi patērētāji (5 %), kuri novērtē sava līdz šim
iecienītā zīmola produkciju un turpina to pirkt vai arī nepievērš sevišķu
uzmanību pirkšanas lēmuma pieņemšanai un ņem pirmo produktu, ko ierauga plauktā.
Tomēr šādu „spontāno pircēju” ir salīdzinoši ļoti maz (2 %).

Tā kā patērētāji ļoti dažādi reaģē uz pašreizējo ekonomisko situāciju, tad
arī veidojot komunikāciju ar patērētājiem, ir svarīgi saprast, ko tieši domā un
ko jūt tieši Jūsu patērētāji. Jo tikai veidojot precīzu komunikāciju, varēsiet
sasniegt Jums vēlamos rezultātus.
Ja vēlaties izprast savus patērētājus un saprast, kā veidot atbilstošu
komunikāciju, sazinieties ar mums!
Dace Zolberga
TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Sabiedrības uzvedības pētījumu
eksperte t 67 096 300 e dace.zolberga@tns.lv
|