Desmitgades TV skatīšanās tendences
16.12.2009. Pēdējo deviņu TV sezonu apkopotie dati liecina,
ka laiks, ko viens TV skatītājs veltījis TV kanālu vērošanai, pakāpeniski
pieaug. 2009. gada nogalē joprojām varam apgalvot, ka TV skatīšanās ieņem
svarīgu vietu cilvēku ikdienā, jo, salīdzinot ar laiku, ko viens TV skatītājs
veltījis TV vērošanai 2000./2001. gada TV sezonā, 2008./2009. gada sezonā bija
par 46 minūtēm lielāks, sasniedzot 5 stundas un 6 minūtes vidēji dienā.
Arī citās valstīs vērojama TV skatīšanās laika palielināšanās. Salīdzinot
1998. gadu ar 2008. gadu, Eiropā vidējais skatīšanās laiks dienā uz vienu
iedzīvotāju palielinājies par 9 %.1 Savukārt Latvijā, salīdzinot
2000. gadu ar 2008. gadu, laiks, ko viens Latvijas iedzīvotājs veltījis TV
vērošanai vidēji dienā, palielinājies par 16 %.
Par vienu no skatīšanās laika palielināšanās iemesliem šogad var uzskatīt
krīzi, jo cilvēki vairāk laika pavada mājās. Tomēr tas nav vienīgais iemesls. To
ietekmē arī kabeļtelevīzijas, satelīta televīzijas un interneta protokola
televīzijas (IPTV) izplatības pieaugums, un tagad arī virszemes
digitālās apraides ieviešana. Tas TV skatītājiem sniedz daudz lielāku kanālu
pieejamību. Arī citu Eiropas valstu pieredze rāda, ka pārejot uz digitālo
apraidi, palielinās TV skatīšanās laiks. Tas var pieaugt pat par 25 %.
Lielāka kanālu izvēle ietekmē arī kopējo TV skatīšanās laika sadalījumu starp
kanāliem. Gan Latvijā, gan citās valstīs vērojama auditorijas fragmentēšanās.
Samazinās ētera kanālu skatīšanās, savukārt palielinās pārējo kanālu skatīšanās.
Kā liecina apkopotie dati pa TV sezonām, tad 2003./2004. gada TV sezonā ētera
kanālu skatīšanās laika daļa bija 61.2 %, bet, sākot ar 2004./2005. gada TV
sezonu, ētera kanālu skatīšanās laika daļa sāka samazināties, un 2008./2009.gada
sezonā sasniedza 52.3 % no kopējā TV satīšanās laika.
Pēdējo gadu programmu topi rāda, ka programmu izvēlē ir raidījumi, kuri savu
aktualitāti nezaudē. Aizvien skatīta ir Eirovīzija , tomēr tās popularitāte
mazinās. Tā piemēram, ja 2007. gadā Eirovīzijas finālu skatījās 24.9 %
iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, tad 2008. gadā – 16.6 %, bet šogad –
tikai 14.3 %. Gada topu augšgalā iekļūst arī amatpersonu Jaungada uzrunas,
arī ziņu un analītisko raidījumu programmas. Topa augšgalā regulāri ir arī
pasaules meistarsacīkstes hokejā. Protams, skatītājus piesaista arī jauni un
veiksmīgi raidījumu formāti, kā, piemēram, pēdējos gados šovi Dejo ar zvaigzni , Koru kari, Dziedošās ģimenes un citi.
Saskaņā ar Eiropas Savienības regulu, no 2012. gada pilnībā jāpāriet uz
digitālo apraidi, šobrīd redzams, ka tas notiks ātrāk. Kanāls TV5 Rīga jau no šī gada 1. decembra
atteicies no analogās apraides un pārgājis uz digitālo apraidi, savukārt citi
kanāli to plāno darīt nākamā gada pirmajā pusē. Vienīgi kanāls
TV3 šobrīd ir izlēmis palikt analogajā apraidē vēl visu 2010. gadu.
2009./2010. gada TV sezona vēl nav pusē, un pāriešana uz digitālo apraidi vēl
tikai sākusies. Kādas tendences un pārmaiņas TV skatīšanā tās atnesīs, varēsim
analizēt pēc laika.
1 Television 2009, International Key Facts, IP International
Marketing Committe (CMI), Production: Newway Agentur GmbH, 2009.
Kristīne Skaistā
TNS Latvia TV Metru projekta vecākā asistente
Televīzijas nozares
pētījumu eksperte
t 67 096 300
e kristine.skaista@tns.lv
|
