Ar kādām domām dzīvo cilvēki Latvijā?
Kas
šobrīd notiek patērētāju prātos? Kas viņus satrauc? Kādas ir viņu
rūpes?
29.09.2009. Iedzīvotāju noskaņojums, tas, kā viņi vērtē savu
personīgo situāciju un iespējas, kopīgo ekonomisko un politisko situāciju
valstī, ietekmē arī viņu vērtības un vajadzības, kā arī ikdienu. Ar savu dzīvi
apmierināts, nākotni optimistiski vērtējošs cilvēks ir labākais klients un
patērētājs.
Iedzīvotāji notiekošo valstī un personīgo situāciju vērtē kritiski un
zināmā mērā pesimistiski. Kaut arī iedzīvotāju vidū dominē pesimistisks
noskaņojums, tomēr pieaug to iedzīvotāju skaits, kas nākamos 12 mēnešus
vērtē optimistiskāk.
Latvijas iedzīvotāju kopējā attieksme par personīgo situāciju ir dalīta –
puse iedzīvotāju kopumā ir apmierināta ar dzīvi (54 %),
savukārt otra puse nav apmierināta (46 %). Jāatzīmē, ka kopš
2008.gada rudens ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas kopumā ar savu dzīvi
ir apmierināti (par 8 procentpunktiem).
Arī situāciju valstī nākamos 12 mēnešus iedzīvotāji vērtē samērā pesimistiski
- īpaši attiecībā uz ekonomisko situāciju, nodarbinātības iespējām,
mājsaimniecības finansiālo stāvokli un dzīvi kopumā.
Tomēr kopš 2008.gada rudens ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas savu
personīgo dzīvi, gan situāciju valstī un pasaulē vērtē optimistiski – uzskata,
ka nākamie 12 mēneši šajās jomās būs labāki.
Iedzīvotājiem šobrīd svarīgākā prioritāte ir rēķinu nomaksa. Kā
nākamās 2 prioritātes visbiežāk tiek minētas - dzīvošana cik labi
iespējams, izmantojot savus pašreizējos ienākumus un ģimenes
nodrošināšanas slimības vai darba nespējas gadījumā.
Par galvenajām problēmām valsts līmenī un personīgi iedzīvotāji uzskata
bezdarbu un ekonomisko situāciju. Kā svarīgākās problēmas valsts līmenī
iedzīvotāji uzskata arī noziedzību, veselības aprūpi un pensijas, nodokļu
sistēmu un inflāciju, cenu pieaugumu.
Arī personīgā līmenī iedzīvotājiem joprojām ir aktuāla inflācija, cenu
pieaugums, kaut arī šis jautājums tiek aktualizēts arvien retāk. Savukārt
ekonomisko un politisko notikumu fonā iedzīvotājiem personīgā līmenī
aktualizējušās arī veselības sistēmas, pensiju, nodokļu politikas un izglītības
sistēmas problēmas.
Pašreizējais iedzīvotāju nosakņojums ir veicinājis neuzticēšanos valdībai un
Saeimai, kamēr Eiropas Savienībai iedzīvotāji uzticas ievērojami biežāk
un tādēļ sagaida lielāku atbalstu no Eiropas Savienības ne tikai dažādu
valstisku lēmumu pieņemšanā, bet arī ekonomikas stabilizēšanā un krīzes
pārvarēšanā. Visbiežāk iedzīvotāji lielāku atbalstu sagaida ekonomikas, sociālās
un veselības aizsardzības, kā arī iekšējā tirgus sfērās.
Plašāku informāciju par iedzīvotāju noskaņojumu un kā tas ietekmē viņu
vērtības un vajadzības meklējiet TNS Latvia rīkotajos semināros!
Inta Priedola
TNS Latvia vecākā projektu vadītāja
Sociālo procesu izpētes eksperte
t
67 096 300
e inta.priedola@tns.lv
| 
