17.06.2009. 2009.gads ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu gads. To izjutām arī mēs, pētnieki, jo veicām vairākus apjomīgus pirms un pēc vēlēšanu pētījumus. Piedāvāju ieskatīties viena no pirmsvēlēšanu pētījumiem rezultātos, kurš pieejams arī Eiropas Parlamenta oficiālajā tīmekļa vietnē http://www.europarl.europa.eu , konkrētāk http://www.elections2009-results.eu , kā arī uzzināt, kāda kopumā bija vēlētāju aktivitāte visā Eiropā.

Interese par Eiropas vēlēšanām

Aptaujājot balsstiesīgos respondentus visās 27 Eiropas dalībvalstīs, redzam, ka kopumā 53 % eiropiešu savu interesi par vēlēšanām ir vērtējuši kā drīzāk lielu vai ļoti lielu. Jāteic, ka Latvijā šis rādītājs ir viszemākais Eiropā - tikai ceturtā daļa Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju savu interesi par Eiropas vēlēšanām ir vērtējuši kā drīzāk lielu vai ļoti lielu (25 %).

Interese par Eiropas vēlēšanām
Jautājums: Nākamās Eiropas vēlēšanas notiks 2009. gada jūnijā. Cik liela vai maza ir Jūsu interese par šīm vēlēšanām? (Attēlā redzam tikai atbildi „ļoti liela interese+drīzāk liela interese)

Līdzdalība EP vēlēšanās (provizoriskie rezultāti)

Kopumā visā Eiropā līdzdalība EP vēlēšanās samazinās ar katru gadu. Ja 1979.gadā, pirmajās EP vēlēšanās, deviņu ES valstu vidū vēlēšanu aktivitāte bija 62 %, tad šogad, piedaloties nu jau 27 ES dalībvalstīm, kopējā vēlētāju aktivitāte ir noslīdējusi līdz 43 %.

Kaut arī lielākā daļa Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju pirmsvēlēšanu pētījumā savu interesi par EP vēlēšanām ir vērtējuši kā drīzāk mazu vai nekādu, tomēr līdzdalība EP vēlēšanās ir salīdzinoši augsta (53 %). Tas skaidrojams ar to, ka Latvijā reizē ar EP vēlēšanām notika arī pašvaldību vēlēšanas.

Mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā sākotnēji interese par EP vēlēšanām ir bijusi lielāka (Igaunijā – 49 %, Lietuvā – 46 %), tomēr reālais līdzdalības procents ir mazāks (Igaunijā EP vēlēšanās piedalījās 44 % balsstiesīgo vēlētāju, bet Lietuvā šis rādītājs ir otrs zemākais Eiropā – 21 %).

Visaugstākā līdzdalība EP vēlēšanās ir bijusi Luksemburgā un Eiropas Parlamenta mītnes zemē Beļģijā. Savu viedokli par jauno EP sastāvu paudis absolūtais vairākums Luksemburgas (91 %) un Beļģijas balsstiesīgo iedzīvotāju (90 %). Trešais lielākais vēlētāju skaits ir bijis Maltā – 79 %. Viskūtrākās balsotājas EP vēlēšanās ir bijušas Slovākija un Lietuva, attiecīgi 20 % un 21 % no visiem balsstiesīgajiem vēlētājiem.

Kampaņas tēmas

Lūgti novērtēt, uz kurām tēmām vajadzētu koncentrēt vēlēšanu kampaņas, gatavojoties nākamajām Eiropas vēlēšanām, balsstiesīgie eiropieši atbild, ka vissvarīgākā tēma ir bezdarba jautājums (57 %) un ekonomikas izaugsme (45 %). Aptuveni trešā daļa balsstiesīgo eiropiešu uzskata, ka jārunā arī par noziedzību (32 %), pensiju nākotni (31 %), kā arī inflāciju un pirktspēju (29 %).

ES tēls

Kopumā ES dalībvalstu balsstiesīgo iedzīvotāju vidū attieksme pret ES ir diezgan pozitīva vai ļoti pozitīva (šādi uzskata 48 % eiropiešu), tomēr Latvijā tikai 23 % balsstiesīgo iedzīvotāju attiecas pret ES diezgan pozitīvi vai ļoti pozitīvi (šis ir zemākais rādītājs Eiropas valstu vidū). Gandrīz puse Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju attiecas pret ES neitrāli (48 %), savukārt 28 % attieksme pret ES ir drīzāk negatīva vai ļoti negatīva.

Balsošanas kritēriji

Par noteicošo, pieņemot savu lēmumu, par ko balsot EP vēlēšanās, kopumā eiropieši uzskata kandidātu pieredzi Eiropas jautājumos (42 %), kā arī kandidātu pieredzi valsts līmenī (34 %). Kandidāta personība ietekmē 28 % vēlētāju, savukārt kandidātu reputācija ir svarīga tikai 13 % vēlētāju.

Subjektīvais informētības līmenis

Vairāk kā puse balsstiesīgo eiropiešu uzskata, ka ir diezgan slikti vai ļoti slikti informēti par EP vēlēšanām (57 %), savukārt 41 % uzskata, ka par EP vēlēšanām ir informēts drīzāk labi vai ļoti labi. Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju viedoklis par informētību EP vēlēšanās ir ļoti tuvs ES kopējam viedoklim.

Nebalsošanas iemesli

Kopumā balsstiesīgo eiropiešu vidū galvenie nebalsošanas/nepiedalīšanās iemesli EP vēlēšanās būtu uzskati, ka viņi nav pietiekoši informēti, lai balsotu (62 %), ka viņu balss neko nemainīs (61 %), un viņi pietiekami labi nezina EP lomu (60 %). Piektā daļa aptaujāto atzīstas, ka nekad nebalso EP vēlēšanās (21 %).

Eiropas Parlamenta detalizēts tēls

Kopumā EP tiek raksturots kā demokrātisks (67 %), tomēr vairāk kā puse (54 %) aptaujāto balsstiesīgo eiropiešu uzskata, ka EP neuzklausa ES pilsoņus, kā arī viņiem nav pietiekamas informācijas par EP (50 %).

Pirmsvēlēšanu aptauja tika veikta laika posmā no 2009. gada 4. līdz 12. maijam 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Katrā dalībvalstī tika intervēta paraugkopa, ko veidoja aptuveni 1000 vēlēšanu vecuma respondentu. Itālijā un Luksemburgā iegūtie rezultāti netiek publicēti tiesisku ierobežojumu dēļ. Avots: TNS Opinion sadarbībā ar EP, Latvijā šo pētījumu veica TNS Latvia.

Vienoti dažādībā!

Revita Logina

TNS Latvia projektu vadītāja
Sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte
t 67 096 300
e revita.logina@tns.lv