Personālvadības tendenču maiņa pašreizējos ekonomiskajos apstākļos

17.06.2009. Izmaiņas valsts ekonomiskajā situācijā ietekmē arī personālvadības jautājumus, kā arī noved pie akcentu un uzstādījumu maiņas. Uzņēmumos aktualizējas jautājumi par vadītāju un personāla vadītāju lomām, sadarbību un atbildību.

Kā pašreizējā ekonomiskajā situācijā mainās personāla vadītāja loma?  Kādas personālvadības funkcijas uzņēmumos tiek veiktas? Kādas personālvadības funkcijas pašlaik ir būtiskākas? Cik lielā mērā vadītāji rūpējas par to, lai darbinieki pašreizējos ekonomiskajos apstākļos uzņēmumos justos droši, stabili? Un cik droši, stabili jūtas paši darbinieki? Cik lielā mērā personāla vadītājs piedalās uzņēmuma stratēģijas izstrādē? Cik labi personāla vadītājs orientējas uzņēmuma darbībā (veicamajās funkcijās)? Kāds ir ideāla personāla vadītāja raksturojums?

Kā Latvijas uzņēmumos kopumā ir mainījusies darbinieku piesaistība? Kādi ir darbinieku piesaistības rādītāji abās pārējās Baltijas valstīs? Kādi ir raksturīgākie darbinieku piesaistību veicinošie faktori? Cik daudz Latvijas uzņēmumos ir „virzītāju”, „kritiķu”, „svešinieku” un „iemītnieku”?  Kā rīkoties pašreizējos darba tirgus apstākļos darbinieku piesaistības jomā?

Par šiem un citiem ar personālvadību un darbinieku piesaistību saistītiem jautājumiem mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia šī gada sākumā veica divas lielas aptaujas.

Tālāk ieskats TNS Latvia veikto pētījumu rezultātos.  Lai pastāstītu vairāk par veikto pētījuma rezultātiem un atbildētu uz Jūs interesējošiem jautājumiem, mēs šī gada 19. augustā TNS Latvia biroja telpās organizēsim semināru personāla vadītājiem. Plašāka informācija par plānoto semināru tiks izsūtīta augusta sākumā.

Būtiskākās personālvadības funkcijas pašreizējos tirgus apstākļos

TNS Latvia veiktais pētījums liecina, ka uzņēmumu vadītāji par trīs visbūtiskākajām personālvadības funkcijām pašreizējos tirgus apstākļos ir atzinuši drošības un stabilitātes sajūtas radīšanu darbiniekos (44%), ar atalgojumu saistītu jautājumu risināšanu (35%) un darbinieku motivēšanu un lojalitātes veicināšanu (32%). Raksturīgi, ka drošības un stabilitātes sajūtas nozīmi biežāk kā vidēji ir akcentējuši tieši sabiedriskā sektora uzņēmumu vadītāji. Tas lielā mērā saistāms ar sabiedriskajā sektorā piedzīvoto bonusu iesaldēšanu, algu samazinājumu, darbinieku sūtīšanu piespiedu atvaļinājumā vai pat to atlaišanu.

Salīdzinoši vismazākā vērība pašlaik uzņēmumos tiek pievērsta darbinieku atlasei un rekrutācijai. To par būtisku funkciju pašreizējos apstākļos ir nosaucis tikai katrs desmitais uzņēmuma vadītājs. Šis fakts vēlreiz apliecina, ka pēdējā gada laikā darba tirgū ir notikušas lielas pārmaiņas. Pēc piedzīvotā darbinieku deficīta, pašlaik bezdarba līmenis Latvijā strauji aug, un darbinieku atlase un rekrutācija uzņēmumos vairs nav prioritāra problēma.

Rūpes par darbinieku drošību un stabilitāti pašreizējos tirgus apstākļos

Absolūtais vairākums uzņēmumu vadītāju (78%) uzskata, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos kopumā rūpējas par to, lai darbinieki viņu uzņēmumā justos droši un stabili. Salīdzinoši 41% aptaujāto darba ņēmēju ir minējuši, ka uzņēmumā, kurā strādā, viņi jūtas droši un stabili. Biežāk kā vidēji par darbinieku stabilitātes sajūtu rūpējas nesen dibinātu (pēc 2006. gada), starptautisku, kā arī lielu (virs 100 darbiniekiem) uzņēmumu vadītāji. Raksturīgi, ka darba ņēmēju vidū uzņēmumu vadītāju rūpes par strādājošiem salīdzinoši biežāk ir atzinuši respondenti ar augstiem personīgiem ienākumiem (virs 301 LVL), kā arī ar augstiem ģimenes vidējiem ienākumiem (virs 201 LVL).

Vadītāju rūpes, lai viņu darbinieki justos droši un stabili
Uzņēmumu vadītājiem: Lūdzu, novērtējiet, cik lielā mērā Jūs rūpējaties par to, lai darbinieki pašreizējos ekonomiskajos apstākļos Jūsu uzņēmumā justos droši, stabili? Atbildi sniedziet, izmantojot 5 punktu skalu, kur 5 nozīmē, ka „rūpējaties lielā mērā”, bet 1, ka „nerūpējaties nemaz”.

Darba ņēmējiem: Lūdzu, novērtējiet, cik lielā mērā Jūsu uzņēmuma (iestādes) vadība rūpējas par to, lai darbinieki pašreizējos ekonomiskajos apstākļos uzņēmumā justos droši, stabili? Atbildi sniedziet, izmantojot 5 punktu skalu, kur 5 nozīmē, ka „rūpējas lielā mērā”, bet 1, ka „nerūpējas nemaz”.

Bāze:  Visi uzņēmumu vadītāji, īpašnieki, n=1002; visi darba ņēmēji, n=912.
Bāze Vidējais: Respondenti, kas snieguši konkrētu vērtējumu.
Piezīmes: Vidējais  - vidējais vērtējums skalā no 1 – 5, kur 1 – Nerūpējas nemaz, 5 – Rūpējas lielā mērā.
Dati: TNS Latvia

Realizētās vai plānotās izmaksu samazināšanas iespējas uzņēmumos

Saskaņā ar TNS Latvia datiem, kopumā trešdaļā Latvijas uzņēmumu jau ir realizēta darbinieku skaita samazināšana (vidēji biežāk uzņēmumos virs 10 darbiniekiem un  ražošanas uzņēmumos) vai arī noteikta nepilna darba diena (biežāk ražošanas uzņēmumos). Katrā ceturtajā uzņēmumā ir samazināta alga uz noteiktu laika periodu. Interesanti, ka caurmērā biežāk šāds lēmums ir pieņemts uzņēmumos ar ārvalstu īpašumtiesībām, kā arī uzņēmumos ar 50 – 99 darbiniekiem.

Aptuveni piektdaļa (17 – 23%) aptaujāto uzņēmumu vadītāju, lai samazinātu personāla izmaksas, pieļauj iespēju realizēt darbinieku skaita samazināšanu, nepilnas darba dienas noteikšanu, algas samazināšanu uz noteiktu laika periodu vai darbinieku sūtīšanu piespiedu atvaļinājumā.

Par pētījumiem

Darba devēju un darba ņēmēju aptauja par dažādiem ar personālvadību saistītiem jautājumiem

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia februārī – martā uzņēmumu vadītāju, īpašnieku un darba ņēmēju vidū veica aptauju par dažādiem ar personāla vadību saistītiem jautājumiem. Uzņēmumu vadītāju aptauja tika veikta telefoninterviju veidā. Kopumā tika aptaujāti 1002 uzņēmumu vidējā un augstākā līmeņa vadītāji. Darba ņēmēju aptauja tika veikta tiešsaistes (on-line) režīmā. Kopumā tika aptaujāti 912 darba ņēmēji vecumā no 18 līdz 59 gadiem.

Latvijas strādājošo piesaistības pētījums ar specializēto TRI*M metodoloģiju

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia janvārī veica Latvijas strādājošo piesaistības pētījumu ar specializēto TRI*M metodoloģiju. Kopumā omnibusa aptaujas ietvaros tika aptaujāti 441 darba ņēmēji vecumā no 16 līdz 69 gadiem.  Pētījums Latvijā tiek veikts jau trešo gadu un iepriekš tas notika 2005. un 2007. gadā.

Signe Kaņējeva

TNS Latvia projektu direktore
Personāla pētījumu eksperte
t 67 096 300
e signe.kanejeva@tns.lv