Vai dzersi tēju? 07.04.2009. Ja man uzdod šādu jautājumu, es nešaubīgi piekrītu. Gan tāpēc, ka aiz loga īsti siltais pavasara laiks vēl tikai tuvojas un gribas sasildīties, gan tāpēc, ka man tēja vienkārši ļoti garšo. Es, protams, tāda neesmu vienīgā – mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia 2008.gada rudenī veiktais patēriņa pētījums TNS AtlasTM liecina, ka tēju dzer vairāk nekā 90 % Latvijas iedzīvotāju. Biežāk izvēlamies „tradicionālo” melno Atceros savu bērnību un skolas laikus, bet jautājumu „Kādu tēju dzersi?” gan neatceros, jo parasti ar tēju tika saprasta tieši melnā tēja. Jā, vēl bija zāļu tēja - pārsvarā pašu vai vecmāmiņu lasītā, bet man, pilsētniecei, tā noteikti nebija ikdienas tēja. Skolā dzērām pablāvas nokrāsas ļoti saldu melno tēju, protams, gatavotu kopējā katlā, nevis katram savā krūzītē. Bet brīvdienu rītu lielākais kārums bija pankūkas un melnā tēja ar pienu, aplieta tieši manā krūzītē... Tagad apskatīju savus tējas krājumus – melnā, sarkanā, zaļā, augļu, aromatizētā, zāļu un bērnam vēl arī šķīstošā. Un ko tad mēs izvēlamies? Atbildot uz jautājumu, kādu tēju viņi ir dzēruši pēdējā pusgada laikā, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nosauc tieši melno tēju (67 %), savukārt puse (51 %) – augļu, zāļu tēju. Nedaudz mazāk kā puse (46 %) pēdējā pusgada laikā ir dzēruši zaļo tēju, kamēr aptuveni katrs trešais iedzīvotājs (37 %) – melno aromatizēto tēju. Sarkano tēju pēdējā pusgada laikā dzēruši 18 %, kamēr šķīstošo – 11 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 
Kopumā jāsaka, ka dažādo tējas veidu patēriņa ieradumi nav cieši saistīti ar cilvēku dzimumu, vecumu vai citiem sociāli-ekonomiskajiem raksturojumiem. Tie vairāk atkarīgi no individuālās attieksmes, vērtībām, ģimenes ieradumiem, tradīcijām un, visbeidzot, – garšas un personīgās gaumes. Tomēr dažas tendences var pamanīt. Melno tēju biežāk izvēlas pilsētnieki - gan Rīgas, gan citu Latvijas pilsētu iedzīvotāji, kamēr šķīstošo tēju, piemēram, vairāk iecienījuši ārpus Rīgas dzīvojošie. Tā kā dažādi pētījumi liecina, ka melnā tēja sava uzmundrinošā efekta ziņā tiek salīdzināta ar kafiju, bet piemēram, zaļā tēja tiek raksturota kā nomierinoša, tad nav pārsteigums, ka sievietes biežāk kā vīrieši izvēlas citus tējas veidus – zāļu, augļu, zaļo, sarkano, šķīstošo. Jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem biežāk kā Latvijas iedzīvotāji kopumā dzer melno aromatizēto tēju, kamēr tie, kam ir 60 gadu vai vairāk, šo tējas veidu izvēlas daudz retāk. Ģimenes ar bērniem un iedzīvotāji 20-29 gadu vecumā daudz biežāk kā citi izvēlas šķīstošo tēju. Tam, protams, ir savs skaidrojums – liela daļa tēju, kas domātas bērniem, ir tieši šķīstošās, un 20-29 gadi - tas ir vecums, kurā visbiežāk ir šie vecāki ar bērniem. Skatoties uz to, kāda iepakojuma – maisiņos vai beramo – tēju izvēlas Latvijas iedzīvotāji, pētījuma rezultāti liecina, ka priekšroka tiek dota ērtībai – 63 % no tējas lietotājiem visbiežāk dzer tieši tēju maisiņos. Tā kā tēja ir izteikta ikdienas prece, tad, protams, ka lietošanas ērtībai ir liela nozīme. Tēja sevī apvieno daudzus raksturojumus, kas tai nodrošina stabilu vietu cilvēku patēriņa ieradumos – tā ir veselīga, ērti un viegli pagatavojama, garšīga, un tā kā mūsdienās cilvēki arvien biežāk rūpējas, lai viņu dzīvesveids būtu veselīgs, tad tēja tajā ieņem un arī nākotnē ieņems nozīmīgu lomu. Bez tam tējas daudzveidība palielinās – popularitāti iegūst, piemēram, baltā tēja, vasarā liels noiets ir aukstajai jeb „ledus tējai”. Tāpat cilvēki atklāj arvien jaunus veidus, kā dažādot tējas pagatavošanu mājās un sabiedriskās ēdināšanas vietās. Tāpēc ir grūti iedomāties, ka tējas tirgū Latvijā kaut kas varētu strauji mainīties. Nu, vai dzersi tēju? Par TNS Atlas™ pētījumu Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia patēriņa pētījumu TNS AtlasTM , Rudens 2008 veikca laika periodā no 2008. gada 4. augusta līdz 2008. gada 26. oktobrim. Aptaujas anketas visā Latvijā aizpildīja 1171 respondents – pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Patēriņa pētījuma TNS AtlasTM galvenais mērķis ir sniegt pamatinformāciju par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās un patēriņa ieradumiem Latvijā, kā arī dot iespēju analizēt zīmolu, patērētāju un mediju savstarpējās saiknes. Ilze Kronberga TNS Latvia vecākā projektu vadītāja
Mazumtirdzniecības nozares pētījumu eksperte
t 67 096 300
e ilze.kronberga@tns.lv
|
