09.12.2008. Kopš mans ceļš uz darbu ved pa Antonijas ielu, piecu gadu garumā esmu vērojusi, kā te parādās, te atkal pazūd dažādi krogi un restorāni. Antonijas iela ir viena no tām vietām ārpus Vecrīgas, kur ļoti cieši viens otram blakus izkārtojušās dažādas ēstuves (3 kvartālos tādu ir 10), līdz ar to konkurence starp tām ir ļoti liela. Un mani vienmēr ir interesējis – kāpēc vienās ēstuvēs ir stabils apmeklētāju skaits, bet citas apmeklētāju trūkuma dēļ ātri vien veras ciet?

Situācijas labākai izpratnei piedāvāju ieskatīties TNS Latvia patēriņa pētījuma Atlas^TM jaunākajos rudens datos. Tie rāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (74 %) pēdējo 6 mēnešu laikā ir ēduši ārpus mājas, savukārt katrs piektais iedzīvotājs (24 %) nav apmeklējis nevienu no sabiedriskās ēdināšanas iestādēm. Salīdzinot ar šī gada pavasari, ēšanas ārpus mājas biežums rudenī nav būtiski mainījies.

Gandrīz trešā daļa iedzīvotāju ārpus mājas ēd 2-3 reizes nedēļā un biežāk. Pārsvarā tie ir studējoši vai strādājoši ļaudis, kuri pusdieno netālu no savām mācību/darba vietām.

Salīdzinot ar šī gada pavasari, rudenī cilvēki iespēju paēst ārpus mājas sākuši izmantot retāk – par 6 % ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri ārpus mājas ēd vairs tikai 2-3 reizes mēnesī un retāk. Iespējams, ka tas saistīts ar dzīves dārdzību, kuras ietekmē samazinājies ne tikai sabiedriskās ēdināšanas iestāžu apmeklēšanas biežums, bet arī iztērētās naudas un atstāto dzeramnaudu apjoms.

Visbiežāk ārpus mājas ēdāji apmeklē kafejnīcas un bārus (50 %), kā arī ēdnīcas (32 %), bistro un ātrās apkalpošanas restorānus (22 %). Salīdzinājumā ar pavasari, nedaudz palielinājies picēriju (+5 %) un restorānu (+4 %) apmeklētāju skaits. Ļaudis ārpus mājas sākuši ēst retāk, toties izvēlas labākas/dārgākas vietas.

Salīdzinoši biežākie ārpus mājas ēdāji ir sabiedriskas personas jeb tā saucamie „social butterfly” , kuri uztur plašus sabiedriskos kontaktus un iesaistās sabiedriskās organizācijās. Tāpat salīdzinoši biežāk ārpus mājas ēd cilvēki, kuri pieskaita sevi pie pasaules pilsoņiem un par sevi saka: „Jebkurā zemē jūtos kā mājās, ļoti patīk ceļot, pārvest mājās dažādus suvenīrus no eksotiskām zemēm.” Arī gardēži (izsmalcinātu ēdienu baudītāji un/vai gatavotāji) un vīna baudītāji, kā arī sevis pilnveidotāji (piedalās kursos, izglītības pasākumos, pērk pašmācības grāmatas/audio materiālus, aktīvi attīsta savu personību) ēd ārpus mājas salīdzinoši biežāk nekā pārējie.

Salīdzinoši retāk starp ārpus mājas ēdājiem sastapsim mājas cilvēkus, kuri par sevi saka: „Gūstu patiesu prieku, veidojot un uzturot patīkamu savu dzīvesvietu – māju vai dzīvokli; labprāt daudz laika pavadu mājās.”

Interesanti, ka starp restorānu apmeklētājiem salīdzinoši vairāk ir gardēžu un gastronomu, bet picērijās - popkultūras mīļotāju (aizraujas ar moderno mūziku, mākslu, modi, kino).

Kuri ir nozīmīgākie faktori, kuru ietekmē ļaudis izvēlas, kur ārpus mājas ieturēt brokastis, pusdienas vai vakariņas? Vai tā ir tikai reklāma medijos? Varbūt draugu ieteikums? Pieejamākas cenas? Varbūt būtiskākais ir ēstuves dizains – krāsas, gaismas, mūzika, noskaņa? Vienīgi skaidri definējot ēstuves mērķauditoriju un izpētot tās vajadzības, iespējams palielināt apmeklētāju skaitu!

Kafejnīca, kafetērija, ēdnīca, bufete, ātrās apkalpošanas restorāns, bistro, picērija, konditoreja, krogs, krodziņš, traktieris, bārs, klubs un restorāns – tik dažādas ir iespējas paēst un labi pavadīt laiku! Ko izvēlaties Jūs?

Revita Logina

TNS Latvia projektu vadītāja
Sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte
t 67 096 300
e revita.logina@tns.lv