Apkārtējās vides stāvoklis būtiski ietekmē Eiropas Savienības pilsoņu dzīves
kvalitāti
06.2008. Absolūtais vairums Latvijas pilsoņu (80 %),
līdzīgi kā pārējo Eiropas Savienības valstu pilsoņi uzskata, ka vides stāvoklis
ietekmē dzīves kvalitāti. Šādus rezultātus sniedz Eirobarometra pētījums, kuru veic
Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion
& Social. Latvijā šo pētījumu veic mediju, tirgus un sociālo pētījumu
aģentūra TNS Latvia . Nenoliedzami
svarīgi tāpat ir arī ekonomiskie un sociālie faktori.
Domājot par vidi, aptuveni ceturtajai daļai (26 %) Latvijas pilsoņu
vispirms prātā nāk piesārņojums pilsētās un administratīvajos centros, bet daudz
retāk - zaļas un tīkamas ainavas (17 %). Par vides stāvokli nākotnē, ko
atstās bērniem (13 %) un dabas aizsardzību domā nedaudz vairāk nekā desmitā
daļa Latvijas pilsoņu (12 %). Salīdzinoši retāk cilvēki Latvijā domā par
klimata izmaiņām, dzīves kvalitāti vietā, kur dzīvo, un cilvēku izraisītām
nelaimēm.
Savukārt, ja salīdzina Latvijas pilsoņu priekšstatus par vidi un pārējās
Eiropas Savienības valstu pilsoņu viedokli, var redzēt, ka eiropiešiem līdzīgi
kā latviešiem ar „vidi” visvairāk saistās piesārņojums pilsētās un
administratīvajos centros, savukārt ievērojami biežāk eiropiešus satrauc klimata
izmaiņas (19 % - par 9 procentpunktiem vairāk nekā Latvijas pilsoņu
vidū).
Absolūtais vairums Latvijas pilsoņu (80 %) līdzīgi kā pārējo Eiropas
Savienības valstu pilsoņi uzskata, ka vides stāvoklis, tāpat kā ekonomiskie un
sociālie faktori, ietekmē dzīves kvalitāti.
Jāatzīmē, ka Latvijas pilsoņi salīdzinoši biežāk nekā vidēji Eiropā ir
novērtējuši, ka viņu dzīves kvalitāti ietekmē ekonomiskie un sociālie
faktori.
Vairāk nekā pusi (55 %) Latvijas pilsoņu satrauc ūdens piesārņojums.
Nedaudz retāk, bet tāpat kā problēmas Latvijā tiek minētas arī gaisa
piesārņojums (41 %), ikdienā lietojamo produktu ietekme uz mūsu veselību
(41 %), cilvēku izraisītas nelaimes (40 %) un klimata izmaiņas
(38 %). Retāk kā problēmas tiek minētas ģenētiski modificēto organismu
izmantošana lauksaimniecībā, dabas katastrofas un lauksaimnieciskais
piesārņojums.
Taču eiropieši kopumā par galveno vides problēmu min klimata izmaiņas
(57 %). Līdzīgi kā Latvijas pilsoņu skatījumā, nākamās nozīmīgākās vides
problēmas, par ko eiropieši ir noraizējušies ir ūdens piesārņojums (42 %)
un gaisa piesārņojums (40 %).
Tāpat eiropiešus būtiski vairāk nekā Latvijas pilsoņus, satrauc dabas
katastrofas (attiecīgi 24 % - Latvijā un 32 % - vidēji Eiropā),
bioloģiskās daudzveidības zudums (16 % - Latvijā un 23 % - Eiropā) un
dabas resursu noplicināšana (14 % - Latvijā un 26 % - Eiropā).
Savukārt Latvijas pilsoņus ievērojami vairāk nekā vidēji Eiropā satrauc
atkritumu pieaugums (37 % - Latvijā un 24 % - vidēji Eiropā). To
varētu skaidrot ar valsts un vides aizsardzības organizāciju aktīvo
darbību informēšanas procesā par atkritumiem, piemēram, Cūkmena akcija, tāpat
diskusijas par plastmasas maisiņu lietošanu u.c. akcijas.
Lai varētu redzēt, kādi ir efektīvākie mediji un informācijas kanāli, lai
pievērstu iedzīvotāju uzmanību vides problēmām, svarīgi ir analizēt to, kam
iedzīvotāji visvairāk uzticas attiecībā par vides jautājumiem. Puse Latvijas
pilsoņu (49 %), saistībā ar vides jautājumiem uzticas zinātniekiem, nedaudz
mazāk uzticas televīzijai (40 %), vēl retāk - vides aizsardzības
organizācijām (31 %).
Savukārt kopumā Eiropā visvairāk uzticas vides aizsardzības apvienībām un
zinātniekiem (attiecīgi abiem 36 %) un salīdzinoši retāk - televīzijai
(22 %).
Interesanti, ka Latvijas pilsoņi ievērojami biežāk nekā iedzīvotāji vidēji
Eiropā uzticas zinātniekiem (par 13 procentpunktiem vairāk), tāpat arī
televīzijai (gandrīz uz pusi vairāk nekā vidēji Eiropā). Šo faktu varētu
skaidrot ar plašas mērķauditorijas raidījumiem televīzijā, kā arī dažādām
sabiedriskajām aktivitātēm vides aizsardzības jomā, kas plaši tiek atspoguļotas
televīzijā Latvijā.
Par pētījumu
Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS
Opinion & Social aptauju veica no 2007.gada 9.novembra līdz
14.decembrim, aptaujājot 26730
Eiropas Savienības pilsoņus 27 dalībvalstīs. Latvijā aptauju veica
mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia, aptaujājot 1009 Latvijas un
citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas
pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.
Dace Zolberga
TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Sabiedrības uzvedības pētījumu
eksperte t 67 096 300 e dace.zolberga@tns.lv
|