06.2008. Kā jau mēs kopā ar Miku (Mārtiņu Traubergu, mediju pētījumu projektu direktoru) minējām Latvijas Reklāmas asociācijas gada konferencē šā gada maijā, lielam satraukumam par latviešu ceļošanas apjomu kritumu nav pamata. Varbūt arī savilksim jostas ciešāk, bet no ceļošanas gan neatteiksimies!

Kā latvieši mēdz ceļot?

Ja mēs paskatāmies uz Latvijas iedzīvotāju patēriņa ieradumiem, tad varam redzēt, ka aptuveni pusei ģimeņu paliek nauda pēc nepieciešamo izdevumu segšanas (patēriņa pētījums TNS Atlas™ Latvija, Pavasaris 2008, starpdati). Šo pāri palikušo naudu caurmērā katrs ceturtais latvietis iegulda ceļojumiem atvaļinājuma laikā, t.sk. arī uz ārzemēm. Saskaņā ar pašu iedzīvotāju pausto, gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs pērn ir bijis ārzemēs. Lietuvieši ceļo nedaudz retāk – katrs ceturtais lietuvietis bijis ārpus valsts pagājušā gada laikā, savukārt igauņi ir visnadzīgākie ceļotāji – 2 no 5 igauņiem ir bijuši ārzemēs pēdējā gada laikā (TNS Atlas™ Lietuva, Rudens 2007; TNS Atlas™ Igaunija, Pavasaris 2007).

Pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāju biežākie ceļojumu uz ārzemēm mērķi bija ekskursijas un radu, draugu apciemošana (TNS Atlas™ Latvija, Rudens 2007). Būtiski retāk latvieši ir devušies ārzemju komandējumos vai biznesa darījumos, iepirkušies ārzemēs, nostiprinājuši veselību vai apmeklējuši kādu koncertu, sporta pasākumu.

Latvieši biežāk mēdz ceļot uz citām Eiropas valstīm nekā apceļot Baltiju. Tai pat laikā latvieši mīl apceļot arī tālākas zemes – pērn katrs simtais latvietis ir bijis Āzijā, Āfrikā, Amerikā vai Austrālijā.

Lidmašīna, autobuss un personīgā automašīna ir iecienītākie baltiešu ceļošanas uz ārzemēm līdzekļi. Lietuvieši un igauņi nedaudz biežāk ceļo ar automašīnām nekā lidmašīnām, turklāt igauņi biežāk ceļo arī ar prāmjiem un autobusiem.

Kā uzrunāt konkrēto ceļošanas līdzekļu lietotājus?

Pielietojot vērtību un patēriņa sakarību analīzes instrumentu Semiometrie™, mēs noskaidrojām, kā tieši uzrunāt konkrēto ceļošanas līdzekļu izmantotājus.

Sākumā mēs noskaidrojām, kā kopumā atšķiras to cilvēku, kas ceļo ar auto, vispārējais vērtību virziens no to cilvēku, kas ceļo ar automašīnām vērtībām. Vispārīgi ir redzams (skat. vērtību karti), ka ar auto ceļojošo cilvēku vērtības biežāk saistās ar to vērtību segmentu, kur dominē Pienākums un nedaudz vairāk arī Sabiedriskums (TNS Atlas™ un Semiometrie™ Latvija, Pavasaris 2007). Jāatzīmē, ka ar auto nereti ceļo ģimenes ar bērniem, kam tas ir ērtākais pārvietošanās līdzeklis. Savukārt ar lidmašīnām ceļojošo cilvēku vērtības biežāk nonāk segmentā, kur raksturīgs Individuālisms un Bauda, kam, protams, arī ir sava loģika, jo ceļojumos ar lidmašīnu tomēr cilvēki parasti dodas divatā vai trijatā kopā ar saviem partneriem vai draugiem.

Pēc segmentu noskaidrošanas mēs precizējām, ar kādiem tieši vārdiem jāuzrunā ar konkrēto transporta līdzekli ceļojošos cilvēkus. Tā galvenajos vilcienos ir zināms, ka ceļojošos ar auto ir jāuzrunā šādiem vārdiem:
* Laulības, ģimene, radītājs;
* Taisnīgums, godīgs, neatlaidība;
* Loģika, izgudrotājs;
* Celt, mūžīgs;
* Lauki, upe.

Savukārt pie ceļotājiem ar lidmašīnu ir jāvēršas ar pavisam citiem vārdiem:
* Jutekliskums, seksuāls, baudījums, kailums;
* Mežonīgs, izaicinājums, vētra, tuksnesis, uguns;
* Peldēt, ātrums, sala, virsotne;
* Maģija, savdabīgs, izveidotājs.

No tā var lieliski secināt, ka reklāmu veidotājiem būtu jāveido divi pilnīgi atšķirīgi komunikācijas ziņojumi katrai no potenciālo ceļotāju mērķauditorijām.

Kuram ceļošanas veidam ir lielāks nākotnes potenciāls?

Savukārt tūrisma aģentūrām vairāk uzmanības būtu jāvelta ceļojumu ar lidmašīnu pakalpojumu attīstībai, jo tiem ir salīdzinoši vislielākais nākotnes attīstības potenciāls (mērījums ar Future View™ un TNS Atlas™ metodi, Latvija, Pavasaris 2007).

Vietējām tūrisma aģentūrām, kas nodarbojas ar ceļojumu pa Latviju pakalpojumu plānošanu un nodrošināšanu, mēs ieteiktu pievērsties ceļotāju ar velosipēdiem vajadzībām – pagaidām šis ceļošanas veids nav īpaši izplatīts, tomēr tam ir augsts nākotnes potenciāls. Tā varētu būt interesanta ceļošanas pakalpojumu niša saistībā ar prognozēto straujo degvielas cenu kāpumu.

Kas varētu notikt turpmāk?

Aplūkojot Latvijas iedzīvotāju nākotnes plānus, var redzēt, ka satraukumam attiecībā uz iespējamo ceļošanas apjomu kritumu nav pamata. Katram piektajam latvietim būtiskāko ģimenes mērķu tuvākajiem diviem gadiem vidū ir ceļošana (TNS Atlas™ Latvija, Pavasaris 2008, starpdati). Tātad, tie, kas ir ceļojuši, turpinās ceļot arī turpmāk, jo tas viņiem ir svarīgi un nepieciešami. Un, ja būs jāatsakās no kaut kā cita par labu ceļojumam, tad latvietis drīzāk savilks jostu ciešāk, bet turpinās ceļot.

Ilva Pudule

TNS Latvia vecākā projektu direktore
Finanšu nozares pētījumu eksperte
t 67 096 300
e ilva.pudule@tns.lv