06.2008. Aprīļa beigās Stambulā, kuras ielās trešdaļa automašīnu ir dzeltenie taksometri, tikos ar TNS kolēģiem no 25 valstīm, lai runātu par auto . Galvenā „TNS Automotive International Conference 2008” tēma bija sindicētie pētījumi – pētījumi, kuru galvenais uzdevums ir radīt iespēju salīdzināties. Izmantojot vienotu metodoloģiju, iespējams salīdzināt tirgus situāciju un tendences dažādās valstīs, apskatīt zīmolu pozīcijas un vērtējumu viena tirgus ietvaros. TNS globāli piedāvā virkni sindicēto pētījumu auto nozarē. Latvijā tiek veikti un ir pieejami divi no tiem - „ New Car Buyer Survey” (jauno automašīnu īpašnieku aptauja par auto iegādi un apkalpošanu, pēdējais pētījuma vilnis tika veikts šogad, nākamais paredzēts 2010.gadā) un „Car Brand Health Survey” (automašīnu zīmolu tēla pētījums, pēdējais pētījuma vilnis tika veikts 2007.gadā, nākamais paredzēts 2009.gadā).

Atbilstoši konferences tēmai, salīdzināšanās notika arī pusdienojot, starpbrīžos, liftā, tirgū, visur, kur ritēja saviesīgās sarunas. Tā sarunā ar kolēģi Kristīni no Ķīnas, es un igauniete Trīnu dalījāmies pieredzē par problēmām auto nozarē – cenu pieaugumu, auto īpašnieku prasībām pret servisa sniedzējiem, pētniecisko problemātiku. Kristīnītes dzidrie un gaišie smiekli pavadīja igaunietes atbildi uz viņas jautājumu – cik tad īsti jums tur iedzīvotāju? Cik tās mašīnas pērk? Vai, manā pilsētā četras reizes vairāk! Sarunas noslēgumā tomēr vienojāmies, ka nelielā tirgus kapacitāte nebūt nemazina darba apjomu un pētniecisko jautājumu loku, tā rosina meklēt arvien jaunus instrumentus to apguvei. Tāpat tā veido sarežģītu un neparedzamu tirgus ainu , kurā vienkāršos pārdošanas un apkalpošanas mehānismus ietekmē personiskās attiecības, zīmola tēlu var veidot viena neliela tirgotāja aktīva darbība un kolektīvā atmiņa, ne ražotāja aktivitātes.

Kolēģis Nīls no TNS Tuvo Austrumu un Āfrikas vienības, pie vakariņu galda aprakstīja intervētāja ikdienu Saūda Arābijā . Mums vienkāršā respondenta apciemošana dzīvesvietā, tur izvēršas piedzīvojumā ar kaimiņu iesaistīšanu, kautiņu vai respondenta (gadījumā, ja nepieciešams aptaujāt sievietes) uzrunāšanu caur sienu. Šie pūliņi dod iespēju īstenoties starptautiskiem salīdzinājumiem, tomēr parāda, cik ierobežota ir jaunu pētniecisko instrumentu ienākšanas iespēja daļā pasaules.

Jaunu metodoloģiju, pētījumu piedāvājuma radīšana, tehnoloģisko risinājumu attīstīšana, kā arī jau interneta vidē esošo informācijas meklēšanas un apkopošanas rīku izmantošana, bija konferences neoficiālā tēma. Vairākās prezentācijās tika atklātas idejas vai domu aizmetņi par tematiskiem, metodoloģiskiem un tehnoloģiskiem pētnieciskajiem risinājumiem, kurus drīzumā varētu izmantot salīdzināšanā vai vietējā tirgus apguvē, īpaši gadījumos, kad pētījuma uzdevums ir palīdzēt jauna produkta veidošanas procesā.

Viena no vienkāršākajām idejām, kas ir pretrunā ar ierasto pētniecisko uzstādījumu – uzklausīt vidējo patērētāju – bija aktīvas diskusijas forma interneta vidē, kurā piedalās tie, kuri vēlas izteikties, tie, kuriem ir īpaši pozitīvs vai izteikti negatīvs viedoklis. Tā tiek veidots un attīstīts dialogs ar esošu vai potenciālu patērētāju, šādi savus jaunos produktus attīstījuši vairāki pasaulē zināmi zīmoli.

Tāpat tika meklēti risinājumi mērķa grupas informācijas ieguves avotu ietekmes uz pirkumu mērījumiem , ņemot vērā šo avotu skaitu un daudzveidību. Kolēģi no Francijas piedāvāja savu pētniecisko risinājumu, kurš paredz visu informācijas avotu (saskares punktu), kuru ietekmei pakļauts jaunas automašīnas pircējs, uzskaiti un iedarbības novērtējumu.

Britu izcelsmes kolēģis Džeimss, kurš darbojas kādā no Tālo Austrumu valstīm, trieca nacionāla rakstura jokus. Man veltītais, „Ā, no Latvijas? Vai tad tā nav tā pati Krievija?”, radīja neveiklu atmosfēru darba grupai pulcējoties konferenču telpā pirms kārtējās lekcijas. Kaut arī teicu, ka šādu jokošanos sen neuztveram jūtīgi, saņēmu virkni atvainošanās teikumu un visas citu valstu kolēģu zināšanas par Latviju. To, ka šāds joks tiešām vairs nav aktuāls arī globālā līmenī, parādīja diskusijas par vēl kādu konferencei izvēlētu jautājumu – topošajiem (jaunattīstības) tirgiem auto nozarē. Lai arī šī jautājuma apspriešanas gaitā abas ar igauņu kolēģi mēģinājām aktualizēt Baltijas reģionu, ražotājam un pētniekam interesantāki šobrīd ir auto tirgi, ar kuru attīstības kapacitāti mūsējā nav salīdzināma. Krievija, Indija, arī Polija un Baltkrievija ir auto ražotāju un tirgotāju izaicinošas valstis, ar savu īpatnu biznesa vidi un saviem tirgus spēlētājiem. Pētnieciskajai problemātikai, ko izvirza šīs valstis, ir iespējams pielietot jau aprobētus instrumentus, taču, ņemot vērā globālās attīstības tendences, tos nepieciešams pārveidot, piemērot. Salīdzinot ar šiem topošajiem tirgiem , situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šķiet vienkārša un paredzama.

Nesen tepat Latvijā, pusdienojot kopā ar kolēģēm, pārrunājām stenderes jautājumu. Atcerējos, kā saskumu, uzzinot par kārtējo remontu mammas mājās un ieceri pārvilkt baltu strīpu manis mērījumiem uz lielās istabas stenderes. Kolēģe Diāna teicās savu bērnu mērījumus saglabāt, nākamajā remontā nomainot stenderi pret jaunu. Galu galā gribēju teikt, ka samērīšanās instruments ir vajadzīgs, tas dod iespēju sekot augšanai laikā, salīdzināties ar pagātnēm un prognozēt. Un jo tas ilgāk uzturēts, jo vērtīgāks.

Aija Dementjeva

TNS Latvia projektu vadītāja
Auto nozares pētījumu eksperte
t 67 096 300
e aija.dementjeva@tns.lv