06.2008. Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā divpadsmitās augstākā līmeņa tikšanās laikā, 2008.gada 6.jūnijā, noslēgumā tika pausts: „Latvijas apņemšanās attīstīt pārredzamu, prognozējamu un ilgtspējīgu investīciju vidi tuvākajos gados būs kritiskais faktors, kas noteiks tās spēju diferencēt sevi pārējo valstu vidū un nodrošināt investorus ar vērtīgiem pakalpojumiem un iespējām, kas ļautu stāties pretī globālajiem izaicinājumiem.” [1]

Visiem tas ir skaidri zināms un saprotams, ka tieši labvēlīga uzņēmējdarbības vide sekmē tautsaimniecības konkurētspēju un ārvalstu investīciju piesaisti.

Uzņēmējdarbības vides un uzņēmuma darbības pētījums (BEEPS)

Uzņēmējdarbības vides un uzņēmuma darbības pētījumā (Business Environment and Enterprise Performance Survey - BEEPS) , kuru TNS Latvia sadarbībā ar TNS Opinion, Pasaules Banku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku šogad veiks jau trešo reizi pēc kārtas, ietvertā informācija par investīciju vidi Latvijā ir kā signāls un zīme ne tikai šī brīža situācijas vērtējumam, bet arī turpmākai rīcībai.

Pētījums apkopo datus par galvenajiem ražošanas un pakalpojumu sektoriem visā pasaules reģionā aptverot vairāk nekā 25 valstis. Aptaujā izmanto standartizētus aptaujas līdzekļus un vienotu izlases metodoloģiju, lai mazinātu mērījumu kļūdu un iegūtu savstarpēji salīdzināmus datus par visas pasaules ekonomiku, kā arī tas paaugstina ticamību Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) analīzes rezultātiem un ieteikumiem.

Pētījuma komandas mērķi un galvenie uzdevumi ir šādi:
* Nodrošināt statistiski nozīmīgus, savstarpēji salīdzināmus uzņēmējdarbības vides rādītājus pasaules ekonomikā.
* Izvērtēt ierobežojumus privātā sektora attīstībai un uzņēmumu rezultātu uzlabojumiem.
* Izveidot uzņēmumu paneli, kas sniegs iespēju sekot līdzi izmaiņām uzņēmējdarbības vidē, t.i. sniegs iespēju novērtēt veikto reformu ietekmi un sekas.
* Veicināt dialogu uzņēmējdarbības vidē, un palīdzēt izveidot, sastādīt reformu programmu.

Objektīvu datu un informācijas iegūšanai pētījuma veikšanu pilnvaro un uztic privātorganizācijām. Mērķa grupa ir atbilstoši kritērijiem (uzņēmējdarbības veids, uzņēmuma lielums un atrašanās vieta) atlasīto ekonomiski aktīvo uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji.

Galvenie investīciju klimata rādītāji

Valsts politiskā stabilitāte, muitas un tirdzniecības noteikumi, sakārtota likumdošana, cīņa pret korupciju, tiesiskā drošība un citi uzņēmējdarbības aspekti veido faktoru kopumu, kas raksturo valsts investīciju klimatu un parāda to potenciālo investoru acīm.

Lai gūtu priekšstatu par pētījumu, piedāvājam pavisam nelielu ieskatu 2005. un 2002.gada rezultātos.

Kā galvenie uzņēmējdarbības šķēršļi kopumā visās pētījumā iekļautajās valstīs 2005.gada pētījuma vilnī tika minēti: korupcija, finansējuma pieejamība un nodokļu politika.

Korupciju visvairāk kā galveno uzņēmējdarbības šķērsli ir minējuši Beninas uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji (84 %, 2004. gadā veiktajā pētījumā), savukārt Dominikānas Republikā – 73 % (2005) un Ekvadorā – 72 % (2006). Apmēram 2/3 uzņēmēju korupciju kā vienu no galvenajiem biznesa attīstības šķēršļiem ir minējuši vēl arī tādās valstīs, kā Paragvajā (68 %, 2006), Brazīlijā (67 %, 2003), Libānā (67 %, 2006), Bolīvijā (66 %, 2006), Alžīrijā (64 %, 2004), Salvadorā (63 %, 2006) un Gvatemalā (63 %, 2006).

Mazāk kā 5 % uzņēmēji korupciju kā galveno uzņēmējdarbības šķērsli ir minējuši tādās valstīs, kā Vācijā (4 %, 2005), Slovēnijā (4 %), Īrijā (3 %, 2005) un arī tādā Āfrikas valstī, kā Ruandā (4 %, 2006). Jāpiezīmē, ka arī Baltkrievijā korupciju kā galveno uzņēmējdarbības šķērsli ir minējuši 7 % (2005) uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji.

Ja aplūko atsevišķi Eiropas un Centrālās Āzijas reģionu, kurā ir iekļauta arī Latvija, tad nozīmīgi mazāks skaits uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji Eiropas un Centrālās Āzijas valstīs ir minējuši šos iemeslus kā galvenos uzņēmējdarbības vides šķēršļus.

Eiropas un Centrālās Āzijas reģiona valstīs kā galvenie uzņēmējdarbības šķēršļi 2005.gada pētījuma periodā tika minēti tādi paši iemesli kā kopumā visās pētījumā aptvertajās valstīs - tikai savādākā secībā. Un nodokļu politika bija ierindojusies pirmajā vietā.

Baltijas valstu vidū nodokļu politiku visvairāk kā galveno šķērsli uzņēmējdarbības attīstībā bija minējuši 27 % (2005) Latvijas uzņēmēju, kamēr Lietuvas uzņēmēji tikai 16 % (2005) un Igaunijas uzņēmēji vismazāk - 2 % . Igaunijas uzņēmēji salīdzinoši mazāk kā Latvijas un Lietuvas uzņēmēji un kopumā Eiropas un Centrālās Āzijas reģionā ir minējuši korupciju kā vienu no galvenajiem uzņēmējdarbības attīstības kavēkļiem - tikai 4 % (2005). Finansējuma pieejamību un muitas un tirdzniecības noteikumus kā kavēkļus uzņēmējdarbībai visās Baltijas valstīs uzņēmēji ir minējuši līdzīgi. Latvijas uzņēmēju vidū biežāk kā galvenais kavēklis 2005.gadā tika nosaukta nodokļu politika – (27 %, 2005) , Igaunijas uzņēmēju vidū – darbaspēka likumdošana ( 19 %, 2005) un Lietuvas uzņēmēju vidū – noziedzība, laupīšanas un nekārtības (9 %, 2005).

Salīdzinot 2005. gada Latvijas rezultātus ar 2002.gada pētījuma rezultātiem, būtiskas un nozīmīgas izmaiņas šajā kontekstā netika novērotas.

Pēdējo 3 gadu laikā valsti ir skārušas nozīmīgas un būtiskas izmaiņas ekonomikas sektorā. Kā tiks novērtēts valdības un citu institūciju atbalsts uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā un uzlabošanā šajā laika griezumā, parādīs šī gada pētījuma rezultāti.

Vai investīcijas arī turpmāk raidīs savus signālus Latvijas uzņēmējdarbības virzienā?

Šobrīd plašsaziņas līdzekļos izskan dažādi viedokļi par iespējamo finanšu krīzi un tās ietekmi kopumā uz turpmāko ekonomisko izaugsmi Latvijā, piemēram: „Pasaules ekonomiskās krīzes laikā, valstis, kuras ir atkarīgas no ārvalstu investoriem, atrodas ļoti ievainojamā statusā, un Latvija ir starp šīm valstīm”, raksta Wall Street Journal” [2]

"Valdības darbība ieviešot pretinflācijas plānu bija pretrunā ar visiem vēlēšanu perioda solījumiem par stabilas investīciju vides saglabāšanu. Šobrīd neviens investors nevar prognozēt savu darbību Latvijā un nevar pamatot savas investīcijas šeit," uzskata SIA New Europe valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs. [3]

Savukārt Nordea Bank viceprezidents Tomass Nekermans, runājot par Baltijas valstu ekonomisko situāciju, sacīja, ka nav līkņu, kas ved tieši debesīs. Vienmēr ceļā ir korekcija valstu gaidu, inflācijas, algu inflācijas, attiecīgo valstu tekošo kontu deficīta un pieaugošā patēriņa dēļ - jo ikviens vēlas ledusskapi un televizoru - un tas, protams, veicina inflāciju un arī korekciju. [4]

Vai investīcijas arī turpmāk raidīs savus signālus Latvijas uzņēmējdarbības virzienā? Vai uzņēmējdarbības vide būs prognozējama? Vai uz nākotni var raudzīties pozitīvi?

Uz šiem un vēl citiem jautājumiem atbildes rādīs laiks, piemēram, arī tas, vai sevi attaisnos 29. aprīlī, MK apstiprināts „Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2008.gadam” un veiksmīgs valsts un uzņēmējdarbības dialogs.

Sakiet savu viedokli!

Aicinām piedalīties Uzņēmējdarbības vides un uzņēmuma darbības pētījumā un paust savu nostāju un viedokli, ja Jūsu uzņēmums nejaušā kārtībā tiks izvēlēts pētījumam, un pie Jums vizītē ieradīsies mūsu intervētājs. Aptauja ir anonīma un dati tiks izmantoti tikai apkopotā veidā.

Par pētījumu

Sīkāku informāciju par pētījumu un tā rezultātiem varat iegūt: http://www.enterprisesurveys.org/ .

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia Uzņēmējdarbības vides un uzņēmuma darbības pētījumu veica 2002.gadā aptaujājot 176 augstākā līmeņa vadītājus, un 2005.gadā, aptaujājot 205 augstākā līmeņa vadītājus Latvijas uzņēmumos. Šogad mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia Uzņēmējdarbības vides un uzņēmuma darbības pētījumu plāno veikt laikā no 2008.gada jūlija līdz oktobrim aptverot 270 uzņēmumus visā Latvijā.

Anna Jankevica

TNS Latvia projektu vadītāja
Sociālekonomisko pētījumu eksperte
t 67 096 300
e anna.jankevica@tns.lv

[1] Preses relīze LETA, Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā divpadsmitā augstākā līmeņa tikšanās. www.leta.lv. 2008. 6. jūn.
[2] Vikmanis, Valdis. Latvijai draud nopietna finanšu krīze. Db.lv. 2008. 27. mar.
[3] Petrāne, Lelde. Bojārs: "Šogad daudzi projekti tiks iesaldēti". Db.lv . 2008. 10.apr.
[4] Hāka, Žanete. Uz nākotni raugās pozitīvi. Db.lv . 2008. 5.jūn.