BRAUCĒJS
04.2008. Gribēju paskatīties, kur un
ar ko brauca latvietis senāk. Palasījos tautasdziesmas un skaidrs – brauca
latvietis tautās un ciemos, uz Rīgu un uz baznīcu, žagaros, tālas zemes un visus
ceļus. Brauca sevi rādīt un tirgoties. Jūdza latvietis savu bērīti, vērsīti,
cūku, zaķi, kazu, vilciņu, dažādus putnus un brauca savu gaitu. Irbītes un labi
ļaudis ceļu rādīja. Patika latvietim lepnums par savu braucamo un vezumiņu,
patika, ka brīnās un apbrīno. Ar lielas naudas kumeliņu varēja ir pie labas
līgaviņas, ir lielmaņos tikt. Tāpēc braukt bija labi un braukt vajadzēja.
Raugiet, kā tagad latvietis brauc!
Es iejūdzu raibu zaķi Rakstītās kamanās. Gaismai austot Rīgā
braucu, Saulei lecot Vāczemē. Vāczemnieki brīnījās: Tavu daiļu
kumeliņu!
Latvietis nevis laivo, bet kuģo,
viņš nevis braukaļā, bet brauc .
Kāds parasti ir šīs zemes braucēja mērķis, uzzinām pētījumos, kuros paredzēta
garāka izprašņāšana ar ievadu – diskusiju grupās vai padziļinātajās intervijās.
Tur latvietis stāsta, kur brauc – darba dienās uz darbu, brīvdienās uz veikalu
kopā ar ģimeni. Kopā ar ģimeni viņš vispār mīl braukt – zaļumos, makšķerēt, uz
atpūtas centriem, kur šūpoles, var brangi paēst un slidot, uz laukiem (te bieža
ir piebilde – kādreiz, kad sievasmāte tur dzīvoja). Brauc viņš arī uz ārzemēm
vasarās vai īsi pirms – tad, kad dod atvaļinājumu. Skaidrs viens – latvietis
brauc daudz. Nav svarīgi kāds ir mērķis un cik tālu [1]. Salīdzinot Latvijas
pilsoņa nobraukto kilometru skaitu ar citu Eiropas pilsoņu braukšanu, redzams,
ka vidēji gadā latvietis gandrīz deviņas reizes izbrauc savas valsts perimetru.
Līdzīgus attālumus gadā veic arī francūži, igauņi un Luksemburgas pilsoņi.
Citu ES valstu pilsoņi brauc mazāk [2]. Iespējams, tieši daudzbraukšana ir iemesls, kāpēc
latvietis, iegādājoties jaunu automašīnu, ievēros tās degvielas patēriņa, nevis
drošības parametrus [3]. Bet
tas nekas – viņš pievērsīs daudz mazāk uzmanības arī apkopes izmaksām,
automašīnas skatam un ērtībām. Viņš nediņģēsies un negaudīsies.
Ar vērsīti Rīgā braucu, Ar vērsīti Pērnavā; Visus ceļus
izstaigāju, Nu ieliku bļodiņā.
Latvietis iemīļo , viņš zina, ka
tas, kas pazīstams un savs, ir jātaupa. Nav citas valsts ES, kurā būtu tik liels
senu automašīnu īpatsvars kā Latvijā - 72 % Latvijas pilsoņu brauc ar
automašīnām, kuru mūžs mērāms desmitgadēs. Latvietis mij – vecu pret mazliet
jaunāku, bet jau iemītu. Deviņi no desmit Latvijas pilsoņiem, kuriem ir auto, to
iegādājušies jau lietotu. Bet mij arī gandrīz katrs lietuvietis un astoņi no
desmit igauņiem, visi citi mazliet biežāk brauc jaunajās [4]. Tas nekas - latvietis
turpretim plāno. Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs tuvākajā laikā plāno
iegādāties automašīnu, no tiem 28 % – gandrīz jaunu (līdz 3 gadiem vecu) un
15 % - pavisam jaunu [5].
Cūku man seglojiet, Jūdziet kazu kamanās, Lai es braucu uz
Maskavu, Uz citiem lielmaņiem.
Vidējais latvietis, tāpat kā vidējais eiropietis, brauc vidēja izmēra automašīnā pa vidējo
Eiropas pilsētas ceļu. Tomēr latvietis nebūt nav vairs tik vidējs, kad palūkojam
lielo un ģimenes auto īpatsvaru – latvietis biežāk nekā citu ES valstu pilsoņi
braukā ar liela izmēra auto
(33 %). Prāvāks lielo automašīnu īpatsvars ir tikai Zviedrijā [6]. Arī domājot par jaunu
auto, Latvijas autobraucējs sapņo būt praktisks (iegādāties universāla tipa vai
sedana tipa automašīnu) vai arī iztēlojas sevi lielajā apvidus auto – ar
visiem četriem velkošajiem
[7].
Apkaustīju kraukļam kājas, Braucu Poļu zemītē; Poļu kungi
brīnejās, Kādi Vācu kumeliņi.
Latvietis pazīst un atzīst vācu
auto. Viens autobraucējs naktī modināts var nosaukt gandrīz sešus automašīnu
zīmolus un pirmie no tiem būs Audi, Volkswagen, Mersedez Benz, BMW. Šīs markas
arī tiek vērtētas visaugstāk – gan runājot par automašīnu drošību, prestižu,
pēcpārdošanas apkalpošanu, gan ražotāja tēlu vai cenu. Ar šīm markām mēroties
var tikai Lexus – Latvijas autobraucējs to daudzreiz vērtējis visaugstāk [8].
Brāļam braucu sievu ņemt, Zaķi jūdzu kamanās, Aizgrožoju zelta
grožus, Lai neskrēja eglājā.
Latvietis baidās no liekā ,
nesaprotamā, tā, ko nepazīst. Jautāts par virkni dažādu automašīnas drošības,
kontroles un informācijas sistēmu, latvietis mulst, nespēj atbildēt, saka, ka uz
viņu tas neattiecas. Tomēr, ja zina, tad
ir pārliecināts, ka to vajag. Latvietis, kurš zina, savā jaunajā auto
gribētu gan bremžu sistēmu, kas novērš riteņu bloķēšanu, gan visādas
brīdinātājsistēmas (piemēram, tās, kas ziņo par šķēršļiem, citiem braucējiem,
to, ka brauc pārāk ātri vai miegojas). Tāpat latvietis gribētu, lai automašīna
viņu informē par sastrēgumiem, alternatīvu maršrutu un laika apstākļiem. Visu to
viņš gribētu savam auto un ticētu, ka tas darbojas un ir labs tad, ja par to
viņam stāstītu, pirmkārt, automašīnas ražotājs vai labs draugs, rads vai
nāburgs [9].
Nekas jau nav mainījies. Latvietis ir
prātīgs un mīl varenus un stabilus braucamos. Latvietis zina, kas labs un ko
grib, bet, ja nezina, tad arī negrib. Latvietis uzticas lietpratējam, draugam un
mijējam. Latvietis kā braucis, tā brauc.
[1] TNS Latvia veiktās FGD, padziļinātās intervijas (tēmas –
degvielas tirgus, sabiedriskā ēdināšana, iepirkšanās ieradumi).
[2] Datu avots: Īpašais Eirobarometrs 267/ vilnis 65.4 – TNS
Opinion & Social. Mērķa grupa: Latvijas pilsoņi vecumā no 15
gadiem. [3] Turpat. [4] Turpat. [5] Datu avots: TNS Atlas™, 2007. gada pavasaris. Mērķa
grupa: Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem. [6] Datu avots: Īpašais
Eirobarometrs 267/ vilnis 65.4 – TNS Opinion & Social. Mērķa
grupa: Latvijas pilsoņi vecumā no 15 gadiem. [7] Datu avots: TNS Car
Brand Health Survey 2007. Mērķa grupa: Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir
automašīna jaunāka par 7 gadiem. [8] Turpat. [9] Datu avots: Īpašais Eirobarometrs 267/ vilnis 65.4 – TNS
Opinion & Social. Mērķa grupa: Latvijas pilsoņi vecumā no 15
gadiem.
Aija Dementjeva
TNS Latvia projektu
vadītāja t 67 096 300 e aija.dementjeva@tns.lv
|