BRAUCĒJS

04.2008. Gribēju paskatīties, kur un ar ko brauca latvietis senāk. Palasījos tautasdziesmas un skaidrs – brauca latvietis tautās un ciemos, uz Rīgu un uz baznīcu, žagaros, tālas zemes un visus ceļus. Brauca sevi rādīt un tirgoties. Jūdza latvietis savu bērīti, vērsīti, cūku, zaķi, kazu, vilciņu, dažādus putnus un brauca savu gaitu. Irbītes un labi ļaudis ceļu rādīja. Patika latvietim lepnums par savu braucamo un vezumiņu, patika, ka brīnās un apbrīno. Ar lielas naudas kumeliņu varēja ir pie labas līgaviņas, ir lielmaņos tikt. Tāpēc braukt bija labi un braukt vajadzēja.

Raugiet, kā tagad latvietis brauc!

Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstītās kamanās.
Gaismai austot Rīgā braucu,
Saulei lecot Vāczemē.
Vāczemnieki brīnījās:
Tavu daiļu kumeliņu!

Latvietis nevis laivo, bet kuģo, viņš nevis braukaļā, bet brauc . Kāds parasti ir šīs zemes braucēja mērķis, uzzinām pētījumos, kuros paredzēta garāka izprašņāšana ar ievadu – diskusiju grupās vai padziļinātajās intervijās. Tur latvietis stāsta, kur brauc – darba dienās uz darbu, brīvdienās uz veikalu kopā ar ģimeni. Kopā ar ģimeni viņš vispār mīl braukt – zaļumos, makšķerēt, uz atpūtas centriem, kur šūpoles, var brangi paēst un slidot, uz laukiem (te bieža ir piebilde – kādreiz, kad sievasmāte tur dzīvoja). Brauc viņš arī uz ārzemēm vasarās vai īsi pirms – tad, kad dod atvaļinājumu. Skaidrs viens – latvietis brauc daudz. Nav svarīgi kāds ir mērķis un cik  tālu [1]. Salīdzinot Latvijas pilsoņa nobraukto kilometru skaitu ar citu Eiropas pilsoņu braukšanu, redzams, ka vidēji gadā latvietis gandrīz deviņas reizes izbrauc savas valsts perimetru. Līdzīgus attālumus gadā veic arī francūži, igauņi un Luksemburgas pilsoņi.  Citu ES valstu pilsoņi brauc mazāk [2]. Iespējams, tieši daudzbraukšana ir iemesls, kāpēc latvietis, iegādājoties jaunu automašīnu, ievēros tās degvielas patēriņa, nevis drošības parametrus [3]. Bet tas nekas – viņš pievērsīs daudz mazāk uzmanības arī apkopes izmaksām, automašīnas skatam un ērtībām. Viņš nediņģēsies un negaudīsies.

Ar vērsīti Rīgā braucu,
Ar vērsīti Pērnavā;
Visus ceļus izstaigāju,
Nu ieliku bļodiņā.

Latvietis iemīļo , viņš zina, ka tas, kas pazīstams un savs, ir jātaupa. Nav citas valsts ES, kurā būtu tik liels senu automašīnu īpatsvars kā Latvijā - 72 % Latvijas pilsoņu brauc ar automašīnām, kuru mūžs mērāms desmitgadēs. Latvietis mij – vecu pret mazliet jaunāku, bet jau iemītu. Deviņi no desmit Latvijas pilsoņiem, kuriem ir auto, to iegādājušies jau lietotu. Bet mij arī gandrīz katrs lietuvietis un astoņi no desmit igauņiem, visi citi mazliet biežāk brauc jaunajās [4]. Tas nekas - latvietis turpretim plāno. Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs tuvākajā laikā plāno iegādāties automašīnu, no tiem 28 % – gandrīz jaunu (līdz 3 gadiem vecu) un 15 % - pavisam jaunu [5].

Cūku man seglojiet,
Jūdziet kazu kamanās,
Lai es braucu uz Maskavu,
Uz citiem lielmaņiem.

Vidējais latvietis, tāpat kā vidējais eiropietis, brauc vidēja izmēra automašīnā pa vidējo Eiropas pilsētas ceļu. Tomēr latvietis nebūt nav vairs tik vidējs, kad palūkojam lielo un ģimenes auto īpatsvaru – latvietis biežāk nekā citu ES valstu pilsoņi braukā ar liela izmēra auto (33 %). Prāvāks lielo automašīnu īpatsvars ir tikai Zviedrijā [6]. Arī domājot par jaunu auto, Latvijas autobraucējs sapņo būt praktisks (iegādāties universāla tipa vai sedana tipa automašīnu)  vai arī iztēlojas sevi lielajā apvidus auto – ar visiem četriem velkošajiem [7].

Apkaustīju kraukļam kājas,
Braucu Poļu zemītē;
Poļu kungi brīnejās,
Kādi Vācu kumeliņi.

Latvietis pazīst un atzīst vācu auto. Viens autobraucējs naktī modināts var nosaukt gandrīz sešus automašīnu zīmolus un pirmie no tiem būs Audi, Volkswagen, Mersedez Benz, BMW. Šīs markas arī tiek vērtētas visaugstāk – gan runājot par automašīnu drošību, prestižu, pēcpārdošanas apkalpošanu, gan ražotāja tēlu vai cenu. Ar šīm markām mēroties var tikai Lexus – Latvijas autobraucējs to daudzreiz vērtējis visaugstāk [8].

Brāļam braucu sievu ņemt,
Zaķi jūdzu kamanās,
Aizgrožoju zelta grožus,
Lai neskrēja eglājā.

Latvietis baidās no liekā , nesaprotamā, tā, ko nepazīst. Jautāts par virkni dažādu automašīnas drošības, kontroles un informācijas sistēmu, latvietis mulst, nespēj atbildēt, saka, ka uz viņu tas neattiecas. Tomēr, ja zina, tad ir pārliecināts, ka to vajag. Latvietis, kurš zina, savā jaunajā auto gribētu gan bremžu sistēmu, kas novērš riteņu bloķēšanu, gan visādas brīdinātājsistēmas (piemēram, tās, kas ziņo par šķēršļiem, citiem braucējiem, to, ka brauc pārāk ātri vai miegojas). Tāpat latvietis gribētu, lai automašīna viņu informē par sastrēgumiem, alternatīvu maršrutu un laika apstākļiem. Visu to viņš gribētu savam auto un ticētu, ka tas darbojas un ir labs tad, ja par to viņam stāstītu, pirmkārt, automašīnas ražotājs vai labs draugs, rads vai nāburgs [9].

Nekas jau nav mainījies. Latvietis ir prātīgs un mīl varenus un stabilus braucamos. Latvietis zina, kas labs un ko grib, bet, ja nezina, tad arī negrib. Latvietis uzticas lietpratējam, draugam un mijējam. Latvietis kā braucis, tā brauc.

[1] TNS Latvia veiktās FGD, padziļinātās intervijas (tēmas – degvielas tirgus, sabiedriskā ēdināšana, iepirkšanās ieradumi).

[2] Datu avots: Īpašais Eirobarometrs 267/ vilnis 65.4 – TNS Opinion & Social.   Mērķa grupa: Latvijas pilsoņi vecumā no 15 gadiem.
[3] Turpat.
[4] Turpat.
[5] Datu avots: TNS Atlas™, 2007. gada pavasaris. Mērķa grupa: Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem.
[6] Datu avots: Īpašais Eirobarometrs 267/ vilnis 65.4 – TNS Opinion & Social.  Mērķa grupa: Latvijas pilsoņi vecumā no 15 gadiem.
[7] Datu avots: TNS Car Brand Health Survey 2007. Mērķa grupa: Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir automašīna jaunāka par 7 gadiem.
[8] Turpat.
[9] Datu avots: Īpašais Eirobarometrs 267/ vilnis 65.4 – TNS Opinion & Social.  Mērķa grupa: Latvijas pilsoņi vecumā no 15 gadiem.

Aija Dementjeva

TNS Latvia projektu vadītāja
t 67 096 300
e aija.dementjeva@tns.lv