Pasaulē, kurā raksturlielumi - ātrāk, vairāk, lielāks, augstāks - paši par sevi tiek uztverti kā vērtības, arvien biežāk ir situācijas, kad tiecoties pēc šīm „vērtībām”, tiek pazaudēts saturs, kas nosaka – Vai liels tiešām ir liels vai tikai izliekas? Arī attiecībā uz vides reklāmām par galveno vērtību bieži tiek pasludināts procents (vēlams pēc iespējas augstāks), aizmirstot par šī procenta saturu, proti – izlasi jeb cilvēku kopumu, ko tā pārstāv.