Eiropiešiem nozīmīgākās vērtības ir miers un cieņa pret apkārtējo vidi
12.2007. Lielākajai daļai eiropiešu (61 %) nozīmīgākās
vērtības, kuras būtu jāsaglabā un jānostiprina ir miers (61 %) un cieņa
pret dabu un apkārtējo vidi (50 %). Šādus rezultātus sniedz Eirobarometra pētījums, kuru veic
Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion
& Social (Latvijā šo pētījumu veic mediju, tirgus un sociālo pētījumu
aģentūra TNS Latvia).

Pētījums, kura gaitā tika aptaujāti vairāk nekā 26 000 cilvēku 27 Eiropas
Savienības dalībvalstīs, atklāj arī, ka praktiski visas tautas mieru uzskata par
vienu no galvenajām vērtībām – 19 no 27 valstīm miers ir pirmajā vietā starp
vērtībām, kuras ir jāsaglabā un jānostiprina sabiedrībā. Pat valstīs, kurās šī
vērtība ir minēta salīdzinoši retāk (45 % Igaunijā un Lietuvā), to
joprojām nosauc gandrīz puse aptaujāto. Vairākās valstīs ļoti augsts skaits
respondentu par galveno uzskata cieņu pret dabu un apkārtējo vidi, Luksemburgā
tie ir 78 %, Zviedrijā - 76 %, Somijā - 74 % un
Dānijā - 70 %.
Arī Latvijas pilsoņi kā vērtības, kuras ir jāsaglabā un jānostiprina
sabiedrībā, visbiežāk nosauc cieņu pret dabu un apkārtējo vidi (59 %) un
mieru (58 %).

Sociālajai vienlīdzībai un solidaritātei īpaša nozīmē tiek piešķirta Kiprā
(54 %), Portugālē un Austrijā (abās pa 50 %) un Somijā (48 %).
Latvijā šo vērtību nosauc aptuveni trešdaļa respondentu (33 %). Domas
brīvība dominē Lielbritānijā (55 %) un Nīderlandē (52 %), kamēr
Latvijā šo vērtību nosauc vien katrs ceturtais aptaujātais (23 %).
Vislielākā rezultātu atšķirība ir attiecībā pret iecietību un atvērtību
citiem, kuru min vairāk nekā puse respondentu Nīderlandē (60 %), Beļģijā
(51 %) un Dānijā (50 %), taču tikai 11 % Grieķijā un 16 %
Kiprā. Arī Latvijā šo vērtību min salīdzinoši maza sabiedrības daļa – katrs
piektais respondents uzskata, ka iecietība un atvērtība pret citiem ir vērtība,
kas jāsaglabā un jānostiprina sabiedrībā.
Tomēr jānorāda, ka Austrumeiropas valstīs pieaug kultūras daudzveidības
nozīmīgums (vairāk nekā 15 % Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Igaunijā, Rumānijā
un Bulgārijā).
TNS Opinion veiktais pētījums atklāj arī vairākas interesantas parādības,
rezultātus analizējot pēc sociāl-demogrāfiskajām kategorijām. Pirmkārt,
attiecībā uz dzimumu, ir vērtības, kuras salīdzinoši augstāk tiek vērtētas no
viena dzimuma puses. Tā, piemēram, sievietes augstāk novērtē tādas vērtības kā
miers (64 % sievietes pret 58 % vīrieši) un iecietība un atvērtība
(attiecīgi 40 % pret 34 %). Vērtības, kuras augstāk vērtējuši vīrieši
ir progress un inovācijas (17 % pret 11 %), uzņēmējdarbība (12 %
pret 7 %) un domas brīvība (39 % pret 34 %).
Otrkārt, kopumā visbiežāk izceltā vērtība “miers” ir īpaši nozīmīga vecākiem
cilvēkiem (to min 69 % respondentu vecāki par 55 gadiem, kamēr vecuma grupā
no 15 līdz 24 gadiem – 56 %).
Treškārt, liela ietekme uz respondentu sabiedriskajiem uzskatiem ir
politiskajai nosliecei. No visiem vērā ņemtajiem faktoriem šis, iespējams, ir
pats nozīmīgākais viedokļa noteicējs. Politiski kreisi tendētiem respondentiem
ir ievērojami izteikta tendence atbildēt, ka sabiedrībai jāsaglabā un
jānostiprina sociālā vienlīdzība un solidaritāte (kreisie: 45 % pret
labējiem: 31 %). No viņiem arī biežāk var sagaidīt atbildi, ka svarīga ir
iecietība un atvērtība pret citiem (kreisie: 43 % pret labējiem:
32 %). Respondenti, kas sevi uzskata par politiski labējiem, biežāk uzsver
vēsturi un tās sniegtās mācības (labējie: 23 % pret kreisajiem: 14 %).
Tas pats attiecināms arī uz uzņēmējdarbību (labējie: 15 % pret kreisajiem:
7 %) un progresu un inovācijām (labējie: 18 % pret kreisajiem:
11 %).
Lai arī miers joprojām tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajām vērtībām, kas
mūsu sabiedrībā ir jāsaglabā un pat jānostiprina, jaunākās Eirobarometra tendences atklāj
pieaugošās eiropiešu raizes par apkārtējo vidi. Šī problēma šobrīd globālā
mērogā tiek uzskatīta par neatliekamāku nekā, piemēram, sociālā vienlīdzība,
domas brīvība un iecietība.
Par pētījumu
Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS
Opinion & Social aptauju veica no 2007.gada 14.februāra līdz 18.martam, aptaujājot 26466 Eiropas Savienības
pilsoņus 27 dalībvalstīs.
Latvijā aptauju veica mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia, aptaujājot 1006 Latvijas un
citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas
pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.
Intars Āboms
TNS Latvia projektu vadītājs t 67 096 300 e intars.aboms@tns.lv
|