Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi ar savu naudu vai rīcību
atbalstīt dzīvnieku patversmju izveidi
09.2007. Vairā nekā puse (54 %) Latvijas
iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem būtu gatavi ar savu naudu vai
rīcību atbalstīt dzīvnieku patversmju izveidi. Šādus datus uzrāda mediju, tirgus
un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia
2007.gada septembrī veiktais pētījums.
Izplatītākie mājdzīvnieki - suņi un kaķi
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir kāds
mājdzīvnieks (59 %). Savukārt aptuveni 2/5 respondentu nav
mājdzīvnieku (41 %). Mājdzīvnieki salīdzinoši biežāk ir šādu sociāli
demogrāfisko grupu pārstāvjiem - sievietēm, aptaujātajiem vecuma grupās no 15
līdz 24 gadiem un no 45 līdz 54 gadiem, skolniekiem, studentiem, tāpat
mājdzīvnieki biežāk ir ģimenēs, kurās dzīvo 3 un vairāk cilvēki, kā arī tiem
respondentiem, kuriem nav personīgo ienākumu, arī ciematu un lauku iedzīvotājiem
un Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionā dzīvojošajiem.
Savukārt bez mājdzīvniekiem visbiežāk dzīvo vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 25
līdz 34 gadiem un aptaujātie ar augstāko izglītību, arī pensionāri, vadītāji,
respondenti, kuri dzīvo vieni paši, kā arī aptaujātie, kuri ir precējušies, bet
nedzīvo kopā, tāpat arī respondenti, kuru ģimenes ienākumi ir lielāki par 100
latiem uz vienu ģimenes locekli, respondenti, kuru personīgie ienākumi ir no 100
līdz 200 latiem mēnesī un vairāk par 300 latiem mēnesī. Bez mājdzīvniekiem
biežāk dzīvo rīdzinieki un vidzemnieki. Izdarot kopsavilkumu, redzams, ka
mājdzīvnieki salīdzinoši biežāk ir sastopami ģimenēs ar bērniem, kuras dzīvo
ārpus Rīgas.
Populārākie mājdzīvnieki ir kaķi (68 %) un suņi (39 %).
Savukārt citi mājdzīvnieki ir nozīmīgi retāk sastopami – tā grauzēji (jūras
cūciņa, kāmītis, žurciņa u.c.) ir 8 % aptaujāto, papagailis vai cits
putns ir 7 %, zivis un trusis ir tikai 6 % respondentu,
kuriem ir mājdzīvnieki.
Trešdaļa iedzīvotāju ir gatavi nākotnē ņemt mājdzīvniekus no patversmes vai
ielas
Vairāk nekā ceturtā daļa aptaujāto (28 %) ir paņēmuši mājās
dzīvnieku no patversmes vai no ielas, kamēr lielāka daļa nekad nav ņēmuši
dzīvnieku no patversmes vai no ielas (72 %). Jautāti, vai nākotnē
būtu ar mieru paņemt dzīvnieku no patversmes vai ielas, aptuveni trešdaļa
respondentu pieļāva šādu iespēju (31 %), savukārt vairāk nekā puse
respondentu ir pret šādu ideju (62 %), bet 7 % nespēj
sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Ja atsevišķi apskata tikai respondentus, kuriem ir mājdzīvnieki, tad redzams,
ka jau vairāk nekā trešā daļa aptaujāto (36 %) ir paņēmuši mājās
dzīvnieku un 2/5 no respondentiem, kuriem ir mājdzīvnieki būtu gatavi nākotnē
paņemt dzīvnieku no patversmes vai ielas.
Visbiežāk dzīvnieku no patversmes vai ielas ir paņēmušas sievietes,
respondenti vecumā no 35 līdz 44 gadiem, krievvalodīgie respondenti,
pašnodarbinātie, mājsaimnieces, skolnieki, studenti, aptaujātie no ģimenēm,
kurās ir 4 cilvēki, respondenti augstiem (vairāk par 200 latiem mēnesī) ģimenes
ienākumiem uz vienu ģimenes locekli, kā arī Rīgā dzīvojošie un tie, kuriem ir
mājās mājdzīvnieks.
Savukārt nākotnē visbiežāk dzīvnieku ņemt no patversmes vai ielas būtu
gatavas sievietes, jaunākā gadu gājuma iedzīvotāji (15 līdz 34 gadi) un
iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem, respondenti ar pamata vai vidējo
speciālo izglītību, studenti, skolnieki, mājsaimnieces, aptaujātie no ģimenēm,
kurās ir 3 vai 4 cilvēki, arī neprecētie, aptaujātie bez personīgajiem
ienākumiem, aptaujātie ar zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 100 latiem
mēnesī), kā arī respondenti ar augstiem ģimenes ienākumiem (virs 200 latiem
mēnesī), ciematos un lauku teritorijas, kā arī tie, kuriem jau ir
mājdzīvnieks.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir gatavi atbalstīt patversmju
izveidi
Lai arī līdz šim aptuveni piektā daļa respondentu ar savu rīcību vai naudu
jebkad ir atbalstījuši dzīvnieku patversmju izveidi (20 %),
nākotnē vairāk nekā puse respondentu būtu gatavi reāli atbalstīt dzīvnieku
patversmju izveidi (54 %) vai nu ar savu naudu, vai savu darbību.
Salīdzinoši biežāk patversmju izveidi atbalstīt ir gatavas sievietes,
iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem, aptaujātie ar vidējo speciālo vai
augstāko izglītību, vadītāji, strādnieki, aptaujātie no ģimenēm, kurās ir 4
cilvēki, respondenti, kuri ir precēti, bet dzīvo šķirti, aptaujātie ar augstiem
ģimenes un personīgajiem ienākumiem (virs 200 latiem mēnesī), kā arī Rīgā un
Vidzemes reģionā dzīvojošie.
Par aptauju
Aptauju mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica laikā no 2007.gada 14.
līdz 20. septembrim, visā Latvijā aptaujājot 526 Latvijas iedzīvotājus vecumā no
15 līdz 74 gadiem.
Intars Āboms
TNS Latvia projektu vadītājs
t 67 096 300
e intars.aboms@tns.lv
|
