06.2007. Gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šogad Jāņus un Līgo svētkus plāno pavadīt kādā individuālā pasākumā kopā ar draugiem. Šādu iezīmi atklāj TNS Latvia šā gada maija beigās veiktā iedzīvotāju aptauja.

Vairākumam Latvijas iedzīvotāju Jāņi un Līgo svētki ir nozīmīgs pasākums

Lielākā daļa jeb 7 no 10 Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem atzīst, ka Jāņi un Līgo svētki viņiem ir ļoti nozīmīgi un viņi tos vienmēr vai gandrīz vienmēr svin (70 %). Kopumā var secināt, ka absolūtajam vairākumam Latvijas iedzīvotāju Jāņi un Līgo svētki ir lielākā vai mazākā mērā, bet nozīmīgs pasākums, kuru viņi mēdz svinēt, jo tikai 4 % iedzīvotāju šie svētki nepavisam nav nozīmīgi un viņos tos nesvin.

Likumsakarīgi, ka šādu sociāli-demogrāfisko grupu pārstāvjiem - latviešiem, iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 44 gadiem, kā arī lauku iedzīvotājiem - šie svētki biežāk ir ļoti nozīmīgi, un viņi tos svin vienmēr vai gandrīz vienmēr. Savukārt to, ka šos svētkus vispār nesvin, biežāk atzīst vecākās paaudzes pārstāvji (55-74 gadi), pensijā esošie cilvēki. Arī cittautieši biežāk atbild, ka Jāņi un Līgo svētki viņiem nav nozīmīgi un viņi tos neatzīmē.

Jāņi – vairākumam individuāls pasākums kopā ar draugiem

Jāņus un Līgo svētkus varētu nodēvēt par kopā sanākšanas svētkiem, jo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šogad Jāņus un Līgo svētkus plāno pavadīt lielākos vai mazākos saviesīgos pasākumos. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji Jāņus un Līgo plāno pavadīt kādā individuālā pasākumā kopā ar draugiem (64 %).

Arī nākamais biežāk minētais šo svētku pavadīšanas veids ir saistīts ar kopā būšanu – desmitā daļa iedzīvotāju šos Jāņus un Līgo plāno pavadīt kādā sabiedriskā pasākumā vai koncertā (10 %). Dažādu sabiedrisko Jāņu un Līgo pasākumu un koncertu organizētāji savos pasākumos var rēķināties ar jauniešu, kā arī iedzīvotāju vecumā no 35 līdz 44 gadiem, pieplūdumu. Tāpat šos pasākumus biežāk varētu apmeklēt lauku iedzīvotāji, īpaši Pierīgas, Kurzemes un Latgales reģionos dzīvojošie.

Jānorāda, ka 3 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem Jāņu naktī ir ieplānojuši parūpēties par Latvijas demogrāfisko situāciju – proti, to pavadīt, papardes zieda meklējumos. Īpaši uz papardes zieda meklēšanu ir noskaņojušies iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem.

Tomēr ir jāatzīmē, ka nedaudz mazāk nekā desmitā daļa iedzīvotāju svētkus svinēs mājās pie televizora (9 %), un vēl daļa cilvēku strādās vai būs darbā (2 %). Iespējams, ka daļa no pēdējiem apkalpos tos, kas būs ieradušies uz kādu no sabiedriskajiem Jāņu pasākumiem. Savukārt Jāņus pie televizora ekrāna biežāk plāno pavadīt vecākās paaudzes cilvēki – katrs piektais Latvijas iedzīvotājs vecumā no 55 līdz 74 gadiem ieplānojis tieši šādi nosvinēt Jāņus. Taču nevar teikt, ka vecākās paaudzes pārstāvji būtu neaktīvi Jāņu svinētāji, jo apmēram puse šīs mērķa grupas pārstāvju Jāņus un Līgo svinēs kopā ar draugiem vai ģimeni un radiniekiem.

Tāpat jāpiebilst, ka aptaujas laikā, kas noritēja vairākas nedēļas pirms Jāņiem, vairāk kā desmitā daļa iedzīvotāju vēl nebija izlēmuši, kā viņi svinēs Jāņus (14 %), bet tikai 3 % atzinuši, ka šos svētkus nesvinēs vispār. Tātad vēl ir iespēja noprecizēt savu izvēli vai, kā pēdējā gadījumā, mainīt to par labu svinēšanai.

Par pētījumu

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia pētījumu veica laikā no 2007.gada 23. līdz 29. maijam, regulārās OMNIbusa aptaujas ietvaros aptaujājot 516 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Izlase ir reprezentatīva visam Latvijas iedzīvotāju ģenerālajam kopumam vecuma grupā 15-74 gadi (1,8 miljoniem cilvēku).

Intars Āboms

TNS Latvia projektu vadītājs
t 67 096 300
e intars.aboms@tns.lv