Īsumā par visu


Pētījumu industrija
   Inovācijas mediju pētījumos
   Kas notiek Latvijā?


Mediju pētījumi
   Reklāmas tirgus
   Uzziņu pakalpojumu lietošana


Mārketinga pētījumi
   Brīvais laiks
   Latvijas darba tirgus
   Klientu apkalpošanas indekss


Sociālie pētījumi
   Jāņu svinēšana
   Vai esam laimīgi?


Tehnoloģijas & risinājumi
   Darba devēju pētījums
   Kvalitatīvās pētījumu metodes
   Personālmetri


Paralēlā darbība
   Paralēlā darbība


Arhīvs


www.tns.lv


Eiropieši sevi atzīst par laimīgiem

 

06.2007. Absolūtais vairākums eiropiešu (85 %) uzskata, ka viņi ir laimīgi. Šādus rezultātus sniedz Eirobarometra pētījums, kuru veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social (Latvijā šo pētījumu veic mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia) . Savukārt Latvijā sevi par laimīgiem atzīst 7 no 10 Latvijas pilsoņiem (72 %).

 

 

Pētījumā tika intervēti apmēram 26 800 cilvēku visās 27 dalībvalstīs un tas rāda, ka laimes novērtējums Eiropas Savienības valstīs nav vienāds. Cilvēki, kuri dzīvo „vecajās” 15 Eiropas Savienības dalībvalstīs kopumā ir laimīgāki par tiem, kas dzīvo jaunajās dalībvalstīs. Ir trīs valstis, kurās vairāk nekā 40 % iedzīvotāju apgalvo, ka esot ļoti laimīgi: Dānija (49 %), Īrija (46 %) un Nīderlande (43 %). Un pretēji: divās jaunākajās dalībvalstīs – Bulgārijā un Rumānijā – ļoti laimīgi ir mazāk nekā 10 % iedzīvotāju. Savukārt Bulgārijā vairāk nekā puse aptaujāto saka, ka viņi nejūtas laimīgi (55 %).

 

Lai saprastu, cik cilvēki ir apmierināti ar savu dzīvi, TNS Opinion veiktajā pētījumā tika ietverti arī citi dzīves aspekti. Dažādās valstīs atbilstoši respondentu apgalvojumiem laimes rādītāji atšķiras un tie saistīti ar citiem aspektiem, piemēram, kā cilvēki uztver esošo dzīves līmeni, dzīves kvalitāti vai darba iespējas.

 

Vidēji vairāk nekā 9 no 10 eiropiešiem ir apmierināti ar saviem mājokļiem (91 %). Kad jautājums tiek uzdots par brīvā laika pavadīšanas un darba iespējām tuvākajā apkārtnē, apmierinātības līmenis ir daudz zemāks.

 

 

Eiropas Savienībā kopumā, pilsoņi visbiežāk ir apmierināti ar savu māju vai dzīvokli (91 %), dzīves kvalitāti rajonā, kurā dzīvo (85 %), ar veselības stāvokli (84 %) un savu dzīves līmeni (81 %).

 

Apmierinātība ar dzīves līmeni atsevišķās Eiropas Savienības  valstīs ir atšķirīga. Augstākais apmierinātības līmenis ir Beniluksa valstīs, Skandināvijā, Anglijā un Īrijā. Savukārt Baltijas valstis, Ungārija un Slovākija rādītāju ziņā atrodas zem Eiropas Savienības vidējā rādītāja (50 %-70 %).

 

 

Latvijas pilsoņu viedoklis ir atšķirīgs. Kopumā visos parametros Latvijā aptaujātie ir mazāk apmierināti ar minētajiem dzīves aspektiem kā Eiropas Savienībā vidēji. Augstākā apmierinātība Latvijas pilsoņiem ir ar transporta iespējām (74 %), iepirkšanās iespējām (74 %), savu veselības stāvokli (70 %) un dzīves kvalitāti rajonā, kurā dzīvo (70 %). Savukārt, tieši tāpat kā Eiropas Savienībās valstīs kopumā, arī Latvijas pilsoņi visretāk pauž apmierinātību ar brīvā laika pavadīšanas iespējām dzīves vietā (Eiropas Savienībā - 59 %; Latvijā – 44 %) un darba iespējām rajonā, kurā dzīvo (Eiropas Savienībā – 37 %; Latvijā – 33 %).

 

Par TNS Polling & Social Fakti un Skaitļi

Eirobarometra pārskats publicēts 2007.gada februāri http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb_special_en.htm Šie dati ir balstīti uz TNS Opinion & Social pētījumu, kas tika veikts 2006.gada novembrī – decembrī. Visi augstāk minētie dati ir balstīti uz aptaujāto iedzīvotāju viedokļiem. TNS atbalsta datu publicēšanu tādā kontekstā un interpretācijā, kādā mēs tos esam snieguši. Mēs nenesam atbildību par jebkuru citu interpretāciju.

 

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social aptauju veica no 2006.gada 17.novembra līdz 19.decembrim , aptaujājot 26755 Eiropas Savienības pilsoņus 27 dalībvalstīs. Latvijā aptauju veica mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia , aptaujājot 1019 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

 

Intars Āboms

TNS Latvia projektu vadītājs
t 67 096 300
e intars.aboms@tns.lv


© 2024 TNS Latvia | Autortiesības