06.2007. Mani vienmēr ir interesējuši konkurentu finanšu rādītāji. Profesionāla ziņkārība – kā tad veicas konkurentiem. Vienmēr gribas salīdzināt, vai pašu sasniegtais rezultāts ir labs vai arī tikai viduvējs. Un Jums negribas? Protams, ir izņēmumi.

Un kā tika solīts iepriekšējā Tava Neredzamā Sabiedrotā izlaidumā, sniedzam iespēju iepazīties ar lielāko tirgus pētījumu uzņēmumu finanšu rādītāju apkopojumu par 2006.gadu.

Kāds tad tas ir bijis - 2006.gads? Cik ražīgs vai neveiksmīgs?

Kopumā tas uzskatāms par diezgan veiksmīgu visiem lielākajiem tirgus dalībniekiem. Industrijas apgrozījums ir pieaudzis par 15 %, kas ir 8 procentu punkti virs inflācijas un norāda uz tirgus attīstību. Tikai kurā virzienā? Šos skaitļus nevar skatīt atsevišķi. Jāizvērtē, kāds tad bija valsts pasūtījuma īpatsvars šajā procesā.

Ņemot vērā pagājušā gada pieredzi, TNS Latvia šogad savlaicīgi pieprasīja informāciju no valsts iestādēm par tēriņiem tirgus, mediju un sabiedriskās domas pētījumiem pagājušajā gadā. Tos apkopojot, var redzēt, ka Labklājības ministrija 2006.gadā par tirgus pētījumiem ir veikusi maksājumus 1,2 miljonu latu apmērā, kur „lauvas tiesu” – 75 % saņēma Latvijas Universitāte. Protams, Latvijas Universitāte pati neveic ne iedzīvotāju, ne uzņēmumu aptaujas. Attiecīgi šis darbs tika pasūtīts tirgus izpētes uzņēmumiem. Uzskatu, ka no šiem 1,2 miljoniem latu, vismaz ¼ jeb 300 000 latu ir nonākuši tirgus pētījumu industrijā, kas faktiski arī veido šo tirgus pieaugumu virs inflācijas %. Bet ja pieaugums, ko dod ar valsts institūcijām nesaistītie klienti ir tikai inflācijas lielumā, tad tā faktiski nav.

Vai no tā var apgalvot, ka privātais sektors neuzskata par nepieciešamu ieguldīt vairāk līdzekļu tirgus izpētē? Uz šo jautājumu nevarētu atbildēt viennozīmīgi, bet izplūst garos spriedelējumos, ka to ietekmē valsts ekonomiskās izaugsmes tempi, tirgus piesātinātība, konkurence un daudzi citi ārējie faktori, negribas. Tos tirgus pētnieki ietekmēt nevar. Tomēr nelielā tirgus izaugsme (tuvu nullei) ir uzskatāma par negatīvu parādību valstī, kuras IKP pieauguma tempi rakstāmi ar divciparu skaitļiem.

Vai uzņēmumiem uz to ir nepieciešams reaģēt? Protams. Kā, to noteiks katra uzņēmuma individuālā stratēģija. Un ja nekas nemainīsies, daudziem maziem tirgus izpētes uzņēmumiem var nākties meklēt papildus ienākumu avotus, lai izturētu inflācijas radīto papildus izdevumu spiedienu. Tālredzīgākie uzņēmumi jau laicīgi sāka lūkoties pēc iespējamajiem sadarbības partneriem. 2006.gada rudenī no tirgus izzuda firma InMind, lai atsāktu savu darbību nu jau zem starptautiski atpazīstamā Gfk zīmola. Arī MarketLab pārtapa par Factum Group dalībnieku, izveidojot Austrumeiropas tirgus pētnieku grupu. Vai drīzumā pārmaiņas skars arī SKDS un Data Serviss, rādīs laiks. Savukārt Latvijas Faktiem sadarbības partneri atrast būs grūtāk. Ja jau Gfk, būdams netiešs LF akcionārs, nolēma no turpmākas sadarbības atteikties un iegādāties InMind, tālāki komentāri par šo uzņēmumu diez vai ir nepieciešami.

Noslēgumā vēlos piedāvāt Latvijas pētījumu tirgus TOP 5 uzņēmumus pēc 2006.gada rezultātiem. Tā kā uzņēmumu gada apgrozījums ir TOP 5 pamatā, būs interesanti pavērot, kas mainīsies pēc gada, kad Eiropas fondu ģenerētie pasūtījumi samazināsies. Vai kāds, kas nav pirmajā trijniekā, spēs pārvarēt 500 000 latu apgrozījuma robežu? Pretendenti ir 4. Tiem, kas to paveiks, 2007.gads būs uzskatāms par izdevušos. Starts šai sacensībai jau ir dots pirms pusgada. Gaidām rezultātus.

Turpinājums sekos... (pēc gada)

Valters Sičevs

TNS Latvia valdes priekšsēdētājs
t 67 096 300
e valters.sicevs@tns.lv