03.2007. Par aktualitātēm politikā, ekonomikā un tautsaimniecībā vēsta gan drukātie mediji, gan elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (radio, TV), gan interneta portāli. Ziņas ir produkts, par ko ir vissīvākā konkurence mediju tirgū. Arvien pieaugošais dzīves temps liek tradicionālo mediju videi kļūt dinamiskākai. Gandrīz vai katram drukātajam medijam ir sava elektroniskā izdevuma versija Internetā. Arī WAP tehnoloģijas jau kādu laiku ļauj laikrakstu saturu aplūkot mobilajos telefonos. Vai jaunās tehnoloģijas tuvākajā nākotnē varētu aizstāt drukātos ziņu nesējus - laikrakstus?

Par to, ka 96 % Latvijas iedzīvotāji 15 līdz 74 gadu vecumā pēdējās nedēļas laikā vismaz vienu reizi ir patērējuši vismaz vienu no medijiem, liecina mediju aģentūras Starcom sadarbībā ar mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūru TNS Latvia veiktais mediju patēriņa dienaskārtības pētījums. Var teikt, ka mediji ir kopā ar patērētāju visas dienas garumā. Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs medijiem darbadienā velta vidēji 7 stundas un brīvdienā – vidēji 7 stundas un 50 minūtes. Daļa no mediju aktivitātēm kādā laika posmā kļūst par fona aktivitāti, kā, piemēram, radio vai TV. Un šajā laikā ir iespējams strādāt, braukt ar auto, veikt mājas darbus vai arī patērēt vēl kādu mediju, piemēram, sērfot internetā, lasīt avīzes, žurnālus.

Laikrakstu un žurnālu lasīšanai iedzīvotāji velta salīdzinoši mazāku laiku kā internetam, radio vai TV. Pētījuma dati liecina, ka vidēji viens Latvijas iedzīvotājs 15 līdz 74 gadu vecumā laikrakstu lasīšanai vidēji darbadienā velta 43 minūtes un vidēji brīvdienā - 47 minūtes. Žurnālu lasīšanai vidēji darbadienā vidēji viens iedzīvotājs atlicina nepilnu pusstundu, savukārt vidēji brīvdienā – nepilnas 40 minūtes.

Aplūkojot avīžu lasīšanai un interneta lietošanai patērēto laiku dažādās vecuma grupās, var pamanīt sekojošu sakarību. Vecuma grupā no 15 līdz 29 gadi interneta lietošanai tiek veltīts salīdzinoši vairāk laikā kā pārējās vecuma grupās, savukārt laikrakstu lasīšanai atvēlētais laiks no 15 līdz 29 gadu vecu jauniešu vidū ir pat uz pusi mazāks kā pārējās vecuma grupās. Brīvdienās sievietes nedaudz vairāk laika atvēl laikrakstu lasīšanai, savukārt vīrieši nedaudz vairāk laika patērē internetam.

Palielinoties interneta lietotāju skaitam, pieaug arī interese par ziņu portāliem un preses izdevumu caurlūkošanu internetā. Jaunākie Nacionālā mediju pētījuma: Internets, Ziema 2006 dati liecina, ka 37 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā vismaz reizi pēdējo 6 mēnešu laikā ir apmeklējuši kaut vienu no Latvijas ziņu portāliem*, 1/5 daļa jeb 20 % iedzīvotāju šajā vecuma grupā pēdējā pusgada laikā ir caurlūkojuši vietējo preses izdevumu interneta versijas. 8 % internetā ir lasījuši ārzemju preses izdevumus.

Ziņu portālus visaktīvāk apmeklē gados jauni Latvijas iedzīvotāji, kas ir līdzīgi interneta lietošanas aktivitātei kopumā. 75 % vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem un 59 % vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem pēdējā pusgada laikā ir apmeklējuši kaut vienu no Latvijas ziņu portāliem. Jāmin, ka regulārāk ziņu portālus apmeklē 20 līdz 29 gadus veci iedzīvotāji. Vidēji dienā vismaz vienu no minētajiem portāliem ir caurlūkojuši vidēji 29 % Latvijas iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 29 gadiem.(15-19g. - 24 %, 30-39g - 23 %). Latvijas preses izdevumu interneta versijas aktīvāk apmeklē Latvijas iedzīvotāji no 20 līdz 39 gadu vecumā, kā arī rīdzinieki.

Neskatoties uz to, ka interneta lietošana t.sk. ziņu portālu un preses izdevumu Interneta versiju caurlūkošana pēdējā gada laikā ir ievērojami pieaugusi, kopumā drukāto preses izdevumu lasītāju skaita samazinājums ir pavisam neliels. 2007. gada ziemas periodā vismaz vienu no 284 pētījumā iekļauto preses izdevumu pēdējiem sešiem numuriem ir lasījuši vai caurskatījuši 96 % no aptaujātajiem respondentiem (2005. un 2006. gada ziemas periodā – 98 %). Līdzīgs samazinājums ir kopējai laikrakstu auditorijai. Aplūkojot laikrakstu lasīšanu pēc iznākšanas biežuma kategorijām, lielākas svārstības ir novērojamas dienas, nedēļas laikrakstu un laikrakstu pielikumu kategorijās. Šīs svārstības daļēji ir izskaidrojamas ar preses izdevumu kategoriju maiņu. Vairāki pielikumi ir kļuvuši par nedēļas žurnāliem. Tirgū ir ienākušas bezmaksas avīzes, kā arī vairāki preses izdevumi t.sk. laikraksti ir beiguši pastāvēt.

Analizējot dienas, nedēļas laikrakstu un laikrakstu pielikumu auditoriju dažādās mērķa grupās, var secināt, ka vislielākā auditorija dienas un nedēļas laikrakstiem joprojām ir Rīgā. Kaut vienu dienas laikrakstu dienā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 63 % rīdzinieku, kaut vienu nedēļas laikrakstu nedēļā - vidēji 62 % Rīgas iedzīvotāju. Kā lojālākos dienas laikrakstu lasītājus var minēt Latvijas iedzīvotājus 40 līdz 74 gadu vecumā, kuri laikrakstu lasīšanai velta gandrīz 2 reizes vairāk laika nekā gados jauni cilvēki. Mazāks dienas laikrakstu lasītāju īpatsvars ir vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem. Jaunieši šajā vecumā svaigākās aktualitātes uzzina no interneta ziņu portāliem. Dienas laikrakstus mazāk kā pārējās vecuma grupās lasa arī no 30 līdz 39 gadus veci Latvijas iedzīvotāji. Kā viens no iemesliem varētu būt vietējo preses izdevumu lasīšana internetā, kas ir ceturtais biežāk minētais interneta lietošanas iemesls šajā mērķa grupā.

Kopumā var secināt, ka mediju patērēšanas ieradumi Latvijā viskrasāk atšķiras starp paaudzēm. Gados jaunāku patērētāju vidū samazinās lojalitāte kādam konkrētam medijam. Svarīgs ir ziņas saturs, nevis veids, kādā ziņa tiek piegādāta patērētājam. Mediju vide kļūst dinamiskāka un iet soli solī ar patērētāju. Patērētājs vienlaicīgi lieto vairākus medijus, tomēr lai pilnībā izzustu drukātie mediji būtu jānomainās vairākām paaudzēm, kas lauztu pašreiz pastāvošās lasīšanas tradīcijas.

Elīna Krūze

TNS Latvia preses un Interneta auditorijas pētījumu projektu vadītāja

t 67 096 300
e elina.kruze@tns.lv