Auto ar atbildību

09.2006. Mans auto būs neliels, sievišķīgām līnijām, kādā no zilajiem toņiem un ar ieslīpiem priekšējiem lukturiem, kas padara auto seju laipnu. Tā biju izlēmusi. Tomēr, saprotams, ka auto kā neikdienišķa pirkuma iegādes process ir krietni sarežģītāks.

Sarindojot nepieciešamos tehniskos parametrus, pievienojot visas zināšanas par automašīnu markām un modeļiem, auto iegāde var izvērsties piedzīvojumā, kurā izvēles kritēriji saspēlējas, virknējoties garā rindā, no tiem rodas citi un sākotnējās vēlmes pagaist. Iespējams, izvēles procesu atvieglo reklāmās sniegtā informācija - aplūkojot datus par automašīnu reklāmu apjomiem, redzams, ka, salīdzinot ar 2005. gada pirmo pusgadu, šī gada pirmajā pusgadā būtiski pieaudzis TV reklāmu apjoms, īpaši to, kurās tiek reklamēts kāds konkrēts automašīnas modelis vai auto tirdzniecības vieta [1] .

Auto nozares TV reklāmu īpatsvars

                         Jaunu automašīnu veikali                                                     Jaunu automašīnu modeļi

Kā būtisks faktors auto tirgū jāmin apkalpošanas kvalitāte automašīnu tirdzniecības un apkopes vietās . Kā parādīja TNS Latvia 2005. gadā veiktās patērētāju izpētes [2] rezultāti, Latvijas iedzīvotāji, lūgti novērtēt apkalpošanas būtiskumu, iegādājoties dažādas preces un pakalpojumus, apkalpošanas nozīmi, iegādājoties automašīnu, novērtējuši vidēji ar 3,9 ballēm (no 5 iespējamajām), kas, līdztekus datortehnikas, nekustamo īpašumu un būvmateriālu iegādei ir augstākais vērtējums.

Īpaši interesantas, runājot par pircēju izvēli ietekmējošiem kritērijiem, šķita globālās tendences, ko atklājis TNS Automotive veiktais pētījums par Korporatīvās Sociālās atbildības nozīmi auto nozarē. Pētījums tika veikts 18 valstīs 2006. gada martā un aprīlī, tā ietvaros aptaujāja 18 000 dažādu pasaules valstu iedzīvotāju. Pētījuma mērķis bija noskaidrot auditorijas uztveri, runājot par auto sektora  ieguldījumu un nozīmes piešķiršanu korporatīvajām, sociālajām, vides un labdarības aktivitātēm. Patērētāji vērtēja dažādus vieglās automašīnas, rūpniecības transporta līdzekļus, motociklus, riepas un naftu ražojošos uzņēmumus. Visi vērtējumi tika analizēti, izmantojot TNS biznesa risinājumu TRI*M.

Pētījums parādīja, ka patērētāji visā pasaulē labprāt pieņem vai noraida kompāniju, balstoties uz tās reputāciju , ko veido sociālā atbildība un attieksme pret vidi. Deviņi no desmit respondentiem norādījuši, ka viņi labprātāk iegādātos tāda uzņēmuma ražotās preces un pakalpojumus, kura biznesa aktivitātes uzskata par atbildīgām, bet astoņi no desmit respondentiem atzinuši, ka viņi neiegādātos to uzņēmumu preces un pakalpojumus, kuri neievēro videi draudzīga un ētiska biznesa principus.

Vai Jūs tturētos no kādas preces vai pakalpojuma iegādes, ja domātu, ka uzņēmums, kas to piedāvā, neseko videi draudzīga un ētiska biznesa principiem?

Pētījuma autori secinājuši, ka tādās valstīs kā Ķīna, Indija un Taizeme kopējais auto industrijas korporatīvās sociālās atbildības vērtējums ir augstāks nekā piesātinātā tirgus valstīs Rietumeiropā. Kā iemesls šādam vērtējumam tiek minēts vispārējais automašīnu industrijas nozīmīgums Ķīnas, Indijas un Taizemes darba tirgū un dzīves kvalitātes nodrošināšanā.

Globālo auto uzņēmumu vidū divās vai vairāk valstīs visaugstāko kopējo korporatīvās sociālās atbildības vērtējumu ieguvuši uzņēmumi BMW, Honda, Toyota un Volvo. BMW visaugstāk tika vērtēts Spānijā un Itālijā, Honda – ASV, Lielbritānijā un Indonēzijā, Toyota – Japānā, Korejā un Taizemē, un Volvo Trucks – Zviedrijā un Nīderlandē. Citās pētījuma dalībvalstīs augstāko vērtējumu, runājot par korporatīvo sociālo atbildību, ieguva Shell – Ķīnā, Michelin – Francijā, Porsche – Vācijā, Barahat Petroleum – Indijā, Nissan – Meksikā un Petronas  - Malaizijā.

Pētījuma autori norāda, ka pieaug lielo uzņēmumu sapratne par to, ka to sociālā atbildība tieši ietekmē tēlu un rezultātā arī veiksmi biznesā [3] . Lai arī Latvijā šāds pētījums netika veikts, tas parāda globālās tendences un norāda uz citiem, ar pašu nozari nesaistītiem aspektiem, kuri netieši piedalās patērētāja iepirkšanās praksē.

Līdzīgi secināts arī laikraksta Dienas Bizness 30.augustā publicētajā rakstā [4] par korporatīvo sociālo atbildību Latvijas biznesa vidē. Tajā vairāku nozaru uzņēmumu vadītāji atzīst, ka, izmantojot dažādus ar korporatīvo sociālo atbildību saistītus instrumentus, uzņēmējs aizstāj tiešās reklāmas veidus sava tēla veidošanai. Kā korporatīvās sociālās atbildības realizācijas veidi tika minēti gan labdarīgas darbības sabiedrības labā, gan ar pašu uzņēmējdarbību saistīta sociāli atbildīga rīcību (piemēram, darbinieku atbalsts). Šīs tēmas aktualizēšanās globālā līmenī, kā arī nelielās atsauces Latvijas biznesa vidē liecina par līdzīgu auditorijas attieksmes mērījumu nepieciešamību Latvijā.

Aija Dementjeva

TNS Latvia projektu vadītāja

[1] TNS Latvia / Reklāmu reģistrs
[2] Pētījumu TNS Latvija veica 2005. gada ziemā, regulārās Latvijas iedzīvotāju Omnibusa aptaujas laikā, aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem
[3] Sīkāka informācija šeit
[4] Jana Gavare,  „Nāk sociālās atbildības vilnis”, DB, 2006. gada 30.augusts