Auto
ar atbildību
09.2006. Mans auto būs neliels, sievišķīgām līnijām, kādā no
zilajiem toņiem un ar ieslīpiem priekšējiem lukturiem, kas padara auto seju
laipnu. Tā biju izlēmusi. Tomēr, saprotams, ka auto kā neikdienišķa pirkuma
iegādes process ir krietni sarežģītāks.
Sarindojot nepieciešamos tehniskos parametrus, pievienojot visas zināšanas
par automašīnu markām un modeļiem, auto iegāde var izvērsties piedzīvojumā, kurā
izvēles kritēriji saspēlējas, virknējoties garā rindā, no tiem rodas citi un
sākotnējās vēlmes pagaist. Iespējams, izvēles procesu atvieglo reklāmās sniegtā
informācija - aplūkojot datus par automašīnu reklāmu apjomiem, redzams, ka,
salīdzinot ar 2005. gada pirmo pusgadu, šī gada pirmajā pusgadā būtiski
pieaudzis TV reklāmu apjoms, īpaši to, kurās tiek reklamēts kāds konkrēts
automašīnas modelis vai auto tirdzniecības vieta [1] .
Auto nozares TV reklāmu īpatsvars
Jaunu automašīnu
veikali
Jaunu automašīnu modeļi

Kā būtisks faktors auto tirgū jāmin apkalpošanas kvalitāte automašīnu
tirdzniecības un apkopes vietās . Kā parādīja TNS Latvia 2005. gadā
veiktās patērētāju izpētes [2] rezultāti, Latvijas
iedzīvotāji, lūgti novērtēt apkalpošanas būtiskumu, iegādājoties dažādas preces
un pakalpojumus, apkalpošanas nozīmi, iegādājoties automašīnu, novērtējuši
vidēji ar 3,9 ballēm (no 5 iespējamajām), kas, līdztekus datortehnikas,
nekustamo īpašumu un būvmateriālu iegādei ir augstākais vērtējums.
Īpaši interesantas, runājot par pircēju izvēli ietekmējošiem kritērijiem,
šķita globālās tendences, ko atklājis TNS Automotive veiktais pētījums par
Korporatīvās Sociālās atbildības nozīmi auto nozarē. Pētījums tika veikts 18
valstīs 2006. gada martā un aprīlī, tā ietvaros aptaujāja 18 000 dažādu pasaules
valstu iedzīvotāju. Pētījuma mērķis bija noskaidrot auditorijas uztveri, runājot
par auto sektora ieguldījumu un nozīmes piešķiršanu korporatīvajām,
sociālajām, vides un labdarības aktivitātēm. Patērētāji vērtēja dažādus vieglās
automašīnas, rūpniecības transporta līdzekļus, motociklus, riepas un naftu
ražojošos uzņēmumus. Visi vērtējumi tika analizēti, izmantojot TNS biznesa
risinājumu TRI*M.
Pētījums parādīja, ka patērētāji visā pasaulē labprāt pieņem vai
noraida kompāniju, balstoties uz tās reputāciju , ko veido sociālā
atbildība un attieksme pret vidi. Deviņi no desmit respondentiem norādījuši, ka
viņi labprātāk iegādātos tāda uzņēmuma ražotās preces un pakalpojumus, kura
biznesa aktivitātes uzskata par atbildīgām, bet astoņi no desmit respondentiem
atzinuši, ka viņi neiegādātos to uzņēmumu preces un pakalpojumus, kuri neievēro
videi draudzīga un ētiska biznesa principus.
Vai Jūs tturētos no kādas preces vai pakalpojuma iegādes, ja domātu, ka
uzņēmums, kas to piedāvā, neseko videi draudzīga un ētiska biznesa principiem?

Pētījuma autori secinājuši, ka tādās valstīs kā Ķīna, Indija un Taizeme
kopējais auto industrijas korporatīvās sociālās atbildības vērtējums ir augstāks
nekā piesātinātā tirgus valstīs Rietumeiropā. Kā iemesls šādam vērtējumam tiek
minēts vispārējais automašīnu industrijas nozīmīgums Ķīnas, Indijas un Taizemes
darba tirgū un dzīves kvalitātes nodrošināšanā.
Globālo auto uzņēmumu vidū divās vai vairāk valstīs visaugstāko kopējo
korporatīvās sociālās atbildības vērtējumu ieguvuši uzņēmumi BMW, Honda, Toyota
un Volvo. BMW visaugstāk tika vērtēts Spānijā un Itālijā, Honda – ASV,
Lielbritānijā un Indonēzijā, Toyota – Japānā, Korejā un Taizemē, un Volvo Trucks
– Zviedrijā un Nīderlandē. Citās pētījuma dalībvalstīs augstāko vērtējumu,
runājot par korporatīvo sociālo atbildību, ieguva Shell – Ķīnā, Michelin –
Francijā, Porsche – Vācijā, Barahat Petroleum – Indijā, Nissan – Meksikā un
Petronas - Malaizijā.
Pētījuma autori norāda, ka pieaug lielo uzņēmumu sapratne par to, ka
to sociālā atbildība tieši ietekmē tēlu un rezultātā arī veiksmi
biznesā [3] . Lai arī Latvijā šāds pētījums netika
veikts, tas parāda globālās tendences un norāda uz citiem, ar pašu nozari
nesaistītiem aspektiem, kuri netieši piedalās patērētāja iepirkšanās praksē.
Līdzīgi secināts arī laikraksta Dienas Bizness 30.augustā publicētajā
rakstā [4] par korporatīvo sociālo atbildību Latvijas
biznesa vidē. Tajā vairāku nozaru uzņēmumu vadītāji atzīst, ka, izmantojot
dažādus ar korporatīvo sociālo atbildību saistītus instrumentus, uzņēmējs
aizstāj tiešās reklāmas veidus sava tēla veidošanai. Kā korporatīvās sociālās
atbildības realizācijas veidi tika minēti gan labdarīgas darbības sabiedrības
labā, gan ar pašu uzņēmējdarbību saistīta sociāli atbildīga rīcību (piemēram,
darbinieku atbalsts). Šīs tēmas aktualizēšanās globālā līmenī, kā arī nelielās
atsauces Latvijas biznesa vidē liecina par līdzīgu auditorijas attieksmes
mērījumu nepieciešamību Latvijā.
Aija Dementjeva
TNS Latvia projektu vadītāja
[1] TNS Latvia / Reklāmu reģistrs [2] Pētījumu TNS Latvija
veica 2005. gada ziemā, regulārās Latvijas iedzīvotāju Omnibusa
aptaujas laikā, aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus vecuma grupā no 15 līdz
74 gadiem [3] Sīkāka informācija šeit
[4] Jana Gavare, „Nāk sociālās atbildības vilnis”,
DB, 2006. gada 30.augusts
|