04.2006. Pašlaik enerģētikas nozare saskaras ar dažādām problēmām – nepārtraukti pieaug enerģijas patēriņš, notiek izmaiņas klimatā, aktualizējas jautājums par drošas enerģijas nodrošināšanu, kā arī pieaug atkarība no naftas produktiem. Tādēļ pašreiz ļoti svarīga ir gan dažādu varas iestāžu, gan arī pašu pilsoņu arvien lielāka iesaistīšanās dažādu enerģētikas jautājumu risināšanā.

Tas, kādas un kādā veidā notiks izmaiņas enerģētikas nozarē, lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik efektīvi tiks pieņemti dažādi lēmumi gan Eiropas līmenī, gan valsts valdību līmenī. Puse Latvijas pilsoņu (50 %) uzskata, ka lēmumus par izmaiņām enerģētikas nozarē vajadzētu pieņemt Eiropas līmenī, kamēr tikai nedaudz vairāk kā trešā daļa Latvijas pilsoņu (37 %) šādu lēmumu pieņemšanu uzticētu Latvijas valdībai. Jāatzīmē, ka Latvijas pilsoņu viedoklis par to, kādā līmenī vajadzētu pieņemt lēmumus par izmaiņām enerģētikas nozarē, ir ļoti līdzīgs kopējam Eiropas Savienības pilsoņu viedoklim. Šādus datus uzrāda Eurobarometer pētījums, ko veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social . Latvijā šo pētījumu veic TNS Latvia .

1. zīm. Eiropas Savienības un Latvijas pilsoņu viedoklis par to, kādā līmenī būtu jāpieņem lēmumi par izmaiņām enerģētikas nozarē

Domājot par atbalstu enerģijas izmantošanas samazināšanā, jāatzīmē, ka Latvijas pilsoņi no valdības sagaida vairāk informācijas par to, kā efektīvāk izmantot enerģiju: 40 % Latvijas pilsoņu ir norādījuši, ka valdībai vajadzētu sniegt iedzīvotājiem vairāk informācijas par enerģijas efektīvāku izmantošanu. Nozīmīgs skaits Latvijas pilsoņu min, ka efektīvs līdzeklis enerģijas izmantošanas samazināšanā būtu nodokļu atvieglojumu ieviešana: apmēram trešā daļa Latvijas pilsoņu (34 %) uzskata, ka valdībai vajadzētu piedāvāt nodokļu atlaides, tādējādi veicinot enerģijas efektīvāku izmantošanu.

2. zīm. Latvijas pilsoņu viedoklis par nepieciešamo valsts atbalstu enerģijas izmantošanas samazināšanā

Lai samazinātu kopējo enerģijas patēriņu, būtisks aspekts ir pašu cilvēku gatavība mainīt savus ieradumus. Gandrīz puse Latvijas pilsoņu (49 %) būtu gatavi mainīt savus ieradumus – samazināt enerģijas patēriņu. Tomēr jāatzīmē, ka Latvijā ir ievērojami vairāk cilvēku, kas negrasās mainīt savus enerģijas patēriņa ieradumus (40 %), nekā tas ir Eiropas Savienībā kopumā (27 %). Turklāt lielākā daļa šo cilvēku (24 %) ne tikai neplāno samazināt enerģijas patēriņu, bet nav arī gatavi maksāt vairāk par enerģiju.

3. zīm. Eiropas Savienības un Latvijas pilsoņu plāni attiecībā uz enerģijas izmantošanu

Īstenojot pasākumus enerģijas patēriņa samazināšanā, liela loma tomēr ir valdībai. Tā var piedāvāt dažādas alternatīvas: veicināt efektīvāku enerģijas izmantošanu, t. sk. izmantot atjaunojamos resursus (vēja un saules enerģiju), attīstīt jaunas tehnoloģijas, izmantot atomenerģiju utt. Neraugoties uz pēdējiem valdības lēmumiem atbalstīt atomenerģijas izmantošanu, šādus pasākumus enerģijas patēriņa samazināšanai no Latvijas valdības sagaida mazāk nekā desmitā daļa pilsoņu (8 %). Ievērojami lielāka daļa Latvijas pilsoņu uzskata, ka valdībai vairāk vajadzētu atbalstīt vēja enerģijas ražošanu (39 %) vai veicināt jaunu enerģijas tehnoloģiju izpēti (36 %). Atšķirībā no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā Latvijā ir divas reizes mazāk cilvēku, kas no valdības sagaida atbalstu saules enerģijas ražošanas attīstībai (25 %).

4. zīm. Eiropas Savienības un Latvijas pilsoņu viedoklis par nepieciešamo valdības rīcību attiecībā uz enerģijas patēriņu

To, ka Latvijas pilsoņi labprāt atbalstītu enerģijas izmantošanu, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem, apstiprina arī fakts, ka gandrīz trešā daļa Latvijas pilsoņu (27 %) būtu gatavi maksāt vairāk par šāda veida enerģiju (vēja, saules u. tml. enerģiju). Galvenokārt cilvēki būtu gatavi piemaksāt līdz 5 % vairāk par enerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem. Jāatzīmē, ka Eiropas Savienībā kopumā atbalsts šāda veida enerģijas izmantošanai ir ievērojami lielāks. 40 % Eiropas Savienības pilsoņu būtu gatavi maksāt vairāk par enerģiju, ko iegūst no atjaunojamiem resursiem.

5. zīm. Eiropas Savienības un Latvijas pilsoņu potenciālā rīcība no atjaunojamiem resursiem iegūtās enerģijas apmaksā

Augstāku maksu par enerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem, vairāk atbalsta Pierīgas un Latgales reģionā dzīvojošie Latvijas pilsoņi, kā arī jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Par aptauju

Aptauju mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica 2005. gadā no 14. oktobra līdz 7. novembrim, aptaujājot 1033 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā. Aptaujas dati tika salīdzināti ar pārējiem saskaņotajiem Eurobarometer pētījumiem, kas tika veikti citās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā pārējās Baltijas valstīs.

Kontakti:
Inta Priedola
projektu vadītāja
t 7096300
e inta.priedola@tns.lv