12.2005. Latvijas finanšu tirgus strauji mainās, tāpēc ir nepieciešams regulāri sekot līdzi tā izmaiņām. To četru gadu laikā, kopš TNS monitorē Latvijas iedzīvotāju uzvedību finanšu jomā, ir vērojama noteikta attīstība – uzkrājumu turēšana bankas kontā kļūst izplatītāka par skaidras naudas krāšanu mājās, ir pieaudzis iedzīvotāju skaits, kam ir finansiālas saistības utt. Pēdējo divu gadu laikā (kopš pēdējā pētījuma 2003. gadā) pārmaiņas Latvijas finanšu tirgū ir bijušas krasākas nekā jebkad agrāk un šīs pārmaiņas finanšu produktu un pakalpojumu tirgū rada arvien jaunas mērķgrupas:

Piemēram, 2005. gada F-monitora pētījuma dati rāda, ka samazinās Latvijas mājsaimniecību spēja veikt uzkrājumus, jo, no vienas puses, inflācijas rezultātā arvien lielāka daļa ienākumu tiek izlietoti pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu iegādei, bet, no otras puses, – plaši pieejamie kredītresursi cilvēkos arvien biežāk rada pārliecību, ka vairs nav vajadzības pašam uzkrāt, jo naudu var aizņemties kādā no finanšu institūcijām.
Pēdējo divu gadu laikā ir ļoti pieaudzis mājsaimniecību skaits, kam ir kredītsaistības (kredīts, līzings, par noteiktu summu izmantota kredītkarte). Šī tendence, visdrīzāk, turpinās palielināties.
Uzkrājumu un aizņēmumu bilance ir negatīva. Šī tendence aizvien pieaug: ja 2003. gadā 31 % Latvijas mājsaimniecību bija uzkrājumi un 34 % bija jebkādas kredītsaistības (bilance – 3 %), tad 2005. gadā vairs tikai 22 % mājsaimniecību bija uzkrājumi, toties 44 % bija kredītsaistības (negatīvā bilance palielinājusies līdz 22 %).

1. zīm. Latvijas mājsaimniecību uzkrājumu un kredītsaistību bilances dinamika (2003.–2005. g.).

Pieaugot mājsaimniecību vajadzībai pēc jauniem kredītresursiem, Latvijas komercbankām ir iespējas piesaistīt arvien jaunus kredītresursu lietotājus, jo tie ir atvērti banku piedāvājumiem, – gandrīz divas trešdaļas no mājsaimniecībām, kas apsver iespēju ņemt aizņēmumu vai izmantot līzingu, to plāno darīt bankā vai ar banku saistītā līzinga kompānijā. Šī tendence aizvien palielinās.

2. zīm. Latvijas mājsaimniecību, kas vēlas ņemt aizņēmumus no dažādiem aizdevējiem, intereses dinamika (trīs biežāk minētie aizdevēji; 2003.–2005. g.).

Dažādi cilvēki izmanto dažādus banku pakalpojumus, un atšķirīgās mērķgrupās ir atšķirīgas intereses attiecībā uz banku pakalpojumu izmantošanu – to, kurām grupām adresēt konkrēto pakalpojumu piedāvājumu, Jūsu bankai palīdzēs noskaidrot F-monitora pētījums.

Par aptauju

F-monitors ir regulārs finanšu uzvedības monitortipa pētījums Baltijas valstīs. Galvenais F-monitora pētījuma mērķis ir sniegt pārskatu par patērētāju ekonomisko situāciju un uzvedību finanšu jomā, lai palīdzētu finanšu sektora institūcijām precīzi noteikt turpmākās attīstības iespējas un izmaiņas finanšu produktu patēriņa tirgū.

Latvijas F-monitora pētījums aptver četras galvenās tēmas un satur salīdzinājumu ar 2003. gadu:

1. Uzkrājumi – ko un kā uzrunāt, lai arvien vairāk uzkrājumu nonāktu bankās?

2. Finanšu saistības – cik pievilcīgs iedzīvotājiem ir banku un citu finanšu kompāniju sniegto aizdevumu tirgus? Kā palielināt dažādu finanšu pakalpojumus izmantojošo lietotāju skaitu?

3. Nākotnes plāni un finanšu pakalpojumu potenciāls – kurām mērķgrupām piedāvāt kredītpakalpojumus, kuras produktu grupas piedāvāt?

4. Banku pakalpojumu izmantošana – kuriem banku pakalpojumiem ir lielāks attīstības potenciāls? Kuras bankas savstarpēji konkurē noteiktās produktu grupās, un kā šī situācija var attīstīties tuvākā gada laikā?

Metodoloģija un izlase
F-monitora izlase aptver visas Latvijas mājsaimniecības, ietverot visus tajās dzīvojošos cilvēkus. Pētījuma izlase ir reprezentatīva visam Latvijas mājsaimniecību un iedzīvotāju (mērķgrupā 15–74 gadi) kopumam. Izlases lielums jeb aptaujāto mājsaimniecību skaits ir 1018. Aptauja notika tiešo datorizēto interviju (CAPI) veidā respondentu dzīvesvietā. Intervija, pēc respondenta izvēles, notika latviešu vai krievu valodā. Pētījums notika 2005. gadā no 25. augustam līdz 13. septembrim.

Rezultāts
F-monitora pētījuma rezultāti ir sagatavoti analītiskās atskaites veidā, ietverot kopsavilkumu un galvenos pētījuma rezultātus ar to grafisko attēlojumu. Atskaites formāts – PowerPoint . Atskaite satur rādītāju salīdzinājumu ar 2003. gadu.

Kontaktinformācija:

Ilva Pudule
TNS Latvia
projektu direktore
t 7096300
e ilva.pudule@tns.lv