FGD – kā tas notiek?
09.2005. Beidzot klients ir vienisprātis ar pētnieku
attiecībā uz izmantotām metodēm un izmaksām. Beidzot tika saskaņoti pēdējie
sīkumi, un pētnieciskais darbs var sākties. Jā, bet ko tad mēs darīsim tālāk?
Daudzi zina, ka abreviatūra FGD ir saīsinājums no “Fokusa grupas diskusija”,
kas savukārt nozīmē, ka rūpīgi atlasītu respondentu pulks pieredzējuša
moderatora vadībā dalīsies savā pieredzē un izteiksies par iespējamiem
apspriežamās problemātikas tālākās attīstības variantiem.
Pētījuma rezultātu vērtība veidojas no vairākām sastāvdaļām:
- rekrutācija (50 % no pētījuma vērtības) – no tā, cik precīzi
tiks rekrutēti diskusijas dalībnieki, būs atkarīga sniegtās informācijas
kvalitāte. Piemēram, ja diskusijas tēma ir saistīta ar mobilo telefonu
lietošanu ikdienā, cilvēki, kas tos nav lietojuši, nevarēs sniegt noderīgu
informāciju. Drīzāk tas var dezinformēt pētniekus un būt iemesls nepatiesai
informācijai. Klientam, savukārt, nepareizi ievāktā un apstrādātā informācija
var radīt zaudējumus, izmantojot neatbilstošu pieeju savam biznesam;
- moderēšana jeb FGD vadīšana (20 % no pētījuma vērtības)
– “pareizo” respondentu ierašanās uz FGD vēl negarantē kārojamās informācijas
iegūšanu. Tāpēc moderatora uzdevums ir maksimāli atbrīvot respondentus un
iegūt pēc iespējas vairāk konfidenciālas informācijas, kas atspoguļo viņu
sajūtas, pārdomas un cerības attiecībā uz pētāmo problēmu;
- analīze (30 % no pētījuma vērtības) – kaut arī analīzes
ieguldījums pētījumā sastāda tikai 30 %, tā ir sarežģītākā un svarīgākā
pētījuma sastāvdaļa. Neskatoties uz šķietamo vārdiskas informācijas analīzes
vienkāršību, tas ir laikietilpīgs process, kas prasa arī zināmu pētnieka
teorētisko un praktisko sagatavotību.
Torētiski viss ir skaidrs un izskatās nevainojami. Kā tad viss notiek praksē?
Pats būtiskākais aspekts, kas jāapzinās, strādājot ar kvalitatīvām
metodēm, ir pieejas izvēle. Cilvēku uzvedību nevar aprakstīt, izmantojot
matemātiskas formulas, vai izskaidrot ar vienkāršiem loģiskiem pieņēmumiem.
Darbs ar cilvēkiem prasa radošu pieeju, tāpēc ikvienā kvalitatīvo pētījumu
veikšanas posmā nedrīkst aizmirst par ... improvizāciju. Kā piemēru minēšu
sarunu starp diviem indivīdiem: uzsākot diskusiju par pēdējiem politiskajiem
notikumiem, sarunbiedri sev nemanot sāka raizēties par kārtējiem lietainajiem
Jāņiem utt.
Tātad, sākas rekrutācija. Koordinators sasauc intervētājus un publiski vai
individuāli izklāsta uzdevuma nianses. Koordinatora pienākums ir pēc iespējas
precīzāk aprakstīt potenciālo diskusijas dalībnieku sociāldemogrāfisko portretu,
lai intervētājiem būtu skaidrs, kādi cilvēki viņiem jāmeklē.
Šajā pētījuma stadijā iet raibi – ir vieglas un grūtas mērķauditorijas. Ir
atjautīgi intervētāji, kas kaut ko nav sapratuši pareizi (visi taču esam
cilvēki...), un uzstājīgi respondenti, kas par jebkādu cenu laužas nokļūt
uzaicināto pulkā.
Kad tiek savākts prasītais kandidātu skaits, koordinators uzsāk melu
detektora procedūru. Ar vairāku savstarpēji saistīto jautājumu palīdzību
koordinators atsijā “nepareizos” un uzaicina uz diskusiju “pareizos” kandidātus.
Nonākot moderatora rokās, respondenti uzsāk sarunu par klientu interesējošo
tēmu. Nav teikts, ka grupas vadīšana ir aizraujoša laika pavadīšana, jo dzīve
mēdz piespēlēt dažādus variantus. Grupās var gadīties “kārtības sabotētāji”, kas
visiem veidiem centīsies izjaukt grupas konstruktīvo darbu. Var gadīties arī
“klusas”grupas, kas ne par kādu cenu nevēlēsies runāt paplašinātos teikumos
utt.
Kad moderators, darot visu iespējamo, panāk savu – grupa “atveras” un sāk
sniegt gaidīto informāciju, – sākas lietderīgās informācijas atsijāšanas process
no fona informācijas. To dara gan moderators, cenšoties nepieļaut novirzīšanos
no sarunu tēmas, gan pētnieks, kurš, vērojot diskusijas norisi klātienē, var
uzdot papildu jautājumus vai izteikt diskusijas gaitā radušās hipotēzes.
Kad viss ir beidzies, pētnieks ķeras pie informācijas detalizētas analīzes un
likumsakarību meklēšanas. Vairāki viltus pētnieki domā, ka vārdu analīze ir
vienkārša un neprasa īpašu apmācību, – klausies un raksti.
Šādas pieejas gala rezultātu zinātniskā valodā labākā gadījumā var nosaukt
par aprakstošu pieeju, kad pētnieks atgremo grupas sacīto un atstāj klientam
interpretācijas iepējas.
To, ko dara profesionālas pētnieciskās firmas, sauc par analītisko pieeju,
kas balstās uz likumsakarību meklēšanu un rekomendāciju izstrādāšanu tālākai
klienta biznesa attīstībai. Tāpēc atskaišu rakstīšana kvalitatīvajās metodēs var
aizņemt vairākas nedēļas, lai atšifrētu cilvēku rīcības un izvēles motīvus.
Tādēļ “kvalitatīvie” pētnieki vienmēr brīdina klientus – rūpīgi izvēlieties
izpildītājus, jo, ietaupot uz šķietami vienkāršas lietas, Jūs varat pamatīgi
iegriezt savam biznesam.
Dmitrijs Ščegoļevs, TNS Latvia kvalitatīvo pētījumu
projektu vadītājs t 7096300 e dmitrijs.scegolevs@tns.lv
|