06.2005. Katru dienu Jūs iesaistāties dažādās attiecībās ar citiem cilvēkiem – Jūs veidojat sociālos tīklus. Kā? Varbūt savu darbu Jūs atradāt caur saviem draugiem, paziņām. Varbūt Jums un Jūsu draugiem ir kopīgas intereses, kas apvieno Jūs kādā klubā, interešu grupā vai kolektīvā. Galu galā, ikdienā Jūs vienkārši tiekaties ar citiem cilvēkiem mājās, darbā, uz ielas, vai arī Jūs esat portāla Draugiem.lv lietotājs... Tīkla koncepts uzsver to, ka katram cilvēkam ir saikne ar citiem cilvēkiem, kuri vienlaicīgi ir saistīti ar kādiem citiem cilvēkiem utt. Tādējādi sociālais tīkls attiecas uz cilvēku kopumu un saiknēm starp viņiem.

Sociālo tīklu analīze nu jau vairāku desmitu gadu garumā interesē sociālos zinātniekus, un tas ir virziens rietumu socioloģijā, kura attīstība notiek diezgan strauji. Pētnieku interese par to ir saistīta ar jaunu skaidrojošu modeļu un instrumentu klāstu, kas iziet ārpus parasti lietoto kvantitatīvo metožu robežām. Bez tam šeit ir savākts bagātīgs matemātisko metožu klāsts, kas ļauj veidot visai sarežģītus sociālo mijiedarbību modeļus, kuri apraksta gandrīz jebkuras sociālās sistēmas.

Šīs analīzes pirmsākumi meklējami socioloģijā, sociālajā psiholoģijā un antropoloģijā. Būtībā tiek uzskatīts, ka pirmais terminu “sociālais tīkls” lietojis Džons Bārnss (John Barnes) 1954. gadā rakstā “Class and Committees in a Norwegian Island Parish” žurnālam Human Relations.

Īsumā definējot to, kas ir sociālo tīklu analīze, var teikt, ka tā ir cilvēku kopumā pastāvošo sociālo attiecību izpēte . Atšķirībā no klasiskajām analīzes metodēm, kuras pēta cilvēku individuālās īpašības, sociālo tīklu analīzes pamata mērķi ir mijiedarbības izpēte starp cilvēkiem un tās rašanās nosacījumu noskaidrošana . Attiecības tiek definētas ar saitēm starp cilvēkiem (vai viņu grupām), un viņu darbības tiek skatītas kā savstarpēji saistītas, nevis izolētas. Būtiskākais ir tas, ka ar saitēm saprot ne vien komunikāciju starp cilvēkiem, bet arī dažādu resursu un darbību apmaiņas, tādējādi sociālajos tīklos iespējamas daudzu dažādu veidu mijiedarbības.

Sociālo tīklu analīzes centrālais aspekts ir tas, ka cilvēku uzskatus, izjūtas un rīcības, pirmkārt, veido nevis viņu pašu īpašības, bet gan tas, kāda veida attiecībās viņi ir iesaistīti. Tīkla koncepts uzsver to, ka katram cilvēkam ir saikne ar citiem cilvēkiem, kuri vienlaicīgi ir saistīti ar kādiem citiem cilvēkiem utt. Tādējādi sociālais tīkls attiecas uz cilvēku kopumu un saiknēm starp viņiem.

Ja jau ir atklāti šādi sociālie tīkli, tad sociologi tos noteikti var izpētīt. Ir dažādi izpētes veidi – gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi - atkarībā no pētījuma mērķiem un pētāmā kopuma lieluma, kā iespējams iegūt informāciju par sociālajiem tīkliem un cilvēkiem tajos.

Anketēšana ir ērta tad, ja ir lielāks pētāmo cilvēku skaits un nepieciešamā informācija ir sniedzama īsā, konkrētā un standartizētā veidā. Anketā parasti ir jautājumi par respondenta saitēm ar citiem cilvēkiem. Intervēšana . Intervijas (tiešās vai pa telefonu) parasti izmanto gadījumos, kad visu nepieciešamo informāciju par sociālo tīklu nevar iegūt ar anketēšanas palīdzību. Padziļinātās intervijas ir ļoti noderīgas gadījumos, ja ir nepieciešami sīkāki respondentu paskaidrojumi, precizējumi, kā arī gadījumos, kad pētāmo cilvēku nav pārāk daudz. Novērošana . Šī metode ir visai plaši pielietota relatīvi mazu grupu izpētē, analizējot cilvēkus, starp kuriem notiek tiešas mijiedarbības. Un tā kā dati tiek iegūti novērojot šīs mijiedarbības, kur nav nepieciešamas respondentu verbālas atbildes uz jautājumiem, tad šī metode ir piemērota arīdzan tādos gadījumos, kad tiek pētīti cilvēki, kuri nevar sniegt atbildes uz jautājumiem mutiski vai rakstiski. Dokumentu analīze . Mijiedarbības saites iespējams pētīt arī izmantojot pierakstus par tām – dokumentus, arhīvu ziņas, dienasgrāmatas u.c. Bieži vien šādi dati dod iespēju pētīt tādas mijiedarbības, kuras notikušas pagātnē. Šādi, piemēram, 1985. gadā ir tikusi pētīta 19.gs. Ņujorkas sieviešu piederība organizācijām. Pētniekus interesēja tas, kā šī piederība dažādām organizācijām pārklājas. Sieviešu saraksts un viņu piederība tika veidoti no reģistrācijas žurnāliem par 202 sieviešu piederību 1015 organizācijām.

Tagad, kad zināt, kas ir sociālie tīkli un kā tos var izpētīt, Jūs noteikti varat iedomāties savus tīklus. Kāds no Jums varbūt pieder tikai vienam tīklam, bet kādam to varbūt ir vairāki desmiti. Sociālie tīkli veido būtisku mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu, bez to klātbūtnes nenotiek nekāda veida attiecības starp cilvēkiem.

Atrodoties kādā sociālā tīklā cilvēkiem ir daudz plašāka pieeja dažādiem resursiem (tai skaitā arī informācijai), kas pašu spēkiem varbūt nebūtu iegūstami. Līdz ar to sociālo tīklu pētīšana var būt noderīga Jūsu uzņēmuma PR aktivitātēm – lai zinātu, pa kādiem ceļiem visātrāk un efektīvāk nodot ziņu Jūsu esošajiem vai potenciālajiem patērētājiem, klientiem, būtu svarīgi zināt, kar ko viņi visbiežāk satiekas un kādas lietas viņi savā starpā mēdz pārrunāt. Varbūt, ka nav nepieciešams veidot lielu reklāmas kampaņu masu medijos, bet pietiek pastāstīt par Jūsu jauno preci vai pakalpojumu kādam Jūsu paziņam? Lai dzīvo sociālie tīkli!

Kontaktinformācija:
Ilze Kronberga,
TNS Latvia
t 7096300
e ilze.kronberga@tns.lv