|
 |
Mūsu ikdienas vide un kā to
izpētīt jeb LAI DZĪVO SOCIĀLIE TĪKLI
06.2005. Katru dienu Jūs
iesaistāties dažādās attiecībās ar citiem cilvēkiem – Jūs veidojat sociālos
tīklus. Kā? Varbūt savu darbu Jūs atradāt caur saviem draugiem, paziņām. Varbūt
Jums un Jūsu draugiem ir kopīgas intereses, kas apvieno Jūs kādā klubā, interešu
grupā vai kolektīvā. Galu galā, ikdienā Jūs vienkārši tiekaties ar citiem
cilvēkiem mājās, darbā, uz ielas, vai arī Jūs esat portāla Draugiem.lv
lietotājs... Tīkla koncepts uzsver to, ka katram cilvēkam ir saikne ar citiem
cilvēkiem, kuri vienlaicīgi ir saistīti ar kādiem citiem cilvēkiem utt. Tādējādi
sociālais tīkls attiecas uz cilvēku kopumu un saiknēm starp viņiem.
Sociālo tīklu analīze nu jau vairāku
desmitu gadu garumā interesē sociālos zinātniekus, un tas ir virziens rietumu
socioloģijā, kura attīstība notiek diezgan strauji. Pētnieku interese par to ir
saistīta ar jaunu skaidrojošu modeļu un instrumentu klāstu, kas iziet ārpus
parasti lietoto kvantitatīvo metožu robežām. Bez tam šeit ir savākts bagātīgs
matemātisko metožu klāsts, kas ļauj veidot visai sarežģītus sociālo mijiedarbību
modeļus, kuri apraksta gandrīz jebkuras sociālās sistēmas.
Šīs analīzes pirmsākumi meklējami
socioloģijā, sociālajā psiholoģijā un antropoloģijā. Būtībā tiek uzskatīts, ka
pirmais terminu “sociālais tīkls” lietojis Džons Bārnss (John Barnes) 1954. gadā
rakstā “Class and Committees in a Norwegian Island Parish” žurnālam
Human Relations.
Īsumā definējot to, kas ir sociālo tīklu
analīze, var teikt, ka tā ir cilvēku kopumā pastāvošo sociālo attiecību
izpēte . Atšķirībā no klasiskajām analīzes metodēm, kuras pēta cilvēku
individuālās īpašības, sociālo tīklu analīzes pamata mērķi ir mijiedarbības
izpēte starp cilvēkiem un tās rašanās nosacījumu noskaidrošana .
Attiecības tiek definētas ar saitēm starp cilvēkiem (vai viņu grupām), un viņu
darbības tiek skatītas kā savstarpēji saistītas, nevis izolētas. Būtiskākais ir
tas, ka ar saitēm saprot ne vien komunikāciju starp cilvēkiem, bet arī dažādu
resursu un darbību apmaiņas, tādējādi sociālajos tīklos iespējamas daudzu dažādu
veidu mijiedarbības.
Sociālo tīklu analīzes centrālais aspekts
ir tas, ka cilvēku uzskatus, izjūtas un rīcības, pirmkārt, veido nevis viņu pašu
īpašības, bet gan tas, kāda veida attiecībās viņi ir iesaistīti. Tīkla
koncepts uzsver to, ka katram cilvēkam ir saikne ar citiem cilvēkiem, kuri
vienlaicīgi ir saistīti ar kādiem citiem cilvēkiem utt. Tādējādi sociālais
tīkls attiecas uz cilvēku kopumu un saiknēm starp viņiem.
Ja jau ir atklāti šādi sociālie tīkli,
tad sociologi tos noteikti var izpētīt. Ir dažādi izpētes veidi – gan
kvantitatīvi, gan kvalitatīvi - atkarībā no pētījuma mērķiem un pētāmā kopuma
lieluma, kā iespējams iegūt informāciju par sociālajiem tīkliem un cilvēkiem
tajos.
Anketēšana ir ērta tad, ja
ir lielāks pētāmo cilvēku skaits un nepieciešamā informācija ir sniedzama īsā,
konkrētā un standartizētā veidā. Anketā parasti ir jautājumi par respondenta
saitēm ar citiem cilvēkiem. Intervēšana . Intervijas (tiešās vai pa
telefonu) parasti izmanto gadījumos, kad visu nepieciešamo informāciju par
sociālo tīklu nevar iegūt ar anketēšanas palīdzību. Padziļinātās intervijas ir
ļoti noderīgas gadījumos, ja ir nepieciešami sīkāki respondentu paskaidrojumi,
precizējumi, kā arī gadījumos, kad pētāmo cilvēku nav pārāk daudz.
Novērošana . Šī metode ir visai plaši pielietota relatīvi mazu grupu
izpētē, analizējot cilvēkus, starp kuriem notiek tiešas mijiedarbības. Un tā kā
dati tiek iegūti novērojot šīs mijiedarbības, kur nav nepieciešamas respondentu
verbālas atbildes uz jautājumiem, tad šī metode ir piemērota arīdzan tādos
gadījumos, kad tiek pētīti cilvēki, kuri nevar sniegt atbildes uz jautājumiem
mutiski vai rakstiski. Dokumentu analīze . Mijiedarbības saites iespējams
pētīt arī izmantojot pierakstus par tām – dokumentus, arhīvu ziņas,
dienasgrāmatas u.c. Bieži vien šādi dati dod iespēju pētīt tādas mijiedarbības,
kuras notikušas pagātnē. Šādi, piemēram, 1985. gadā ir tikusi pētīta 19.gs.
Ņujorkas sieviešu piederība organizācijām. Pētniekus interesēja tas, kā šī
piederība dažādām organizācijām pārklājas. Sieviešu saraksts un viņu piederība
tika veidoti no reģistrācijas žurnāliem par 202 sieviešu piederību 1015
organizācijām.
Tagad, kad zināt, kas ir sociālie tīkli
un kā tos var izpētīt, Jūs noteikti varat iedomāties savus tīklus. Kāds no Jums
varbūt pieder tikai vienam tīklam, bet kādam to varbūt ir vairāki desmiti.
Sociālie tīkli veido būtisku mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu, bez to klātbūtnes
nenotiek nekāda veida attiecības starp cilvēkiem.
Atrodoties kādā sociālā tīklā cilvēkiem
ir daudz plašāka pieeja dažādiem resursiem (tai skaitā arī informācijai), kas
pašu spēkiem varbūt nebūtu iegūstami. Līdz ar to sociālo tīklu pētīšana var būt
noderīga Jūsu uzņēmuma PR aktivitātēm – lai zinātu, pa kādiem ceļiem visātrāk un
efektīvāk nodot ziņu Jūsu esošajiem vai potenciālajiem patērētājiem, klientiem,
būtu svarīgi zināt, kar ko viņi visbiežāk satiekas un kādas lietas viņi savā
starpā mēdz pārrunāt. Varbūt, ka nav nepieciešams veidot lielu reklāmas kampaņu
masu medijos, bet pietiek pastāstīt par Jūsu jauno preci vai pakalpojumu kādam
Jūsu paziņam? Lai dzīvo sociālie tīkli!
Kontaktinformācija: Ilze
Kronberga, TNS Latvia t 7096300 e ilze.kronberga@tns.lv
|
 |
|