04.2005. Iesākumā nedaudz no skopās statistikas. Pārlūkojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par neto apgrozījumu mazumtirdzniecībā pēdējos piecos gados, var secināt, ka mazumtirdzniecības tirgus ir augošs. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, mazumtirdzniecības apgrozījums pērn vien pieaudzis par 12,5 %.

Kā mainījies pieprasījums un piedāvājums pēdējos piecos gados mazumtirdzniecības tirgū – tie ir jautājumi, uz kuriem esmu meklējusi atbildes, analizējot mārketinga pētījumos iegūto informāciju. Kopumā var teikt, ka mazumtirdzniecības tirgus ir ļoti dinamisks – tajā vērojamas nepārtrauktas izmaiņas gan attiecībā uz patērētāju iepirkšanās ieradumiem, gan galvenajiem tirgus līderiem.

No stāvēšanas “milzīgi garās rindās” un “pārtikas taloniem” līdz pirkumu veikšanai “e-veikalos” – tā vienā teikumā varētu raksturot izmaiņas mazumtirdzniecības tirgū kopumā. Kā liecina TNS Baltijas Datu nama pētījuma rezultāti, 6 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem ir iepirkušies, izmantojot internetu (sk. 1. zīm.).

Starp tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri iepērkas e-veikalos, ir vērojams vīriešu un jaunu cilvēku (vecuma grupā no 15 līdz 34 gadiem) īpatsvars. Pēc savas nodarbošanās biežāk tie ir pašnodarbinātie, vadošie darbinieki un studenti. Visvairāk pirktās preces ir audiotehnika, videotehnika, fototehnika, sadzīves tehnika, datori un mobilie telefoni. (Aptauju TNS Baltijas Datu Nams veica 2005. gadā no 23. līdz 27. februārim, regulārās Latvijas iedzīvotāju Omnibusa aptaujas laikā aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.)

Turpinot stāstu par lielākajām izmaiņām mazumtirdzniecības tirgū, jāsaka, ka piedāvājums, kur iepirkties, būtiski ir ietekmējis Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās ieradumus. Pēdējos gados strauji ir attīstījušās tādas tirdzniecības vietas kā hipermārketi un zemo cenu veikalu tīkli. Savas pozīcijas nostiprina veikalu tīkli, kas nodarbojas ar gan pārtikas un ikdienas preču, gan ar būvniecības materiālu, gan ar grāmatu, gan ar kosmētikas tirdzniecību. Savu renesansi, ja tā var teikt, piedzīvo tirdzniecības centri un tirgi.

Attiecībā uz pircēju ieradumu maiņu jāsaka, ka intensīvais tirgotāju mārketings ir radījis pircēju grupu, ko dēvē par “Cherry-pickers” (“ķiršu lasītāji”). Šie pircēji ir orientēti uz speciālajiem piedāvājumiem. Piemēram, “Cherry-pickers” starp Rīgas iedzīvotājiem ikdienas preces regulāri iegādājas 5–6 dažādos veikalu tīklos. Hipermārketi un tirdzniecības centri savukārt ir veicinājuši tendenci, ka pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri ikdienas preces iegādājas kopā ar ģimeni. Šiem pircējiem ir svarīgi, ka tirdzniecības vietā bez iepirkšanās vēl ir iespējams atpūsties un izklaidēties. Kā liecina pēdējie starptautiskie pētījumi, vecākiem un bērniem ir dažādas vajadzības, tādēļ, lai nezaudētu pircēju lojalitāti, tirdzniecību centriem ir jāapmierina gan vienas, gan otras vēlmes.

Pircēju uzvedība un vajadzības, protams, ir cieši saistītas ar preci, ko vēlas iegādāties. Piemēram, Latvijas iedzīvotājiem lielāks pārdevēju atbalsts ir vajadzīgs, iegādājoties datortehniku, bet mazāks, pērkot sporta inventāru un mēbeles (sk. 2. zīm.). Šādu tendenci atklāj TNS Baltijas Datu Nama veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās ieradumiem, kas veikts 2004. gada nogalē.

Profesionāla un uzticama pārdevēja konsultācija vairāk ir nepieciešama sievietēm un Latvijas iedzīvotājiem ar augstāko izglītību. (Aptauju TNS Baltijas Datu Nams veica 2004. gada decembrī, regulārās Latvijas iedzīvotāju Omnibusa aptaujas laikā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.)

Balstoties uz vairākiem TNS Baltijas Datu Nama veiktajiem pētījumiem, kas veikti atšķirīgos mazumtirdzniecības sektoros, redzams, ka pircēju ieradumus būtiski ietekmē arī tādi faktori kā pircēja vecums, dzīvesvieta, ģimenes lielums un ienākumi.

Sekojot līdzi galveno tirgus līderu maiņai, jāsaka, ka sevišķi asa konkurence ir vērojama pārtikas un ikdienas preču mazumtirdzniecības sektorā. Cīņai par varu visi līdzekļi ir bijuši labi – gan konkurentu iebaidīšana (sprādziens “Rimi Supermarketā” 2000. gadā), gan konkurentu pārpirkšana (“Superneto” -> “Globuss”), gan apvienošanās (SIA “Elvi grupa”; SIA “Iepirkumu grupa” – veikalu ķēde “Top!”; “Rimi Baltic” un “Kesko Food”). Cik daudz rīdzinieku šobrīd atceras tādus lielveikalus kā “Rema 1000”, “Nif-Naf”, “Tornado”? Cīņā ar veikalu tīklu “speciālajiem piedāvājumiem” zaudēja daudzi nelielie pārtikas veikali. Šie pārtikas veikali būtu pastāvējuši, ja izvēlētos citu mārketinga taktiku. Tā vietā lai piedāvātu pircējiem mazāk zināmus zīmolus par zemu cenu tādiem ejošākajiem produktiem kā maize un piens, vajadzēja piedāvāt zināmus zīmolus par tiem atbilstošu cenu un klientu apkalpošanu uzturēt augstā līmenī. Nezināmi zīmoli pircējam netieši liek aizdomāties par produkta kvalitāti. Savukārt nevēlēšanās iedziļināties pircēju vajadzībās neveicina pircēju lojalitāti. Protams, vienmēr jāatceras tāds apstāklis kā cilvēku plūsma konkrētās tirdzniecības vietas tuvumā, kas būtiski ietekmē tirdzniecību.

Pircēju ieradumu izpēti veic gan preču ražotāji, gan arī tirgotāji. Bet par to, kas interesē vairāk katru grupu un TNS Baltijas Datu Nama pieredzi un tā pētnieciskajām iespējām mazumtirdzniecības tirgus izpētē, lasiet nākamajā Tavā Neredzamajā Sabiedrotajā .

Nobeigumā kā vienkāršiem pircējiem novēlu Jums trīs lietas:

- (tīri cilvēciski) Lai nav jāpiedzīvo “garo rindu” un “preču talonu” laiks!

- Lai pēc iespējas retāk iekrītat tirgotāju izliktajos “speciālo piedāvājumu” tīklos! (Parasti tie palīdz iztērēt vairāk naudas nekā plānots.)

- (un visbeidzot) Lai pietiek naudas izbaudīt iepirkšanos!

Kontaktinformācija:
Diāna Grencmane,
TNS Baltijas Datu Nams
Tālrunis: 7096300
E-pasts: diana.grencmane@tns.lv