Īsumā par visu


Mārketinga pētījumi
Jauniešu vērtības
Klientu noturība
Inovāciju radīšana
Lielie dati


Personāla pētījumi
Apmierinātība ar darbu


Mediju pētījumi
Interneta patēriņš
Reklāmdevēju aktivitāte


Sociālie pētījumi
Dzīve pilsētās


Tehnoloģijas & risinājumi
Klientu serviss
ThinkTank domnīca


Arhīvs


www.tns.lv

Vai pilsētnieki ir apmierināti ar dzīvi pilsētās?

 

15.06.2016. Latvijas galvaspilsēta Rīga ir ne tikai valsts ekonomiskais un politiskais, bet arī galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2015.gada augustā Rīgā dzīvoja 696 593 iedzīvotāju, nodrošinot Rīgai lielākās Latvijas pilsētas statusu.

 

Pētījumu kompānijas TNS veiktajā Eirobarometra pētījumā “Dzīves kvalitātes vērtējums Eiropas pilsētās” regulāri (2006, 2012, 2015) tiek noskaidrots Eiropas pilsētu iedzīvotāju vērtējums par dažādiem dzīves kvalitātes aspektiem viņu pilsētās – sabiedriskā transporta un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, sports, kultūra, ceļu un ēku stāvoklis, skolu un citu apmācību iestāžu pieejamība, mazumtirdzniecības veikalu pieejamība, publiski izmantojamo un zaļo zonu pieejamība un zaļās zonas, gaisa un pilsētas tīrība un trokšņu līmenis. Pētījums tika veikts 83 Eiropas pilsētās, kas atrodas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Islandē, Norvēģijā, Šveicē un Turcijā, un aptaujāti tika vairāk nekā 40 000 cilvēku. Šajā rakstā sniegts ieskats Latvijas, Baltijas valstu un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņu apmierinātībā ar dzīvi pilsētās, kā arī apskatīti aspekti, kas satrauc Rīgas iedzīvotājus visvairāk.

 

Baltijas valstu iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi galvaspilsētās pieaug

 

Viens no pirmajiem aspektiem, kas analizēts pētījumā, ir kopējā iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi viņu pilsētās. Aptaujas rezultāti rāda, ka apmierinātības līmenis ar dzīvi Eiropas pilsētās ir augsts. Starp pētījumā iekļautajām 83 pilsētām Oslo un Cīrihe ierindojas pirmajā vietā, sasniedzot 99% apmierinātu iedzīvotāju. Absolūtais vairākums (89%) Rīgas iedzīvotāju norādījuši, ka jūtas apmierināti ar dzīvi pilsētā. Šis rādītājs pēc krituma 2012.gadā gandrīz atgriezies 2006.gada līmenī, kad 90% iedzīvotāji bija apmierināti ar dzīvi Rīgā. Tomēr, neraugoties uz šo augsto rezultātu, šis vērtējums ierindojas pētījuma ranga zemākajā pusē. Savukārt kaimiņvalstī Lietuvā 98% Viļņas iedzīvotāju norādījuši, ka ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā, ierindojot Lietuvu otrajā vietā 83 pilsētu vidū. Kaimiņvalstī Igaunijā 92% Tallinas iedzīvotāju norādījuši, ka ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā. Salīdzinoši augsta neapmierinātība tika novērota tikai dažās pilsētās – Stambulā (35%), Atēnās (33%), Palermo (32%), Atēnu aglomerācijā (29%), Neapolē (25%), Miškolcā (20%) un Marseļā (20%).

 

 

Rīgas iedzīvotāji pētījumā pauž neviennozīmīgu viedokli par dažādiem pilsētas dzīves aspektiem. Absolūtais vairākums (90%) Rīgas iedzīvotāju ir apmierināti ar mazumtirdzniecības veikalu pieejamību pilsētā. Salīdzinoši augsts apmierinātības līmenis ir ar tādu sabiedrisko vietu pieejamību, kā tirgus, parki un gājēju zonas (77%). Būtisks samazinājums vērojams Rīgas iedzīvotāju apmierinātībā ar sabiedriskā transporta pieejamību – 67% (-14 proncentpunkti salīdzinājumā ar 2012.gada rezultātiem). Tallinā ar sabiedriskā transporta pieejamību apmierināti ir 71% iedzīvotāju, Viļņā – 56% iedzīvotāju. Ar sporta būvju pieejamību pilsētā apmierināti ir 51% Rīgas iedzīvotāju (Tallinā 64%, Viļņā 46%). Ar apkaimes ielu un ēku stāvokli apmierināti ir 53% Rīgas iedzīvotāju (Tallinā 57%, Viļņā 59%). Ar skolu un citu izglītības iestāžu pieejamību pilsētā apmierināti ir 62% rīdzinieku, Tallinā – 61%, Viļņā – 52%. Tomēr mazāk apmierināti Rīgas iedzīvotāji bija ar citiem aspektiem, jo īpaši veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību (45%). Tallinas iedzīvotāju apmierinātība ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību bija 51%, Viļņas - 55%.

 

 

Kādi pilsētniekiem ir nozīmīgākie dzīves kvalitātes aspekti?

 

Pētījums arī parādīja, kuriem aspektiem pilsētās to vadībai ir jāpievērš īpaša uzmanība. Trīs nozīmīgākie aspekti, kas satrauc Rīgas iedzīvotājus, ir veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (61%), ceļu infrastruktūra (44%) un izglītības un apmācību iespējas pilsētā (42%). Veselības pakalpojumu pieejamību kā aspektu, kas satrauc pilsētu iedzīvotājus, pirmajā vietā ierindojuši 27 pilsētu iedzīvotāji, tas kā viens no trim satraucošajiem aspektiem norādīts 63 no 83 pētījumā iekļautajām pilsētām. Budapešta (67%), Reikjavīka (66%) un Belfāsta (66%) ir pilsētas, kur veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība tika minēta kā viens no vissvarīgākajiem aspektiem.

 

Ceļu infrastruktūru kā vissvarīgāko aspektu norādījuši Tallinas (52%) un Prāgas (49%) iedzīvotāji. Līdzīgi kā Rīgas iedzīvotāji ceļu infrastruktūras aspektu kā satraucošu norādījuši vēl 17 ES pilsētu iedzīvotāji. Lielākais šī aspekta pieaugums kopš 2012.gada novērots tieši Rīgā (44%, +14 procentpunkti).

 

Izglītības un apmācību pieejamība kā viens no trim būtiskākajiem aspektiem, kas satrauc Eiropas Savienības pilsētu iedzīvotājus, nosaukts 59 (to skaitā arī Rīga ) no 83 pētījumā iekļautajām pilsētām, bet kā vissvarīgākais norādīts 18 pilsētās.

 

 

Apkopojot datus, secinām, ka Rīgas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi savā pilsētā ir augstā līmenī, savukārt vērtējot Baltijas līmenī, visapmierinātākie ar dzīvi savā pilsētā ir Viļņas iedzīvotāji. Tāpat kā citās Eiropas pilsētās, aspekti, kas satrauc Rīgas iedzīvotājus, ir līdzīgi. Taču veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība kā dzīves kvalitātes aspekts rīdziniekiem ir visbūtiskākais. Salīdzinot ar citu ES pilsētu rādītājiem, ievērojamu kāpumu piedzīvojis Rīgas iedzīvotāju satraukums par ceļu infrastruktūras aspektu, kas apsteidzis bezdarbu, ko 2012.gadā Rīgas iedzīvotāji norādīja kā vienu no trim vissvarīgākajiem dzīves kvalitātes aspektiem pilsētā.

 

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social laika posmā no 2015.gada 21. maija līdz 9. jūnijam veica Eirobarometra pētījumu, aptaujājot 40 798 Eiropas Savienības pilsoņus 28 dalībvalstīs. Pētījumā par aktuāliem sociāliem un politiskiem jautājumiem aptaujāti 18 līdz 74 gadus veci pilsoņi.

 

Latvijā pētījumu kompānija TNS aptaujāja 501 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

 

Ar plašākiem Eirobarometra pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties Eiropas Komisijas interneta lapā: http://ec.europa.eu/COMMFrontOffice/PublicOpinion/

 

Santa Lazdiņa

Klientu atbalsta vadītāja
t 67 096 300
e santa.lazdina@tns.lv


 

 


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības