Īsumā par visu


Mārketinga pētījumi
Kultūru atšķirības
Banku reputācija
Zīmoli digitālā pasaulē


Personāla pētījumi
Darbs ar klientiem
Nevēlama uzvedība
Uzņēmumu panākumi


Mediju pētījumi
Prese un reklāmas
Reklāmas tirgus


Arhīvs


www.tns.lv


Darbinieku nevēlama uzvedība – Latvijas darba ņēmēju novērojumi un priekšstati

 

08.12.2015. Joks par tēvu, kurš dēlam saka: “Kāpēc gan Tu zagi pildspalvu? Būtu man pateicis, es būtu Tev to atnesis no darba!” ir sens, bet, iespējams, ne tik sens, kā pati joka tēma, proti, darbinieku nevēlama uzvedība. Neraugoties uz tēmas “senumu”, darbinieku nevēlama uzvedība ir salīdzinoši maz pētīts fenomens. Tomēr ir būtiski uzsvērt, ka, neatkarīgi no darbinieka veiktās nevēlamās darbības, ilgtermiņā tai ir negatīva ietekme uz uzņēmuma vai iestādes darbu.

 

Pētījumu kompānija TNS 2015. gada rudenī veica Latvijas darba ņēmēju un darba devēju pārstāvju aptaujas, lai noskaidrotu nevēlamas darbinieku uzvedības tendences Latvijā. Šajā rakstā aplūkoti Latvijas darba ņēmēju novērojumi un priekšstati.

 

Kā stāsta teorija, tendence veikt nevēlamas darbības ir tā dēvētajiem nepiesaistītajiem darbiniekiem, kuri ir neapmierināti ar kādu no darba aspektiem un/ vai kuriem ir nepiepildītas gaidas, piemēram, par atalgojumu, par uzslavu, par iespēju veikt sev interesējošus darba uzdevumus, par neapmierinātību ar darbavietas iekārtojumu u.tml. Neapmierinātība un nepiepildītās gaidas var motivēt darbinieku veikt kādu no nevēlamajām darbībām – negatīvas informācijas izplatīšanu par uzņēmumu, darba kavēšanu, darba devēja resursu piesavināšanos vai izmantošanu personīgām vajadzībām, melošanu. Patiesi, nevēlamas uzvedības piemēru “klāsts” ir ļoti plašs, kas šī fenomena pētīšanu padara par visai komplicētu procesu. Tomēr jāuzsver, ka neatkarīgi no tā, vai darbinieks uz mājām aiznes vienu pildspalvu, izdrukā dažas lapas, neprofesionāli komunicē ar klientiem vai iesaistās ar korupciju saistītas darbībās, ilgtermiņā jebkura šāda nevēlamas uzvedības izpausme uzņēmumam/ iestādei rada zaudējumus, un līdz ar to, no darba devēja perspektīvas, šāda uzvedība var tikt uzskatīta par neproduktīvu.

 

Kādas darbības veic un vai tas ir pieņemami?

 

Lai gūtu priekšstatu par nevēlamas darbinieku uzvedības tendencēm Latvijā, darba ņēmējiem lūdzām norādīt, vai un cik bieži viņi ir pamanījuši savus kolēģus veicam kādu no pētījumā iekļautajām nevēlamajām uzvedībām. TNS veiktais pētījums parāda, ka Latvijas darba ņēmēji salīdzinoši biežāk redz savus kolēģus kavējam darbu (43%), izmantojam darba devēja resursus personīgām vajadzībām (30%), pavirši attiecoties pret saviem darba pienākumiem (28%), tenkojot un vērpjot intrigas (28%), kā arī iesaistoties savstarpējos konfliktos (18%) un favorītismā (18%).

 

 

Kaut lielākā daļa aptaujāto darba ņēmēju visas pētījumā nomērītās nevēlamās darbības galvenokārt nodēvē par nepieņemamām, salīdzinoši biežāk par pieņemamām nodēvētas resursu izmantošana personīgām vajadzībām (38%) un darba kavēšana (27%).

 

Ja ir pieņemami, tad cik daudz un kādā vērtībā?

 

Tikmēr piektā daļa (22%) aptaujāto darba ņēmēju uzskata, ka ir pieņemami no darba vietas paņemt mazāk vērtīgas lietas vai materiālus (vērtībā līdz 10 EUR). 7% uzskata, ka ir pieņemami personīgai lietošanai paņemt vidēji vērtīgas lietas, materiālus (vērtībā no 10 līdz 50 EUR) un 5% uzskata, ka ir pieņemami lietošanai paņemt vērtīgas lietas, materiālus (vērtībā virs 50 EUR).

 

Ko pēc darbinieku domām cenšas novērst darba devējs?

 

Pēc darba ņēmēju domām viņu darba devēji mērķtiecīgi cenšas novērst paviršu attieksmi pret darba pienākumiem (55%), atrašanos darba vietā alkohola vai citu apreibinošo vielu iespaidā (47%), nepamatotu prombūtni (46%), negatīvas informācijas izplatīšanu par uzņēmumu (46%), kā arī neprofesionālu komunikāciju ar klientiem (45%).

 

 

Interesanti, ka ir nozares, kuru darbinieki salīdzinoši biežāk nekā citu nozaru pārstāvji ir norādījuši kādu no darbībām. Piemēram, transporta un uzglabāšanas nozarē nodarbinātie salīdzinoši biežāk norādījuši, ka, pēc viņu domām, viņu darba devējs cenšas novērst darbinieku nepamatotu prombūtni. Savukārt vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā nodarbinātie norādījuši materiālu, resursu vai uzņēmuma īpašuma apzinātu piesavināšanos. Finanšu un apdrošināšanas nozarē nodarbinātie norādījuši, ka darba devējs mērķtiecīgi cenšoties novērst spiegošanu konkurentu labā. Savukārt valsts pārvaldē nodarbinātie norādījuši, ka, viņuprāt, viņu darba devējs cenšoties novērst paviršu attieksmi pret darba pienākumiem, kā arī kukuļdošanu un/vai kukuļņemšanu.

 

Domājot par tām darbībām, kuras darba devējs mērķtiecīgi cenšas novērst, kopumā lielākā daļa (70%) Latvijas darba ņēmēju uzskata, ka darba dēvējam izdodas šīs darbības novērst (12% - ļoti efektīvi; 58% - drīzāk efektīvi).

 

Nākamajā TNS elektroniskajā vēstnesī “Tavs Neredzamais Sabiedrotais” lasiet par Latvijas darba devēju pārstāvju novērojumiem un priekšstatiem par darbinieku nevēlamu uzvedību.

 

Par pētījumu

Pētījumu kompānija TNS laika posmā no 2015. gada 15. līdz 17. septembrim veica Latvijas darba ņēmēju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem aptauju, kopā aptaujājot 698 darba ņēmējus, izmantojot tiešsaistes interviju (CAWI – Computer Assisted Web Interviews) metodi.

 

Alise Lāce

Klientu atbalsta vadītāja
t 67 096 300
e alise.lace@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības