Īsumā par visu


Mārketinga pētījumi
E-komercijas tendences
Biznesa tehnoloģijas
Auto Rīgas ielās


Personāla pētījumi
Darba apstākļi


Mediju pētījumi
TV reklāmu TOP10
Ārzemju preses lasīšana


Sociālie pētījumi
Dzimumu vienlīdzība


Tehnoloģijas & risinājumi
Brokastis ar patērētāju
Ietekmīgā klienta viedoklis


Arhīvs


www.tns.lv


Dzimumu vienlīdzība un priekšstati par to – tendences Latvijā un Eiropā

 

06.10.2015. Plaši atzīts ir fakts, ka dzimumu vienlīdzība (vienlīdzība starp sievietēm un vīriešiem) ir būtiska ekonomiskajai izaugsmei un nabadzības samazināšanai. Kā norādījusi Eiropas Komisijas Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta direktore Salla Sāstamoinena (Salla Saastamoinen), vienlīdzības starp sievietēm un vīriešiem nodrošināšana ir nozīmīga ne tikai no cilvēktiesību perspektīvas, bet arī no ekonomikās perspektīvas. Sievietes ir iegājušas darba tirgū un dod ieguldījumu Eiropas Savienības (ES) ekonomiskajā izaugsmē un konkurētspējā.

 

Kā liecina TNS veiktā Eirobarometra pētījuma rezultāti, absolūtais vairākums ES dalībvalstu pilsoņi (94%) uzskata, ka vīriešu un sieviešu vienlīdzība ir viena no pamattiesībām. Un būtiski, ka nepastāv nozīmīgas atšķirības starp vīriešu un sieviešu sniegtajā atbildēm – apgalvojumam piekrīt 95% sieviešu un 93% vīriešu. Tomēr Latvija (87%), līdzīgi kā Lietuva (80%), Igaunija (84%) un Polija (87%), ir starp tām valstīm, kurās ir salīdzinoši mazāks to pilsoņu īpatsvars, kas piekrīt šim apgalvojumam.

 

Kur dzimumu stereotipi ir visizplatītākie?

 

Viens no indikatoriem, kā mērīt dzimumu vienlīdzību, ir palūkoties uz sabiedrībā pastāvošajiem priekšstatiem par dažādu darbu un pienākumu veikšanu. Kā liecina TNS veiktā Eirobarometra pētījuma rezultāti, eiropiešu vidū iezīmējas divi proporcionāli līdzīgi viedokļi – apgalvojumam “kopumā vīrieši salīdzinājumā ar sievietēm ir mazāk kompetenti mājas darbu veikšanā” piekrīt 50% un nepiekrīt 48% eiropiešu. Tikmēr Latvijas pilsoņu vidū salīdzinoši lielāks ir šim apgalvojumam piekrītošo iedzīvotāju īpatsvars (56%).

 

Latvijas iedzīvotāji salīdzinoši biežāk nekā citu ES dalībvalstu iedzīvotāji pauž viedokli, ka ģimenes dzīve cieš, ja mātei ir pilnas slodzes darbs (Latvijā - 78% un ES – 60%). No tā var izsecināt, ka gan ES iedzīvotāju, gan Latvijas iedzīvotāju vidū vēl ir saglabājušies priekšstati par darbu dalīšanu jeb kurš dzimums ir kompetentāks konkrētu darbu veikšanai, tajā skaitā, apmaksātu un neapmaksātu (tā dēvētie mājas darbi, rūpes par bērniem, vecākiem ģimenes locekļiem u.tml.). darbu veikšanai.

 

Tomēr, lūgti norādīt vietas, kur visvairāk izplatīti dzimumu stereotipi, kopumā ES dalībvalstu pilsoņi salīdzinoši biežāk norādījuši darbu (51%). Aptuveni trešā daļa eiropiešu uzskata, ka dzimumu stereotipi ir plaši izplatīti reklāmās (34%) un masu medijos (33%). Tikmēr Latvija ir starp tām valstīm, kurās darbs ir salīdzinoši retāk minēts kā vieta ar plašu dzimumu stereotipu izplatību (38%).

 

 

Neraugoties uz to, kopumā lielākā daļa eiropiešu nepiekrīt apgalvojumam, ka sievietes mazāk nekā vīrieši ir ieinteresētas veidot karjeru (68%). Latvijā šim apgalvojumam nepiekrīt 75% pilsoņu. Un vidēji 8 no 10 aptaujātajiem gan Eiropā, gan Latvijā uzskata, ka vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm palīdzēs sievietēm kļūt ekonomiski neatkarīgām (ES - 89% un Latvijā - 85%).

 

Sievietes, salīdzinoši biežāk nekā vīrieši, strādā nepilnu laiku, kā arī salīdzinoši biežāk nestrādā vai nemeklē darbu citu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ - tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Kopumā Latvijā 2014. gadā no visiem nodarbinātajiem vecumā no 15-64 gadiem 49,7% ir vīriešu, bet 50,3% - sieviešu.

 

Savukārt, aplūkojot CSP datus par atalgojumu, redzams, ka 2015. gada pirmajā ceturksnī vidējais sieviešu atalgojums bija par 16% mazāks nekā vīriešiem, attiecīgi 718 un 857 eiro mēnesī. Aplūkojot datus piecu gadu periodā, redzams, ka kopumā atšķirībai starp vīriešu un sieviešu vidējo atalgojumu ir tendence saglabāties – piecu gadu laikā atšķirība ir samazinājusies vien par diviem procentiem.

 

Atšķirības darba vidē pastāv ne tikai pēc atalgojuma vai darba slodzes, bet arī priekšstatos par dzimumam atbilstošām vai neatbilstošām profesijām. Piemēram, Latvijā salīdzinoši retāk nekā citās ES dalībvalstīs pilsoņi domā, ka bērnu aprūpes sektorā, piemēram, bērnudārzos, būtu jāstrādā vairāk vīriešiem (Latvijā – 33% un ES – 57%), kaut kopumā kopš 2009.gada, kad šis Eirobarometra pētījums tika veiks iepriekš, Latvijā ir nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pauž šādu viedokli (par četriem procentpunktiem).

 

Profesijas, kurās saglabājies būtiski lielāks vīriešu īpatsvars, ir iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri, kā arī kvalificēti strādnieki un amatnieki. Savukārt sieviešu īpatsvars ir būtiski lielāks starp pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, kā arī vecākajiem speciālistiem (CSP dati par 2014. gadu, profesiju klasifikācija pēc LR profesiju klasifikatora). Tas liecina, ka priekšstati par dzimumam piemērotu profesijas izvēli izpaužas arī praksē, ne vien uzskatos un teorijā.

 

Kopumā 62% eiropiešu uzskata, ka viņu valstī ir izplatīta nevienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm. No visām ES dalībvalstīm tikai 5 valstu pilsoņi uzskata, ka tajās dzimumu nevienlīdzība ir reti izplatīta: Slovēnija (55%), Latvija un Somija (54% katrā), Bulgārija un Dānija (53% katrā).

 

Kamēr nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp vīriešu un sieviešu atbildēm, “tradicionālāki” skatījumi salīdzinoši biežāk izplatīti ir starp gados vecākiem eiropiešiem, kā arī starp tiem, kuri mācības pārtraukuši 15 un mazāk gadu vecumā. Savukārt “modernākus” uzskatus salīdzinoši biežāk pauž gados jaunāki aptaujātie, tajā skaitā studenti, un tie, kuri mācības pārtraukuši 20 un vairāk gadu vecumā, kā arī vadītāji.

 

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social laika posmā no 2014. gada 29. novembra līdz 8. decembrim veica Eirobarometra Special pētījumu, aptaujājot 27 801 Eiropas Savienības pilsoņus 28 dalībvalstīs. Pētījumā par attieksmi pret dzimumu vienlīdzību piedalījās Eiropas pilsoņi vecumā no 15 gadiem un vecāki.
Latvijā pētījumu kompānija TNS aptaujāja 1003 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

 

Plašāk ar Eirobarometra pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties Eiropas Komisijas interneta lapā: http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm

 

Alise Lāce

Klientu atbalsta vadītāja
t 67 096 300
e alise.lace@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības