Īsumā par visu


Mārketinga pētījumi
E-komercijas tendences
Biznesa tehnoloģijas
Auto Rīgas ielās


Personāla pētījumi
Darba apstākļi


Mediju pētījumi
TV reklāmu TOP10
Ārzemju preses lasīšana


Sociālie pētījumi
Dzimumu vienlīdzība


Tehnoloģijas & risinājumi
Brokastis ar patērētāju
Ietekmīgā klienta viedoklis


Arhīvs


www.tns.lv


Strādājošo apmierinātība ar darba apstākļiem uzņēmumos

 

06.10.2015. Ikviens darba ņēmējs sagaida, ka darba apstākļi uzņēmumā, kurā viņš pavada savu darba laiku, būs labi – būs pieņemama darba vide, būs padomāts par darbinieku drošību un labsajūtu, valdīs patīkama atmosfēra, būs sakārtotas darbinieku un darba devēju attiecības, būs iespēja rast līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi.

 

Kā rāda Flash Eirobarometra 2014. gada aptauja, puse (47%) Latvijas pilsoņu, kuri ir vecāki par 15 gadiem, darba apstākļus Latvijas uzņēmumos raksturo kā labus. Savukārt tikpat liela daļa (47%) pilsoņu darba apstākļus uzņēmumos vērtē kā sliktus. Jāatzīmē, ka Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi kopumā darba apstākļus vērtē salīdzinoši labāk - 53% eiropiešu darba apstākļus valstī vērtē kā labus, savukārt 43% - kā sliktus.

 

Ja mēs analizējam atsevišķi dažādus darba vides aspektus uzņēmumos, redzams, ka strādājošie eiropieši, kā arī Latvijas strādājošie iedzīvotāji ir kopumā apmierināti ar dažādiem pašreizējās darba vietas darba vides aspektiem.

 

 

Strādājošie Latvijas pilsoņi ir salīdzinoši apmierinātāki ar darba uzdevumu interesantumu (85%), autonomiju darba vietā (83%), kā arī darba laiku (83%). Tāpat augstāka apmierinātība ir ar savu pašreizējo darba slodzi vai darba ritmu (75%), veselības aizsardzību un drošību darba vietā (74%). Savukārt tas, kādā apmērā ņem vērā darbinieka viedokli, pieņemot lēmumus par viņu darbu (71%) un darba un personīgās dzīves līdzsvars (68%) iezīmējas kā aspekti, ar kuriem Latvijas strādājošie ir salīdzinoši vismazāk apmierināti.

 

Savukārt strādājošie Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi salīdzinoši visvairāk ir apmierināti ar darba uzdevumu interesantumu (87%), veselības aizsardzību un drošību darba vietā (85%), kā arī autonomiju darba vietā (83%).

 

Analizējot atsevišķi veselības aizsardzības un drošības riskus darba vietās, redzams, ka gan strādājošie eiropieši kopumā, gan arī Latvijas strādājošie kā galveno veselības risku norādījuši stresu. Attiecīgi ar stresu savā pašreizējā darba vietā saskaras puse (51%) Latvijas strādājošie iedzīvotāji un vairāk nekā puse (53%) Eiropas Savienības dalībvalstu strādājošie iedzīvotāji.

 

 

Kā nākamie biežāk sastopamie veselības riski, ar ko saskaras Eiropas Savienības dalībvalstu un Latvijas strādājošie, ir atkārtotas kustības vai vienveidīga, nogurdinoša ķermeņa pozīcija (Latvijā: 34%, ES: 28%), kravu celšana, pārvietošana (Latvijā: 24%, ES: 24%), trokšņa vai vibrāciju ietekme (Latvijā: 22%, ES: 17%), negadījumu vai smagu ievainojumu risks (Latvijā: 18%, ES: 18%), kā arī potenciāli bīstamu ķīmisku vielu ietekme (Latvijā: 11%, ES: 11%). Jāatzīmē, ka desmitā daļa (11%) strādājošie eiropieši norādījuši, ka viņi savā pašreizējā darba vietā saskaras ar vardarbību vai aizskaršanu, kamēr Latvijā šis risks ir minēts ievērojami retāk (6%).

 

Tomēr Latvijas iedzīvotāju skatījumā pēdējo gadu laikā ir vērojama pozitīva tendence darba apstākļu nodrošināšanā. Ceturtā daļa (25%) Latvijas pilsoņu uzskata, ka darba apstākļi Latvijā pēdējo 5 gadu laikā ir uzlabojušies, 43% - uzskata, ka tie ir saglabājušies nemainīgi, un nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa (28%) pilsoņu uzskata, ka darba apstākļi ir pasliktinājušies. Redzams, ka Eiropas Savienības pilsoņi ir salīdzinoši kritiskāki par darba apstākļu izmaiņām, jo lielākā daļa (57%) eiropiešu uzskata, ka darba apstākļi valstī pēdējo 5 gadu laikā ir pasliktinājušies.

 

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social aptauju veica no 2014. gada 31. maija līdz 14. jūnijam, aptaujājot 28 004 Eiropas Savienības pilsoņus 28 dalībvalstīs.

 

Latvijā aptauju veica tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia, aptaujājot 1 012 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

 

Dace Goško

Vecākā klientu vadītāja
Sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte
t 67 096 300
e dace.gosko@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības