Īsumā par visu


Mārketinga pētījumi
Reklāmu efektivitāte
Zīmolu stāsti
Vajadzības un vērtības


Personāla pētījumi
Darba maiņa
Darba devēja tēls


Mediju pētījumi
Interneta lietošana
Reklāmu rekordi


Sociālie pētījumi
Skaistums un kosmētika


Tehnoloģijas & risinājumi
Atgriezeniskā saite
ThinkTank domkalve
Apkalpošanas kvalitāte


Arhīvs


www.tns.lv

Darbinieku atvērtība jauna darba meklējumiem un gatavība darba maiņai

 

15.06.2015. Kā jau minēts vēstneša “Tavs Neredzamais Sabiedrotais” 43.izdevumā, rakstā par aktuālajām darba tirgus tendencēm 2015.gadā, pašlaik galvenais darba devēju izaicinājums saistībā ar darba spēku ir kvalificētu speciālistu trūkums, darba spēka trūkums kopumā, kā arī darbinieku motivācijas trūkums un prasību pieaugums. Šī raksta mērķis ir aplūkot situāciju no darbinieku puses, noskaidrojot, kāda ir darbinieku atvērtība jauna darba meklējumiem un gatavība darba maiņai, kā arī identificēt galvenos iemeslus, kas strādājošos notur pašreizējā darbā un kas savukārt veicinātu lēmuma pieņemšanu par darba maiņu.

 

Viens no četriem darbiniekiem apsver iespēju mainīt pašreizējo darbu

 

Pētījuma rezultāti liecina, ka 1/4 (23%) darbinieku apsver iespēju mainīt savu pašreizējo darbu, kas liecina par salīdzinoši augstu darbinieku gatavību un atvērtību darba maiņai. Jāatzīmē, ka 1/10 (12%) darbinieku nav konkrēts viedoklis šajā jautājumā. Iespējams, ka arī starp šiem darbiniekiem atrodas “svārstīgie”, tas ir tie, kuri skaļi nesaka, bet patiesībā apsver darba maiņas iespēju. Savukārt 2/3 (65%) darbinieku pašlaik nav gatavi darba maiņai un jaunu izaicinājumu pieņemšanai.

 

“Riska grupas” jeb darbinieki, kuri salīdzinoši biežāk apsver iespēju mainīt darbu, ir tirdzniecībā strādājošie, darbinieki, kuri uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku (mazāk par 1 gadu), kā arī jaunieši (18 - 24 g.v.) un rīdzinieki.

 

Raksturīgi, ka darba maiņa caurmērā biežāk nav aktuāla valsts vai pašvaldību sektorā strādājošiem, ilggadējiem darbiniekiem (uzņēmumā nostrādājuši 11 un vairāk gadus), gados vecākiem darbiniekiem (55 – 64 g.v.), laukos un Kurzemē strādājošiem, kā arī vadītājiem un augstākā līmeņa speciālistiem. Salīdzinot ar 2012.gada pētījuma rezultātiem, ir samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuri neapsver iespēju mainīt darbu, vienlaikus  palielinoties “svārstīgo” (atbilde “grūti pateikt”) skaitam.

 

 

Darbiniekiem salīdzinoši pievilcīgāks šķiet darbs valsts sektorā

 

Interesanti, ka kopumā pievilcīgāks darbiniekiem šķiet darbs valsts sektorā. Iespējams, ka tas saistāms ar lielāku stabilitātes un drošības sajūtu, kā arī sociālajām garantijām, ar ko asociējas darbs šajā sektorā. Tā 38% darbinieku ir atzinuši, ka labprātāk strādātu valsts sektorā, kamēr 31% labāk izvelētos darbu privātajā sektorā. Savukārt ~1/5 (16%) neredz būtisku atšķirību starp darbu valsts un privātajā sektorā, bet 15% ir bijis grūti sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.

 

Jāatzīmē, ka atbilstoši statistikas datiem, valsts sektorā (budžeta iestādēs) arī strādā 38% darbinieku, kamēr privātajā – 60% darbinieku, bet NVO (fondi, nodibinājumi, biedrības) – 2% darbinieku.

 

Kopumā valsts sektorā labāk patiktu strādāt jau valsts vai pašvaldību sektorā strādājošajiem (kas zināmā mērā apgāž mītu par to, ka privātais sektors ar lielākām algām pārvilina valsts sektora labākos speciālistus), ilggadējiem darbiniekiem (uzņēmumā nostrādājuši 11 un vairāk gadus), gados vecākiem darbiniekiem (55 – 64 g.v.), kā arī tiem, kuriem ir caurmērā zemāki personīgie neto ienākumi. Jāatzīmē, ka šīs darbinieku grupas arī salīdzinoši biežāk neapsver iespēju mainīt savu pašreizējo darbu.

 

Privātajā sektorā labāk patiktu strādāt jau privātajā sektorā strādājošajiem, pakalpojumu nozares darbiniekiem, mikro (1-9) uzņēmumu darbiniekiem, kā arī darbiniekiem, kuri uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku (mazāk par 1 gadu) un 25-34 gadus veciem darbiniekiem.

 

Raksturīgi, ka atšķirību starp darbu privātajā un valsts sektorā vidēji biežāk nesaredz NVO strādājošie. Jāuzsver, ka valsts vai privātā sektora pievilcība darbinieku vidū divu gadu laikā nav būtiski mainījusies.

 

 

Darbiniekus pašreizējā darbā visvairāk notur pārliecība par darba vietas stabilitāti

 

Pētījuma dati liecina, ka strādājošos pašreizējā darbā visvairāk notur darba vietas stabilitāte jeb drošums (37%). Nākamie būtiskie iemesli ir: uzņēmuma atrašanās vieta, t.i. tuvums dzīvesvietai (33%), interesants darba saturs (31%) un labāku alternatīvu trūkums (31%). Svarīgas ir arī labas attiecības ar kolēģiem jeb labs iekšējais mikroklimats (29%).

 

Darba vietas stabilitāti kā būtisku iemeslu, kas notur pašreizējā darbā, salīdzinoši biežāk ir minējuši valsts vai pašvaldību sektorā un lielajos uzņēmumos (250+) strādājošie, kā arī ilggadējie darbinieki (uzņēmumā nostrādājuši 11 un vairāk gadus).

 

Uzņēmuma atrašanās vietu kā nozīmīgu faktoru biežāk ir norādījuši Latgalē strādājošie, kā arī darbinieki ar zemiem personīgiem un ģimenes ienākumiem.

 

Interesantu darba saturu, sektoru, nozari kā būtisku iemeslu biežāk ir atzīmējuši valsts vai pašvaldību sektorā strādājošie, kā arī vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti.

 

Savukārt to, ka viņus pašreizējā darbā notur darba alternatīvu trūkums, caurmērā biežāk ir uzsvēruši tieši Latgalē strādājošie, kā arī darbinieki ar zemiem personīgiem ienākumiem.

 

 

Strādājošie no darba aizietu galvenokārt lielāka atalgojuma dēļ

 

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, strādājošie no darba galvenokārt aizietu lielāka atalgojuma dēļ (63%). Nākamie trīs biežāk minētie iemesli ir: personīgi apsvērumi, t.i. ģimenes stāvoklis, veselība, vecums u.c. (22%), slikti darba apstākļi (20%), labāki piedāvātie labumi un bonusi (20%). Starp būtiskiem darba maiņas iemesliem ir minēts arī mazāks stresa līmenis (17%), labākas personiskās, profesionālās izaugsmes iespējas (17%), kā arī interesantāks darba saturs (16%).

 

No darba lielāka atalgojuma dēļ salīdzinoši biežāk aizietu tieši NVO strādājošie. Sliktus darba apstākļus kā darba maiņas iemeslu caurmērā biežāk ir norādījuši strādnieki, kā arī darbinieki ar zemāku izglītības līmeni.

 

Piedāvātos labumus un bonusus par iemeslu darba maiņai biežāk nekā vidēji ir minējuši 25-34 gadus veci strādājošie, kā arī Rīgā dzīvojošie.

 

 

No vienas puses, darbinieku atvērtība jauna darba meklējumiem un gatavība darba maiņai nozīmē iespējas uzņēmumos piesaistīt jaunus darbiniekus, no otras puses, tas ir arī risks zaudēt jau pašreiz uzņēmumā strādājošos. No tā izriet divi galvenie cilvēkresursu vadības aktivitāšu (pētniecības) virzieni, kas vēršami uz:

 

darba devēja zīmola vadības aktivitātēm potenciālo darbinieku vidū;

 

 

attiecību stiprināšanu un darba devēja zīmola vadību esošo darbinieku vidū.

 

 

Esošo un potenciālo darbinieku pētījumi ir vislabākie cilvēkresursu vadības rīki, ar kuru palīdzību var nospraust mērķus, plānot un īstenot personāla vadības aktivitātes un monitorēt to atdevi.

 

Ja interesējaties par esošo un potenciālo darbinieku pētījumiem, sazinieties ar mums!

 

Par pētījumu

 

Pētījumu ar mērķi noskaidrot darba ņēmēju viedokli par aktuāliem ar darbu un darba tirgu saistītiem jautājumiem pētījumu kompānija TNS veica 2014.gada oktobrī - novembrī. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju regulārā Omnibusa ietvaros interneta aptaujas veidā visā Latvijā tika aptaujāti 635 darba ņēmēji (izlase ir reprezentatīva Latvijas darba ņēmēju ģenerālajam kopumam).

 

Signe Kaņējeva

TNS lielo klientu direktore
Personāla pētījumu eksperte
t 67 096 300
e signe.kanejeva@tns.lv


 


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības