Īsumā par visu


Mārketinga pētījumi
Atbildīga biznesa nozīme
Nākotnes veidotāji


Personāla pētījumi
Darba tirgus tendences


Mediju pētījumi
Reklāma radio
Reklāmas tirgus


Sociālie pētījumi
Kas rada mājīgumu?
Preču otrā dzīve


Tehnoloģijas & risinājumi
Kādi ir uzticami dati?


Arhīvs


www.tns.lv


Aktuālās darba tirgus tendences 2015.gadā

 

21.01.2015. Lai gan situācija darba tirgū turpina uzlaboties, pieaug nodarbinātība un samazinās bezdarbs, tomēr 2015.gadā darba devēji aizvien vairāk izjutīs kvalificēta darba spēka trūkumu, darbinieku prasību pieaugumu, darbinieku mainību un atvērtību labākiem darba piedāvājumiem. Kopumā šis gads uzņēmumu vadītājiem solās būt izaicinājumu pilns.

 

Galvenie faktori, kas ietekmēs situāciju darba tirgū:

 

■  demogrāfiskie procesi (iedzīvotāju skaita izmaiņas; sabiedrības novecošanās; emigrācijas procesi);

 

■  darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma skaitliskas izmaiņas (brīvo darba vietu skaita pieaugums, bezdarba līmeņa krišanās, bezdarbnieku skaita samazināšanās uz vienu vakanci);

 

■  darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma nesabalansētība (izglītības, prasmju, pieredzes, kvalifikācijas neatbilstība vakancēm);

 

■  darba ņēmēju tirgus “attīstība” (pieaug vidējā darba samaksa valstī, aug darba ņēmēju prasības un palielinās atvērtība mainīt savu pašreizējo darbu);

 

■  darba devēju konkurences palielināšanās darba tirgū (starptautiska konkurence gan esošo darbinieku noturēšanai, gan jaunu darbinieku piesaistei, pieaug jaunu darbinieku rekrutācijas izmaksas);

 

■  interneta, sociālo mediju ietekmes pieaugums (informācijas aprites ātrums, pārsātinājums, „pareizo” mediju kanālu izvēle potenciālo darbinieku rekrutēšanā).

 

Jau patlaban darba tirgu būtiski ietekmē demogrāfiskie procesi valstī, to ietekme līdz ar sabiedrības novecošanos un iedzīvotāju skaita izmaiņām tikai pieaugs. Patlaban pensionēšanās vecums gan sievietēm, gan vīriešiem Latvijā ir 62 gadi, taču tas pakāpeniski tiks pacelts. Latvijas iedzīvotāju vecumstruktūra uzskatāmi liecina par darbspējīgo iedzīvotāju „demogrāfisko bedri”, kas strauji tuvojas.

 

 

Statistikas dati liecina, ka pieaug brīvo darba vietu (vakanču) skaits, vienlaikus krītas bezdarba līmenis. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajos gados pieaugs nodarbinātība un samazināsies bezdarba līmenis. Saskaņā ar NVA prognozēm bezdarba līmenis 2015.gadā būs 10,1%, bet 2016.gadā – 9,5%.

 

Lai gan dati liecina par bezdarba līmeņa krišanās, tomēr ir vērojama darba spēka piedāvājuma un pieprasījuma nesabalansētība – uzņēmumiem trūkst darbinieki, taču tiem darbiniekiem, kuri ir bez darba, trūkst nepieciešamās kvalifikācijas. Darba tirgū pieprasījums pašlaik ir profesiju grupās, kurās pārsvarā ir nepieciešams augstāks izglītības līmenis nekā vidējā izglītība. Savukārt visvairāk bezdarbnieku iepriekš ir bijuši nodarbināti tieši vienkāršajās profesijās (palīgstrādnieki, pārdevēji, apkopēji, sētnieki u.c.), kur izglītības līmenim nav noteicoša nozīme.  Līdz ar to šo bezdarbnieku vidū ir nepieciešams veicināt kvalifikācijas celšanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu. Papildus jāņem vērā, ka arī vienkāršajās profesijās tiek izvirzītas arvien jaunas prasības, ko nosaka tehnoloģisko procesu attīstība.

 

Ekonomikas ministrijas eksperti prognozē, ka tuvākajos gados būtiskākais darba spēka pieprasījuma pieaugums sagaidāms galvenokārt uz iekšzemes pieprasījumu vērstajās nozarēs – komercpakalpojumu sektorā, būvniecībā un tirdzniecībā. Darba spēka pieprasījuma pieaugums saglabāsies arī apstrādes rūpniecībā, tomēr tas būs lēnāks nekā iepriekš.

 

 

 

Vairāk nekā ceturtdaļa Latvijas strādājošo saņem minimālo darba algu, kas pirms nodokļu nomaksas 2014.gadā bija 320 eiro. Tas nozīmē, ka liela daļa Latvijas strādājošo saņem tikai „izdzīvošanas” algu un līdz ar to saglabājas liels trūcīgo strādājošo skaits. Latvija atrodas vienotajā Eiropas Savienības tirgū ar brīvu darba spēka kustību. Situācija, kad minimālā alga vairākās Rietumeiropas valstīs pārsniedz Latvijas minimālo algu pat piecas līdz sešas reizes, nozīmē to, ka, nepalielinot ienākumu līmeni zemo algu saņēmējiem, saglabājas augsti emigrācijas riski.

 

Visās trijās Baltijas valstīs no 2015.gada tika palielināta minimālā alga. Latvijā no 320 eiro tā palielināta uz 360 eiro, Lietuvā no 290 eiro – uz 300 eiro, savukārt Igaunijā minimālā alga mēnesī tika palielināta no 355 eiro uz 390 eiro. 2014.gadā vidējā bruto darba alga Latvijā tika lēsta 766,3 eiro, 2015.gadā tā varētu pieaugt līdz 800,8 eiro. Savukārt 2016.gadā vidējā bruto darba samaksa Latvijā varētu būt 840,8 eiro, prognozē Finanšu ministrija. Ministrijas ekspertu vērtējumā, Latvijā nodarbināto vidējās bruto darba samaksas kāpums šogad būs 4,5%.

 

Kopumā Latvijas uzņēmumos arvien problemātiskāk ir rekrutēt un noturēt kvalificētu darbaspēku, tādējādi 2015.gadā, visticamāk, ir gaidāms atalgojuma pieaugums. Galvenie iemesli algu pieaugumam ir kvalificēta darbaspēka trūkums un darbinieku prasību pieaugums, atvērtība jauniem darba piedāvājumiem, kā arī uzņēmumu finansiālās situācijas uzlabošanās. Atsevišķiem amatiem, kuri darba tirgū ir pieprasītāki, atalgojuma pieaugums tiek prognozēts pat 10% un vairāk. Vērojams, ka lielākas algas saņem uzņēmuma vidējā un augstākā līmeņa vadība, finanšu speciālisti, IT speciālisti, projektu vadītāji, pārdošanas speciālisti.

 

 

Iepriekš aplūkotās nodarbinātības tendences sasaucas arī ar pašu darba devēju pausto viedokli. TNS 2014.gada nogalē uzņēmuma vadītāju vidū veica pētījumu par dažādiem aktuāliem ar darba tirgu saistītiem jautājumiem, kas atklāj galvenos izaicinājumus saistībā ar darba spēku.

 

Galvenie izaicinājumi ir kvalificētu speciālistu trūkums un darba spēka trūkums kopumā

 

TNS pētījuma dati liecina, ka pašlaik galvenie izaicinājumi saistībā ar darba spēku ir kvalificētu speciālistu trūkums (37%) un darba spēka trūkums kopumā (ES brīvā darba tirgus spiediens, došanās strādāt uz ārzemēm) (10%), kas sasaucas arī iepriekš aprakstīto ekonomisko un demogrāfisko situāciju valstī. Tālāk minēšanas biežuma ziņā seko darbinieku motivācijas trūkums (6%) un darbinieku prasību pieaugums (atalgojums, papildus labumi u.tml.) (5%).

 

Aplūkojot datus sīkākās sociāldemogrāfiskās grupās, atklājas, ka kvalificētu speciālistu trūkumu kā galveno izaicinājumu vidēji biežāk ir atzinuši tieši ražošanā strādājošo uzņēmumu vadītāji, kā arī vidējo un lielo uzņēmumu vadītāji (50+ darbinieki). Arī darba spēka trūkumu kopumā kā galveno izaicinājumu caurmērā biežāk kā izaicinājumu min tieši ražošanā strādājošo uzņēmumu vadītāji. Kā būtisku izaicinājumu ražošanā strādājošo uzņēmumu vadītāji norāda arī nozares darba specifiku (smags, stresa pilns, grūti prognozējams darbs).

 

Grūtības samaksāt vidējo atalgojumu valstī salīdzinoši biežāk ir laukos darbojošos uzņēmumu vadītājiem, bet ar lielāku darbinieku mainību, labāka darba meklējumiem biežāk nekā citi saskaras tieši mazo uzņēmumu vadītāji (10-49 darbinieki).

 

 

No aprakstītajām darba tirgus tendencēm izriet arī divi galvenie cilvēkresursu vadības aktivitāšu (pētniecības) virzieni, kas būtu vēršami uz:

 

Esošajiem darbiniekiem:

■ uzņēmuma attiecību stiprināšana ar tā darbiniekiem ( darbinieku noturēšana, motivēšana, lojalitātes veicināšana);

              ■ darba devēja zīmola vadība (pievilcīga darba devēja tēla nostiprināšana darbinieku vidū).

 

Potenciāliem darbiniekiem:

■ darba devēja zīmola vadība (pievilcīga darba devēja tēla radīšana potenciālo darbinieku vidū).

 

Esošo un potenciālo darbinieku pētījumi ir vislabākie cilvēkresursu vadības rīki, ar kuru palīdzību var nospraust mērķus, plānot un īstenot personāla vadības aktivitātes un monitorēt to atdevi.

 

Par pētījumu

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu kompānija TNS 2014. gada oktobrī – novembrī uzņēmuma vadītāju vidū veica aptauju par dažādiem aktuāliem ar darbu un darba tirgu saistītiem jautājumiem. Aptauja tika veikta datorizēto telefoninterviju veidā. Kopumā tika aptaujāti 530 uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji. Izlase ir reprezentatīva Latvijas uzņēmumu ģenerālajam kopumam.

 

Signe Kaņējeva

TNS lielo klientu direktore
Personāla pētījumu eksperte
t 67 096 300
e signe.kanejeva@tns.lv


 


© 2019 TNS Latvia | Autortiesības