Īsumā par visu


Mārketinga pētījumi
Optimālā cena
Zīmolu IQ


Mediju pētījumi
Reklāmu apjoms
Mediju patēriņš


Sociālie pētījumi
Tipiskais latvietis
Apmierinātība ar dzīvi
Eiropieši un izglītība


Tehnoloģijas & risinājumi
Kvalitāte pētījumos
Planšetdatori pētījumos


Arhīvs


www.tns.lv


Ko Latvijā un Eiropā sagaida no izglītības?

 

15.09.2014. Atsākoties jaunajam mācību gadam, ieskatīsimies pētījuma par Eiropas izglītības politiku rezultātos. Pētījumu šī gada aprīlī un maijā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs veikusi Eiropas Komisija sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS. Rakstā sniegts īss ieskats eiropiešu un Latvijas pilsoņu viedokļos par dažādiem ar izglītību saistītiem aspektiem - nozīmīgākās formālā un neformālā izglītībā iegūstamās prasmes, izglītības svarīgākie un uzlabojamie aspekti, kā arī izglītības galvenās prioritātes.

 

Augstākais iegūtais izglītības līmenis un tā novērtējums

 

Pirms ķerties klāt eiropiešu attieksmēm un viedokļiem, aplūkosim eiropiešu sniegtās atbildes par viņu augstāko iegūto izglītības līmeni.

 

Latvijas pilsoņu vidū visbiežāk ir iedzīvotāji ar augstāko iegūto profesionālās-vidējās izglītības līmeni (34%), nedaudz mazāk – ar augstāko izglītību (30%) un piektdaļai (21%) Latvijas pilsoņu augstākā iegūtā ir vidējā izglītība. Vidēji Eiropas Savienībā kopumā visbiežāk ir pilsoņi, kuru augstākā iegūtā ir tieši augstākā izglītība (25%). Eiropiešus ar augstāko izglītību visbiežāk var sastapt starp Zviedrijas (46%), Nīderlandes (42%) un Dānijas (41%) pilsoņiem. Eiropiešus ar profesionālo-vidējo izglītību visbiežāk var sastapt Čehijas (59%), Horvātijas (47%) un Slovākijas (40%) pilsoņu vidū. Salīdzinājumā ar Latviju, ES vidēji retāk ir pilsoņi, kuru augstākā iegūtā izglītība ir vidējā profesionālā (23%) un vidējā (18%) izglītība. Savukārt pamata izglītību kā augstāko iegūto izglītības līmeni ir minējuši 13% Latvijas pilsoņu un kopumā 21% eiropiešu.

 

Lūgti novērtēt iegūtās izglītības kvalitāti, ES un Latvijas pilsoņi savu iegūto izglītību kopumā vērtē kā labu. Latvijas pilsoņi salīdzinoši augstāk novērtē skolā iegūto izglītību, kamēr eiropieši salīdzinoši augstāk novērtē augstskolā iegūto. Skolā iegūto izglītību kā labu vērtē 87% eiropieši un 92% Latvijas pilsoņi, savukārt augstskolā iegūto izglītību kā labu vērtē 75% eiropiešu un 62% Latvijas pilsoņu. Jāpiemin, ka novērtējumu dažādiem izglītības līmeņiem sniedza respondenti, kuri ir ieguvuši atbilstošo izglītības līmeni. To, ka salīdzinoši bieži iegūtā izglītība novērtēta kā laba, var saistīt ar secinājumiem par ieguvumiem no iegūtās izglītības, apmācības - gan Latvijas, gan ES pilsoņi piekrīt apgalvojumam, ka iegūtā izglītība vai apmācība ir sniegusi nepieciešamās prasmes, lai iegūtu savai kvalifikācijai atbilstošu darbu (LV – 75%, ES – 73%). Tomēr Latvijas pilsoņi salīdzinoši retāk nekā ES kopumā uzskata, ka iegūtās izglītības vai apmācības sniegtās kvalifikācijas tiktu atzītas citās ES dalībvalstīs (LV – 53%, ES – 63%).

 

 

Izglītības nodrošinātās prasmes. Formālā un neformālā izglītība

 

Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, vissvarīgākās izglītības nodrošinātās prasmes ir dažādas pamatprasmes, piemēram, lasītprasme un rakstītprasme, rēķināšanas prasme (48%), specifiskas prasmes profesijā, piemēram, lai kļūtu par inženieri, grāmatvedi, frizieri, medmāsu/medbrāli, mehāniķi (41%) un svešvalodu prasmes (35%). Arī pēc eiropiešu domām visbūtiskākās izglītības nodrošinātās prasmes ir tieši pamatprasmes (62%), specifiskas prasmes profesijā (34%) un valodas prasmes (24%). Tomēr, salīdzinājumā ar Latvijas iedzīvotājiem, eiropieši ievērojami retāk kā būtiskas nosaukuši specifiskas profesionālās un valodu prasmes, uzsvaru liekot uz formālo izglītību kā pamatprasmju nodrošinātāju. Kopumā gan Latvijas, gan ES iedzīvotāji uzskata, ka valodu un specifiskas profesionālās prasmes iespējams apgūt arī neformālajā izglītībā, tomēr Latvijā aptaujātie salīdzinoši biežāk šīs prasmes sagaida no formālās izglītības.

 

Jautāti par neformālajā izglītībā apgūstamajām prasmēm, gan Latvijas iedzīvotāji, gan eiropieši kopumā visbiežāk norādījuši svešvalodas (ES - 54%, LV-74%), prasmes, kuras var lietot dažādās profesijās, piemēram, problēmu risināšana, prasme strādāt kopā ar citiem (ES - 52%; LV – 52%), kā arī specifiskas prasmes profesijā, piemēram, lai kļūtu par inženieri, grāmatvedi, frizieri, medmāsu/medbrāli, mehāniķi (ES - 44%; LV – 35%). Eiropiešu vidū izplatītākie neformālās izglītības apguves kanāli ir darba pieredze (62%), apmācība darbā vai profesijā (54%) un pašmācības (47%). Interesanti, ka Latvijas pilsoņi kā vietas/veidu prasmju apgūšanai ārpus formālās izglītības sistēmas salīdzinoši visbiežāk minējuši tieši pašmācību (64%), kā citus nozīmīgākos veidus norādot darba pieredzi (63%) un kursus ārpus skolas, arodskolas, apmācības vai universitātes (54%).

 

Izglītības svarīgākie aspekti

 

Kopumā, pēc eiropiešu domām, izglītības svarīgākie aspekti ir motivējoši un kompetenti skolotāji. Turklāt, tieši skolotāja prasme iesaistīt un motivēt audzēkņus, pēc eiropiešu domām, ir tie izglītības aspekti, kurus nepieciešams uzlabot. Šādu viedokli pauduši 51% gan Latvijas, gan ES pilsoņu. Kamēr eiropieši uzsver audzēkņu zinātkāri un radošumu stimulējošas mācību vides nozīmīgumu (39%), aptaujātie Latvijā uzsver praktiskas darba pieredzes nozīmīgumu – 40% Latvijas pilsoņu kā svarīgu minējuši iespēju gūt praktisku darba pieredzi kādā uzņēmumā vai organizācijā. Interesanti, ka izglītības praktiskie aspekti izteikti iezīmējas vēl tikai Slovēnijas pilsoņu vidū, kuriem iespēja iegūt praktisku pieredzi ir otrs biežāk minētais izglītības aspekts (46%).

 

 

Aplūkojot pētījuma rezultātus, iespējams secināt, ka eiropieši no formālās izglītības salīdzinoši biežāk sagaida vispārīgas prasmes un pamatzināšanas, specifisku prasmju apgūšanu atstājot dažādiem neformālās izglītības kanāliem - pašmācībai, darba praksei, kursiem u.tml. Savukārt Latvijas iedzīvotāji salīdzinoši biežāk no formālās izglītības sagaida konkrētas un praktiskas prasmes, kas būtu noderīgas izvēlētajā profesijā. Var pieņemt, ka eiropiešu vidū ir izteiktāka tendence mācīties ārpus skolas, mācīties darba procesā, palēnām, kamēr Latvijas pilsoņi no formālas izglītības vēlas saņemt maksimumu un darba tirgū ieiet tam pilnībā sagatavoti. Caur šādu prizmu var skaidrot arī to, kādēļ Latvijas pilsoņu vidū skolā iegūtā izglītība salīdzinoši biežāk nekā augstskolā tiek novērtēta kā laba: stājoties augstskolā tiek izvēlēta konkrēta nozare, un tiek sagaidīts, ka augstskola sniegs visas nepieciešamās zināšanas veiksmīgai iesaistei darba tirgū.

 

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social veica Eirobarometra pētījumu no 2014.gada 26.aprīļa līdz 11.maijam, ar tiešo interviju metodi aptaujājot 27 998 Eiropas Savienības pilsoņus 28 dalībvalstīs. Pētījumā par aktuāliem sociāliem un politiskiem jautājumiem aptaujāti 15 līdz 74 gadus veci pilsoņi.

 

Latvijā Eirobarometra pētījumu veica pētījumu kompānija TNS, aptaujājot 1002 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

 

Plašāk ar Eirobarometra pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties Eiropas Komisijas interneta vietnē: http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm

 

Alise Lāce

Klientu atbalsta vadītāja
t 67 096 300
e alise.lace@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības