Īsumā par visu


Mārketinga pētījumi
Optimālā cena
Zīmolu IQ


Mediju pētījumi
Reklāmu apjoms
Mediju patēriņš


Sociālie pētījumi
Tipiskais latvietis
Apmierinātība ar dzīvi
Eiropieši un izglītība


Tehnoloģijas & risinājumi
Kvalitāte pētījumos
Planšetdatori pētījumos


Arhīvs


www.tns.lv


Latvijas iedzīvotāji kopumā ir apmierināti ar savu ikdienas dzīvi

 

15.09.2014. Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi kopumā 2014.gada pavasarī saglabājas nemainīgi augsta. Lielākā daļa 70% Latvijas pilsoņi ar savu dzīvi kopumā ir apmierināti, savukārt gandrīz trešā daļa (30%) Latvijas pilsoņu ar savu dzīvi kopumā nav apmierināti. Salīdzinot ar 2013.gada rudens pētījumu, nav notikušas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju apmierinātības rādītājos.

 

Apmierinātība ar dažādiem ikdienas aspektiem un dzīvi kopumā

 

Jāatzīmē, ka Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū kopumā apmierinātība ar pašreizējo dzīvi ir augstākā (par 10 procentpunktiem) salīdzinājumā ar Latviju – attiecīgi ar savu dzīvi apmierināti ir absolūtais vairākums (80%) eiropiešu, savukārt ar savu pašreizējo dzīvi neapmierināti ir vien piektā daļa (20%) ES iedzīvotāju.

 

Arī analizējot dažādus ikdienas dzīves aspektus, vairums eiropiešu un arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar tiem. No pētījumā mērītajiem ikdienas dzīves aspektiem salīdzinoši visvairāk Latvijas pilsoņi ir apmierināti ar savu māju vai dzīvokli (74%). Tāpat aptuveni divas trešdaļas Latvijas pilsoņu ir apmierināti ar citiem ikdienas dzīves aspektiem – ar dzīves kvalitāti rajonā, kurā dzīvo (69%), ar dzīves līmeni (66%), ar laiku, ko var darīt sev vēlamās lietas (65%), kā arī ar savu veselības stāvokli (60%).

 

 

 

Tomēr jāatzīmē, ka kopumā eiropieši ir salīdzinoši apmierinātāki ar saviem ikdienas dzīves aspektiem nekā Latvijas pilsoņi. Absolūtais vairums (89%) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu ir apmierināti ar savu māju vai dzīvokli. Visapmierinātākie ar savu mājokli ir Somijas (97%), Zviedrijas (96%), Dānijas (96%), kā arī Nīderlandes (96%) un Luksemburgas (96%) pilsoņi. Savukārt Latvijas pilsoņu apmierinātība ar savu mājokli līdzās ar Bulgāriju (73%), Ungāriju (74%), Lietuvu (76%) ierindojas salīdzinoši zemāk apmierināto valstu grupā.

 

Tāpat Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi kopumā ir apmierinātāki ar dzīves kvalitāti rajonā, kurā viņi dzīvo (85%) un savu dzīves līmeni (82%). Arī ar savu veselības stāvokli (76%) un laiku, ko izmantot, lai darītu sev patīkamas lietas, (74%) ir apmierināti pārliecinoši lielākā daļa eiropiešu.

 

Jāatzīmē, ka ar dzīves kvalitāti rajonā, kurā dzīvo visvairāk apmierinātie ir Dānijas (98%) un Somijas (98%) iedzīvotāji, savukārt ar savu dzīves līmeni visvairāk apmierināti ir Zviedrijas (97%) un Dānijas (96%) iedzīvotāji. Ar savu veselības stāvokli salīdzinoši visvairāk apmierināti ir Īrijas (92%), kā arī Maltas (90%), Nīderlandes (90%) un Zviedrijas (90%) pilsoņi, tomēr visapmierinātākie ar laiku, ko var veltīt sev vēlamiem darbiem, ir Dānijas (89%) un Nīderlandes (88%) pilsoņi.

 

Analizējot šos dažādus ikdienas dzīves apstākļus, redzams, ka Latvijas pilsoņi ir salīdzinoši mazāk apmierināti nekā Eiropas Savienības dalībvalstīs kopumā ar saviem pašreizējiem ikdienas dzīves apstākļiem – gan savu dzīves vidi, gan arī savu veselību un brīvo laiko. Tas varētu būt skaidrojams ar augstāku dzīves līmeni vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai arī ar Latvijas iedzīvotāju mentalitāti, paužot uzskatu, ka vienmēr jau var būt labāk, vai citiem aspektiem.

 

Svarīgākās lietas eiropiešu dzīvē, lai kaut ko sasniegtu

 

Turpinājumā gribu nedaudz plašāk apskatīt uzskatus un vērtības, ko eiropieši dzīvē uzskata par svarīgām veiksmīgiem cilvēkiem.

 

Jautājot par lietām, kas nepieciešamas, lai dzīvē kaut ko sasniegtu, gan ES dalībvalstu pilsoņi, gan arī Latvijas pilsoņi visbiežāk atzīmē labu izglītību – attiecīgi 63% eiropiešu un 59% Latvijas pilsoņu labu izglītību nosauc kā būtisku priekšnoteikumu, lai dzīvē ko sasniegtu.

 

Kā nākamās svarīgākās lietas, ko Latvijas pilsoņi uzskata par svarīgām, lai dzīvē ko sasniegtu, ir sakari ar pareizajiem cilvēkiem (35%), veiksme (35%), kā arī smags darbs (23%) un gudrība (23%). Savukārt tikai 6% Latvijas pilsoņu kā lietu, kas palīdz dzīvē kaut ko sasniegtu, minējuši izcelsmi no turīgas ģimenes.

 

Savukārt eiropiešu skatījumā kopumā kā otra būtiskākā lieta, lai dzīvē kaut ko sasniegtu, tiem minēts smags darbs (46%). Pārējie aspekti tiek minēti salīdzinoši retāk – sakari ar pareizajiem cilvēkiem (24%), veiksme (22%), gudrība (10%) un izcelsme no turīgas ģimenes (10%).

 

 

Ja analizējam svarīgās lietas, lai dzīvē kaut ko sasniegtu, dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir vērojamas atšķirības. Labu izglītību kā pamatnoteikumu, lai dzīvē kaut ko sasniegtu, biežāk ir norādījuši Dānijas (84%), Vācijas (82%), Maltas (77%) iedzīvotāji, savukārt smagu darbu – Lielbritānijas (74%), Īrijas (66%) iedzīvotāji. Izcelsme no turīgas ģimenes salīdzinoši biežāk kā lieta, kas palīdz dzīvē ko sasniegt, tiek minēta Ungārijā (28%) un Itālijā (20%). Sakarus ar pareizajiem cilvēkiem salīdzinoši biežāk novērtē Slovākijas (36%), Latvijas (35%) un Zviedrijas (35%) pilsoņi. Veiksmi kā priekšnoteikumu, lai dzīvē ko sasniegtu, salīdzinoši biežāk norāda Čehijas Republikas (42%) un Bulgārijas (41%) pilsoņi, savukārt gudrību salīdzinoši biežāk kā lietu, lai dzīvē kaut ko sasniegtu norādījuši Lietuvas (40%) un Maltas (33%) pilsoņi.

 

Gan Eiropas Savienības dalībvalstu kopumā, gan arī Latvijas pilsoņu skatījumā, tas, ja esi vīrietis, salīdzinoši reti tiek minēta kā lieta, kas palīdz dzīvē ko sasniegt. Tomēr jāatzīmē, ka salīdzinoši liela daļa Horvātijas (27%) un Maltas (13%) pilsoņu norādījuši, ka tas, ja esi vīrietis, palīdz dzīvē kaut ko sasniegt.

 

Kopumā var secināt, ka laba izglītība ir veiksmīga cilvēka panākumu atslēga. Tomēr Latvijas pilsoņu skatījumā smags darbs netiek pienācīgi novērtēts un, lai cilvēks dzīvē varētu kaut ko sasniegt, drīzāk ir nepieciešami sakari ar pareizajiem cilvēkiem un veiksme.

 

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social veica Eirobarometra pētījumu no 2014.gada 31.maija līdz 14.jūnijam, ar tiešo interviju metodi aptaujājot 28 004 Eiropas Savienības pilsoņus 28 dalībvalstīs. Pētījumā par aktuāliem sociāliem un politiskiem jautājumiem aptaujāti 15 līdz 74 gadus veci pilsoņi.

 

Latvijā Eirobarometra pētījumu veica pētījumu kompānija TNS, aptaujājot 1012 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

 

Plašāk ar Eirobarometra pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties Eiropas Komisijas interneta vietnē: http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm

 

Dace Goško

Klientu vadītāja
Sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte
t 67 096 300
e dace.gosko@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības