Īsumā par visu


Mārketinga pētījumi
Reklāmu efektivitāte


Personāla pētījumi
Darbs un ģimene
Apmierinātība ar darbu


Mediju pētījumi
Internets un bērni
Reklāmu skaita prognoze


Sociālie pētījumi
Tradīciju nozīme
Naivie vēlētāji
Vēlētāju aktivitāte
Klimata pārmaiņas


Tehnoloģijas & risinājumi
Attiecības ar klientiem


Arhīvs


www.tns.lv


Kāda ir darbinieku apmierinātība ar darbu un tā apstākļiem Latvijā un Eiropas Savienībā?

 

17.06.2014. Šogad aprīlī Eiropas Komisijas uzdevumā pētījumu kompānija TNS veica Eirobarometra Flash aptauju, kas veltīta pašreizējo darba apstākļu novērtējumam un atskatam darba apstākļu izmaiņām pēdējo piecu gadu laikā, apmierinātībai ar darba apstākļiem kopumā un atsevišķiem aspektiem, kā arī galveno neapmierinātības iemeslu noskaidrošanai Eiropas Savienības valstīs. Situācijas pašnovērtējums nodarbinātības jomā ļauj mums izdarīt secinājumus par stāvokli Latvijā, tomēr salīdzinājums ar citām Eiropas Savienības valstīm vēl labāk palīdz objektīvi saprast lietu būtību Latvijā.

 

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā darba apstākļi netiek vērtēti viennozīmīgi – 47% iedzīvotāju tos uzskata par kopumā labiem (3% „ļoti labi”; 44% „drīzāk labi”) un arī 47% - par kopumā sliktiem (8% „ļoti slikti” un 39% „drīzāk slikti”). Eiropas Savienībā kopumā ir vērojama nedaudz pozitīvāka tendence – 53% darba ņēmēju ir novērtējuši darba apstākļus kā kopumā labus, 43% – kā kopumā sliktus. Jāatzīmē, ka šis jautājums tika uzdots visai iedzīvotāju grupai, neatkarīgi no tā, vai viņi pašlaik ir vai nav nodarbināti. Rezultāti parāda, ka iedzīvotāji, kuri pašlaik ir nodarbināti, daudz biežāk atzīmē, ka darba apstākļi viņu valstī ir labi, salīdzinot ar iedzīvotājiem, kuriem ir darba pieredze, bet kuri pašlaik nestrādā (61% pret 46%).

 

Aplūkojot situāciju kaimiņvalstīs, jāatzīmē, ka Lietuvā darba apstākļu novērtējums ir līdzīgs Latvijas situācijai (50% – labi apstākļi; 41% – slikti apstākļi), savukārt Igaunijā vērtējums ir pozitīvāks (63% - labi apstākļi; 26% – slikti apstākļi).

 

 

Latvijā vairākums (71%) pašlaik nodarbināto ir kopumā apmierināti ar pašreizējiem darba apstākļiem (16% ļoti apmierināti; 55% diezgan apmierināti), savukārt 28% nodarbināto ir kopumā neapmierināti (4% pavisam neapmierināti; 24% ne īpaši apmierināti). ES rādītājs ir nedaudz pozitīvāks (77% kopumā apmierināti; 23% kopumā neapmierināti). Tradicionāli ar darba vidi apmierinātāki iedzīvotāji ir Dānijā (94% ir apmierināti). Līdzīgi absolūtais vairākums Beļģijas (90%) un Austrijas (90%) iedzīvotāju ir kopumā apmierināti ar pašreizējiem darba apstākļiem, bet vismazāk apmierināto ir Grieķijā (38%).

 

 

Atskatoties uz darba apstākļu izmaiņām pēdējo 5 gadu laikā, redzams, ka Latvijas iedzīvotājiem ir pozitīvāks skatījums, nekā ES valstīs kopumā. Latvijā katrs ceturtais norāda uz situācijas uzlabošanos (25%), bet 43% nav pamanījuši izmaiņas un nedaudz mazāk par trešdaļu iedzīvotāju (28%) norāda uz darba apstākļu pasliktināšanos pēdējo piecu gadu laikā.

 

Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir vērojama līdzīga tendence - Lietuvā 27% iedzīvotāju norāda uz darba apstākļu uzlabojumiem pēdējo 5 gadu laikā, Igaunijā – 42%, kas ir būtiskākais uzlabojumu rādītājs Eiropas Savienības valstu vidū.

 

 

Vērtējot pašreizējā darba aspektus, iedzīvotāji kopumā ir pozitīvi noskaņoti – 68-85% ir kopumā apmierināti ar dažādiem savas darba dzīves apstākļiem. Vairākums (85%) darba ņēmēju ir apmierināti ar to, cik interesanti ir viņu darba uzdevumi, tai skaitā 27% nodarbināto ar to ir ļoti apmierināti.
Ar savu darba laiku ir apmierināts katrs astotais darba ņēmējs Latvijā (83%), kas ir līdzīgi ES rādītājam (80%). Lietuvā ar darba stundām kopumā apmierināti 85%, Igaunijā – 90%.

 

Ar darba slodzi un darba ritmu kopumā vidēji Eiropā ir apmierināti 74% nodarbināto, Latvijā – 75%, Lietuvā – 75% un Igaunijā – 79%. Gados jaunāki darba ņēmēji (15-24 g.v.) biežāk norāda, ka ir apmierināti ar tagadējo darba slodzi un darba ritmu.

 

Kaut arī, novērtējot to, cik interesanti ir viņu darba uzdevumi, nodarbinātie Eiropas Savienībā kopumā un Latvijā ir vienisprātis (attiecīgi 87% un 85% ir kopumā apmierināti), nodarbinātie Eiropā kopumā ir salīdzinoši biežāk ļoti apmierināti (attiecīgi 40% un 27% ir ļoti apmierināti).

 

 

Tie aptaujātie darba ņēmēji, kuri nav apmierināti ar savām darba stundām (atzīmētas atbildes „ne īpaši apmierināts” un „pavisam neapmierināts”), tika lūgti paskaidrot neapmierinātības iemeslu. Visbiežāk nosauktais iemesls bija tas, ka darba stundas ir pārāk garas (43%), kam tālāk seko ierobežota iespēja ietekmēt savu darba grafiku, piemēram, darba laika sākumu un beigas, ikgadējo atvaļinājumu u.c., (37%) un maiņu darbs (36%). Arī ES kopumā šie trīs ir visbiežāk nosauktie neapmierinātības iemesli.

 

Ņemot vērā, ka darba apstākļi ir viena no būtiskākajām jomām, uz kurām attiecas Eiropas Savienības tiesību akti, šie jautājumi Eiropā arī turpmāk būs uzmanības fokusā. Tas ļaus mums būt lietas kursā un dos iespēju salīdzināt savu personīgo viedokli ne tikai ar kopējo Latvijas situāciju, bet arī ar situāciju tuvajās un tālajās kaimiņvalstīs Eiropā.

 

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social Eirobarometra Flash 398 pētījumu veica 2014.gada aprīlī, aptaujājot 28 Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus. Kopējais aptaujāto skaits – 26 571.

 

Latvijā Eirobarometra Flash pētījumu veica tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra TNS, aptaujājot 1000 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā virs 15 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

 

Ar plašākiem Eirobarometra pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties Eiropas Komisijas interneta vietnē: http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm

 

Nataļja Kovaļova

Klientu vadītāja
Sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte
t 67 096 300
e natalja.kovalova@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības